Otrdien, 12. aprīlī, uz sarunu redakcijā aicinājām Tukuma slimnīcas pārstāvjus – direktori Dzintru Rabkeviču, galveno ārstu Andri Aleksīnu un galveno māsu Initu Lazari, lai runātu par slimnīcas šodienu – par mums tuvākās medicīnas iestādes attīstību, par finansējumu, kura allaž trūkst, un arī par problēmām, ar kurām saskaramies pēdējā laikā.

Ivonna Plaude:

– Mēs – vietējā laikraksta žurnālisti, esam divdomīgā situācijā – no vienas puses mēs par slimnīcu gribētu rakstīt tikai labu, jo pozitīvais stāsts nereti arī kalpo kā placebo efekts, jo rada sajūtu, ka uz slimnīcu var paļauties, bet no otras puses – pēdējā  laikā ir daudz  sūdzību, cilvēki ir nepamierināti ar rindām, ar uzņemšanas nodaļas darbu… Slimnīcā  ir ieguldīta liela nauda, tajā ir aparatūra, bet trūkst ārstu un, iespējams, nav cilvēku, kas tai uzticas. Tas ir arī stāsts par dzemdību nodaļu – ir vai nav tajā speciālistu; ja to nav vai ja viņi nespēj būt procesā klāt, ir jautājums – kas ir labāk – pakļaut riskam pacientu vai tomēr – lai šādas nodaļas nav? Tātad – kāda ir situācija mūsu slimnīcā?

Dz. Rabkeviča:

– Šorīt mums bija sanāksme ar pašvaldību vadītājiem, ar kuriem pārrunājām situāciju, runājām par līgumiem, kvotām, skatījāmies dabā, kā ir. Secinājums sen ir viens un to atzina arī pašvaldību vadītāji – ļoti daudzas lietas sabiedrība nesaprot. Un veselības aprūpes reformas 10 vai pat 30 gadu garumā ir novedušas tur, kur novedušas. Daudzas labas lietas, varbūt labu gribot, ir izjauktas un vietā nav uzbūvētas. Ir pārmaiņas stacionārā, ambulatorajā daļā un pieejā ārstēšanā, ir ģimenes ārstu institūciju, bet vienalga cilvēki ir apjukuši un sistēmu nesaprot. Arī kadri, kā pareizi uzsvērāt, ir problēma – nevaru teikt, ka tas ir mērķtiecīgi darīts vai neapdomīgi, ka 200 ārsti [augstskolu] beidz, bet rezidentūrā tiek maz. Pagājušajā gadā parakstīju septiņus līgumus, lai nāktu jaunie ārsti uz reģioniem, bet netika [uzņemts] neviens. Šogad ir parakstīts viens līgums un ir cerība, ka tiks apstiprināts. Šobrīd ļoti daudzu specialitāšu ārsti noveco – mums ir daudz ārstu pirmspensijas un pensijas vecumā. Bet es nesaku, ka ir bezcerīgi, jo mums nāk arī jaunie kadri un visas dežūras uzņemšanas nodaļā nodrošinām. Esam to organizatoriski stiprinājuši, cik varējuši – tur dežūrē pamatā divi ārsti terapeiti, arī ginekologs, anesteziologs, ķirurgs, pediatrs.

Vairāk lasiet laikraksta ceturtdienas, 14. aprīļa, numurā ŠEIT! un piektdienas, 15. aprīļa, numurā ŠEIT!