Viens no sarežģītākajiem Tukuma domes sēdes jautājumiem bija Tukuma poliklīnikas privatizācijas gaita.

Kā vēsta sēdes materiāli, jau 8. martā novada dome saņēmusi zvērinātu advokātu biroja «U. Grūbe un A. Strautiņš» advokāta A. Strautiņa (Viņš bija aicināts uz domes sēdi, taču neieradās. – Red.) vēstuli, kurā lūgts pabeigt nekustamā īpašuma Raudas ielā 8 privatizāciju. Vēstules par šo jautājumu savas darbības laikā saņēmusi arī Tukuma rajona padome. Līdz šim jautājumu risinājusi domes īpašumu apsaimniekošanas un privatizācijas komisija, kas arī sarakstījusies ar advokātu un telpu privatizētājiem, taču šajā lietā nepieciešams oficiāls domes lēmums.

Par saistībām domas dalās

Savulaik vēlmi privatizēt telpas poliklīnikas ēkā izteica privatizācijas subjekti: juridiskās personas SIA «Alante», SIA «Ginekologu prakse», LR reģistrētas un attiecīgā medicīnas jomā sertificētas fiziskās personas: Inga Grīnfelde, Marija Matisone, Ilze Andersone, Inese Petrova, Inga Krūziņa, Vija Zvaigzneskalne, Dace Rundāne, Tamāra Aizstrauta, Lūcija Ancāne. Lai iesākto privatizācijas procesu pabeigtu, novada dome, pārņemot saistības no rajona padomes, pieprasījusi no privatizētājiem papildu dokumentus privatizācijas izpildes pierādīšanai. Taču līdz šim prasītie dokumenti nav iesniegti; privatizētāji uzskata, ka dokumenti savulaik jau izvērtēti Tukuma rajona padomes finanšu komitejā, kur guvuši savu akceptu, un atkārtota to izvērtēšana nav pieļaujama.

Savukārt novada dome uzskata, ka saskaņā ar likuma «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» privatizācija uzskatāma par pabeigtu tad, kad privatizācijas subjekts ir nokārtojis visas saistības saskaņā ar objekta privatizācijas projektu un pirkuma līgumu un novada dome ir pieņēmusi lēmumu par objekta privatizācijas pabeigšanu. Tādējādi pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldības pienākums ir izvērtēt pierādījumus par nolīgto saistību pilnīgu izpildi, bet privatizācijas subjektu pienākums ir nodrošināt šo pierādījumu iesniegšanu pašvaldībā. Komisija konstatējusi, ka privatizācijas subjekti nav iesnieguši dokumentālus (līgumus, pieņemšanas-nodošanas aktus, rēķinus utt.) pierādījumus par pēdējos četros gados veiktajiem remontiem kabinetos, koplietošanas telpās, logu un durvju nomaiņu, iekārtu iegādi, to remontiem utt. Kā atzina novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, kamēr nav dokumentu, kas apliecinātu, ka privatizācijas saistības izpildītas pilnībā, dome nevar pieņemt gala lēmumu.

Dara vieni, lēmums jāpieņem citiem

Tā kā šī jautājuma izlemšanā piedalījās arī kādreizējie rajona padomes locekļi, tolaik pašvaldību vadītāji Aivars Volfs, Arvīds Driķis, Guntis Bondars, Daiga Reča un Juris Šulcs, diskusijas radās par to, vai, būdami iepriekšējos amatos, viņi šos ieguldījumus apstiprinājuši – kā to uzskata privatizētāji. J. Šulcs atzina, ka finanšu komitejas lēmums jebkurā gadījumā nevar būt galīgs, taču rajona padome sēdē trūkstošo dokumentu dēļ noraidīts. Vai tas skatīts vēl reizi, viņš neatceras, to neatcerējās arī D. Reča, savukārt juriste apgalvoja – tāds lēmuma projekts izskatīšanai neesot gatavots. J. Šulcs arī atzina, ka, iepriekš lemjot par ieguldījumiem, nevienam deputātam pat prātā nav nācis pārbaudīt, vai tie pamatoti ar čekiem; šai ziņā uzticējušies rajona padomes darbiniekiem: "Teorētiski man var prasīt, kāpēc tad balsoji, ja reālo ieguldījumu nav, bet es varu teikt – ja reiz dokumenti bija, bet čeku nebija, tad mani maldināja." A. Driķis iebilda, ka viņam nav skaidrs, kā šādā situācijā, kad jautājumu risinājusi padome, bet lēmums jāpieņem domei, balsot. Citi deputāti interesējās, vai domes lēmumā noteiktajā termiņā 15. jūnijā dokumentus maz varot iesniegt, iespējams, tam vajadzīgs ilgāks laiks, kā arī vai dome privatizētājiem aizsūtījusi rakstiskus pieprasījumus, kuros visas prasības skaidri un gaiši izklāstītas. J. Šulcs skaidroja, ka lietas būtība ir vienkārša – domei kā rajona padomes saistību pārņēmējai jāpieliek punkts telpu privatizācijai, turklāt visam jānotiek likumīgi. Savukārt juriste Sandra Siliņa skaidroja, ka dokumenti, kurus dome pieprasa, nav sastādāmi no jauna – tiem jābūt iegrāmatotiem un jāglabājas uzņēmuma arhīva dokumentos. Deputāti arī interesējās, kāpēc dokumenti nav prasīti iepriekš, J. Šulcs skaidroja, ka administrācija jau ilgstoši strādājusi, sarakste un pārrunas notikušas; tagad šos dokumentus pieprasīs ar domes lēmumu.

Balsojot deputāti nolēma pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņu līdz 1. jūlijam.