”Pirmais, ko pamanīju, – viss ūdens it kā vārās, un tikai pēc tam ieraudzīju beigtās zivis. Virs ezera bija kaiju mākonis, kas lasīja slāpstošās un jau noslāpušās zivis. Sagaidīju darba laiku un ziņoju Vides dienestam un nācu uz redakciju,” tā šorīt redakcijā stāstīja tukumnieks Vairis Smirnovs, kas bija atbraucis uz Šlokenbekas Dzirnavu ezeru makšķerēt. Par to, ka ezers ir pilns ar beigtām zivīm, uz vietas pārliecinājāmies arī mēs – žurnālisti, kā arī pieaicinātais Ventspils reģionālās vides pārvaldes pārstāvis Jānis Pētersons un SIA «Tukuma ūdens» direktors Ainārs Feldmanis.

Līdakas, brekši, līņi, raudas, karpas – liels daudzums lielo zivju un simtiem maziņo redzamas pie krasta, taču, kā stāsta makšķernieks, rīta agrumā zivju bijis vēl vairāk, taču daļa jau nogrimusi un vēl lielu daudzumu apēdušas kaijas.

Notikuma vietā joprojām simtiem mazo zivtiņu izmisīgi meklē gaisu, savukārt tur, kur ir ūdenszāles, krastā metas pat lielas līdakas. Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans, kuru informējām par notikušo un sagaidījām pie ezera, atzina, ka pietrūkst vārdu, lai notikušo komentētu. ”Šajā situācijā ir noticis ļaunākais, no kā visvairāk baidījāmies. Noteikti aicināsim talkā Vides pārvaldi, lai saprastu, ko tālāk darīt. Un aicinām iedzīvotājus palīdzēt un ziņot par Slocenes upes krastā pamanītām caurulēm, izvadiem, no kurienes arī varētu upē ieplūst piesārņots ūdens. Slocenes upē tiks veiktas analīzes pa posmiem, lai analizētu piesārņojuma avotus,” tā domes priekšsēdētājs. Kā skaidroja uzņēmuma Tukuma ūdens direktors Ainārs Feldmanis, notikušais ir liela un pagaidām neizprotama nelaime, jo attīrīšanas iekārtās turpinās notekūdeņu bagātināšana ar ūdeni, uzsākta arī jauno dūņu atjaunošana vienā baseinā. Tātad ir noticis kaut kas pēkšņš un pamatīgs. Analīzes ir paņemtas, tas tiek darīts regulāri, bet to rezultāti gan būs jāgaida vismaz nedēļu.

Meklēs piesārņojuma avotus /pl. 15.31/

Sazinoties ar Ventspils reģionālo vides pārvaldi, uzzinājām, ka tās direktore Inguna Pļaviņa ir ceļā uz Tukumu. Viņa iepazīsies ar situāciju uz vietas, kā arī piedalīsies analīžu veikšanā. Par turpmāko ziņosim dienas gaitā.

Sarunā ar iedzīvotājiem, Tukuma domes un Vides pārvaldes darbiniekiem turpinājām meklēt ūdens piesārņojuma avotus un, kas svarīgākais, – problēmas risinājumu.

Iedzīvotāji ziņo, ka redzējuši piesārņota ūdens straumes Slocenē ne tikai blakus a/s «Tukuma piens» ražotnei, bet arī Lauktehnikas mikrorajonā, kur upes krastos atrodas vairāki uzņēmumi. Savukārt kāda sieviete telefoniski ziņoja par piesārņojumu un apgalvoja, ka nakts laikā savus ķimizēti netīros ūdeņus ar lielu šalti Slocenē ielaižot arī Ķīmiskā tīrītava.

Tukuma domes pārstāvji neoficiāli atzina, ka ūdens piesārņojums no vairākiem uzņēmumiem pārsniedzot normas, bet līdz šim tas lielas problēmas neesot radījis. Turklāt uzņēmēji neesot gatavi ieguldīt līdzekļus priekšatīrīšanas iekārtu izbūvē. Tas esot tik dārgs prieks, ka, piemēram, Pūrē dislocētais uzņēmums «Puratos Latvia» pat esot piedraudējis pārcelt savu ražotni uz Poliju, ja pašvaldība netiks galā ar uzņēmuma notekūdeņiem. Arī citi uzņēmēji esot līdzīgās domās, un iespējamais darbavietu iztrūkums sasaistot pašvaldībai rokas. Tai pat laikā, vaicāti, vai Tukuma municipālā policija ir atradusi kādu nepieļaujamu kanalizācijas noplūdes vietu, vai ir sastādījusi kādu administratīvā pārkāpuma protokolu par ūdens piesārņošanu vai piesārņojuma normu pārkāpšanu, domes vadība atbildēja noliedzoši. Tāpat noskaidrojām, ka iepriekš veiktā projekta laikā, kad pie Slocenes tika atklāti dažāda diametra cauruļu un caurulīšu izvadi, tie tikai aiztamponēti nevis likvidēti. Tāpat arī neesot meklēti šo izvadu īpašnieki.

Ventspils reģionālās Vides pārvaldes direktore Inguna Pļaviņa uzsvēra, ka notekūdeņu priekšattīrīšana ir pašvaldības saistošo noteikumu jautājums, taču vienlaikus atzina, ka tā ir liela problēma visā valstī un visos pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Un rezultātu varot panākt, vien pašvaldībai un uzņēmējiem vienojoties. Kā labo piemēru vides speciāliste minēja Dundagas pienotavas pieredzi. Šis uzņēmums ir izveidojis izlīdzinošo baseinu, kas nepieļauj situāciju, ka piesārņojums nonāk vidē zalves veidā, kā acīmredzami noticis Tukuma piesārņojuma gadījumā.

Pārskatīs līgumus un meklēs nelegālos pieslēgumus /pl. 17.42/

Pēc kārtējās sanāksmes, kurā Tukuma domē par turpmāko rīcību apspriedās gan «Tukuma ūdens», gan pašvaldības, gan Vides dienesta pārstāvji, atkārtoti sazinājāmies ar ūdenssaimniecības uzņēmuma vadītāju Aināru Feldmani. Vaicāts par šībrīža situāciju Tukuma attīrīšanas iekārtās, viņš pastāstīja:

– Jā, aktīvās dūņas ir noplicinātas, varam runāt par to, ka notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana šobrīd pilnībā netiek veikta. Taču to gan nevaram teikt, ka attīrīšanas iekārtas pavisam nestrādā. Tā nav, jo mehāniskā attīrīšana notiek ļoti labā līmenī.

– Jūsu turpmākā rīcība? Par ko vienojāties sanāksmē?

– Domē vienojāmies, ka rīt reidā gar Slocenes krastu dosies pašvaldības sabiedrisko darbu veicēji. Viņu uzdevums atrast iespējamos nelegālos kanalizācijas pieslēgumus. Turpinām un arī turpināsim ņemt analīzes vismaz trīs vietās – pirms attīrīšanas iekārtām, pašās iekārtās un arī Dzirnavu dīķī. Turklāt tur – vairākās vietās. Šodien, 7. jūlijā, jau pasūtījām un rīt, 8. jūlijā, paredzam uzstādīt iekārtu, kas automātiski un nemitīgi ņems un kontrolēs notekūdeņu paraugus «Tukuma pienā». Tāpat esam sagatavojuši dokumentus, arī vairāku gadu analīžu datus, lai lūgtu SIA «Lakalme» speciālistus, tehnologus izvērtēt mūsu uzņēmuma tehnoloģiskās iespējas.

– Bet tas jau ir publiski izskanējis – jaudas mūsu attīrīšanas iekārtām pietiekot ar atliektiem galiem. Kur problēma?

– Problēma tā, ka līgums par papildu piesārņojuma attīrīšanu ar lielajiem pārstrādes uzņēmumiem, tādiem kā «Tukuma piens» u. tml., ir noslēgts 2004. gadā. Pavisam noteikti, ka kopš tā laika daudz kas mainījies. Kaut vai ir papildu slodze, ko radījuši arī «Puratos Latvia» notekūdeņi. Tā kā SIA «Lakalme» ir visu mūsu tehnoloģisko iekārtu un procesu izstrādātāja, lūgsim tai veikt atkārtotu analīzi, ņemot vērā jaunos apstākļus. Tad arī zināsim, kāda īsti ir šodienas situācija un par ko varam slēgt līgumu.

– Lai arī tiek skandināts «Tukuma piena» vārds, vēl jau jūs neko īsti par piesārņojumu nezināt, jo nav analīžu rezultātu. Kad tie būs zināmi?

– Diemžēl tāds ir ūdens paraugu izvērtējuma laiks – ir rādījumi, kuru izvērtējumam nepieciešamas piecas dienas. Bet, protams, ka tas neattiecas uz ķīmisko piesārņojumu, ko var konstatēt visai ātri. Tāpēc jau rīt sazināsimies ar analīžu veicējiem – Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, lai uzzinātu, kāds ķīmiskais piesārņojums noticis.

Kāpēc runājam tieši par «Tukuma pienu»? Tāpēc, ka analīzes jau iepriekš bija konstatējušas pārsniegtas piesārņojuma normas un, svarīgākais – šim uzņēmumam ir ļoti lielas jaudas, attiecīgi – izvadīto notekūdeņu apjoms.

– Bet iedzīvotāji ziņo par piesārņojumu, ko radot ķīmiskā tīrītava. Vai esat apsekojuši šo uzņēmumu? Tieši pie Slocenes, bijušā konservu ceha ēkā, tas darbojas tikai otro gadu…

– Līgums par notekūdeņu savākšanu mums ar šo uzņēmumu ir, bet neesmu tagad skatījies, kādi tur noteikumi un apjomi. Protams, informāciju pārbaudīsim. Aicināšu talkā gan Vides pārvaldes speciālistu Jāni Pētersonu, gan municipālās policijas pārstāvjus.

– Visi jūsu minētie papildu darbi, lai noskaidrotu situāciju un atjaunotu attīrīšanas iekārtu darbu pilnā apjomā, prasīs arī papildu līdzekļus. Vai esat aprēķinājuši, cik daudz?

– Nē, šādu aprēķinu man šobrīd nav, taču varu teikt jau tagad, ka tie nebūs simti, tie būs daudzi tūkstoši eiro… Pat ja mēs savu darbu nerēķināsim, tik un tā izmaksas ir ievērojamas. Viens ir analīzes, papildu ūdens, iekārtas, dārgs ir arī dzelzs koagulants, ar kuru mēs attīrām fosfora piesārņojumu… Bet aprēķinus veiksim pēc tam. Tagad svarīgākais atjaunot iekārtu darbu.