Pagājušajā nedēļā jau rakstījām par to, ka tie iedzīvotāji, kuri bija devušies uz patversmi pēc pusdienu zupas 3. novembrī, bija spiesti ilgi gaidīt pie aizslēgtiem vārtiem.

Pēc publikācijas uz redakciju zvanīja iedzīvotāji un teica, ka Tukuma patversme patiesībā esot gluži kā Romas viesnīca Rīgā, kuras tuvumā labāk nerādīties – uzreiz pienāks apsargs un aizrādīs. Patversmei būtu jābūt vietai, kur cilvēks var vērsties krīzes situācijā, taču Tukuma patversmē pat darba laikā velti virināt durvis – tās vienkārši ir slēgtas. Jāteic, ka pagājušajā piektdienā laikā no 14.00 līdz 15.00 pārliecinājāmies, ka patversmē patiešām visas durvis ciet, ieskaitot tās, kas pagalmā. Vaļā bija tikai vārti.

Dīkdieņiem jāstrādā

Uzreiz pēc publikācijas, lūgts komentēt slēgtos patversmes vārtus un ļaužu rindu ielas malā, domes priekšsēdētājs Juris Šulcs pārmeta presei vēlmi pēc sensācijas. Lai arī iebildām, ka ne preses dzīti, bet gan domes darbinieku "noteiktās kārtības" dēļ ļaudis nonākuši otrpus vārtiem, J. Šulcs palika pie sava – neesot jātaisa ziņas tur, kur nav jātaisa; tiem, kas darba spējīgi, nav jāstāv stundām rindā pēc ēdiena, bet jāiet strādāt. Cita lieta esot vecie cilvēki.

Ir vai nav normāli, ja durvis ciet

Jautājumu, vai normāli tas, ka darba dienā darba laikā patversme ciet, atkārtoti uzdevām novada domes preses konferencē 8. novembrī. J. Šulcs skaidroja, ka patversmes darba laiks ir no 18.00 līdz 8.00, kad tā ir atvērta. Patversmē strādājot tikai viens sociālais darbinieks, bet pārējie ir kurinātāji-sargi; ja sociālais darbinieks ir aizgājis, tad tiešām durvis ir slēgtas, viņam jau neesot 24 stundu dežūra.

– Ko darīt, ja cilvēks nonācis krīzes situācijā piektdienā ap 15.00, ja patversme ir slēgta?

– Tad iedzīvotājiem jāvēršas sociālajā dienestā vai iedzīvotāju apkalpošanas centrā.

– Bet sociālais dienests darbu beidz 16.00, savukārt patversme atvērsies 18.00. Kur vērsties tās divas stundas? Patversmē ārpusē pat nav norādīts tālruņa numurs…

– Par tālruni jāskatās…

– Skarbi teikt, bet tagad iznāk, ka suņu patversmē vieglāk pakalpojumus saņemt…

– Palasiet patversmes noteikumus. Tur viss ir uzrakstīts.

– Bet nav jau teikts, ka krīzē cilvēks var nonākt tikai naktī.

– Patversme nav krīzes risinātājs. To risina sociālais darbinieks. Patversme ir vieta, kur cilvēks paliek.

– Bet kā lai tiek pie sociālā darbinieka, ja durvis ciet?

– Saku vēlreiz – sestdienās un svētdienas tā strādā visu laiku, bet pārējā laikā atbilstoši noteikumiem.

Ārpus darba laika – policijā

Tukuma patversme sociālā darbiniece Inta Konrade skaidroja, ka viņas pieņemšanas laiks ir pirmdienās no 14.00 līdz 18.00 un piektdienās no 8.00 līdz 12.00, savukārt otrdienās un ceturtdienās izsniedz pārtikas pakas, pirmdien, trešdien, piektdien no 11.00 dala zupu.

– Bet piektdien ap 15.00 patversme bija slēgta.

– Piektdien patiešām patversme pēcpusdienā bija slēgta, jo tas ir vienīgais brīdis, kad varu apsekot cilvēkus, kuriem vajadzīgs slēdziens par sociālo situāciju, kas jāiesniedz Probācijas dienestā.

– Pie durvīm nav pat zvana…

– Zvana nav, bet no 18.00 līdz 8.00 – patversmes darba laikā, pagalma durvis ir atvērtas.

– Bet kur vērsties pa dienu, ja durvis ciet? Nav arī tālruņa numura.

– Tālruņa numura nav. Parasti cilvēki vēršas pašvaldības policijā. Tā sazvana mani vai sociālo dienestu un jautājumu atrisina. Zvana arī mediķi, ģimenes ārsti; kādreiz, kad bija vienotā sistēma, – arī ātrā palīdzība.

– Kāpēc patversme cenšas norobežoties no cilvēkiem – aiztaisa vārtus, nelaiž iekšā…

– Tajā dienā pati biju mācībās, tāpēc aizslēdzu vārtus, jo atstāt zupas dalītājus vienus pašus nevar.

– Bet kur vēl cilvēkiem palikt, ja ne patversmes pagalmā?

– Redziet, bet paši šie cilvēki bija radījuši tādu situāciju, ka daudzi – klusāki un kautrīgāki – vairs pat pēc zupas nenāca, jo liela daļa aizņēma rindu un cilvēks nekad nezināja, aiz kura viņš stāva. Iznāca tā, ka aiz tās burciņas un tad vēl aiz tās… Ievēroju, cilvēks atnāk vienreiz, otrreiz un vairs nenāk, jo allaž tika nobīdīts malā.

– Cilvēki baidījās, ka zupas pietrūks – tā esot gadījies. Domē gan teica, ka neesot problēma pasūtīt vairāk.

– Mums ir vienošanās, ja četras reizes pēc kārtas pietrūks, dome piemaksās un vārīs vairāk, bet tā nav. Šodien, piemēram, sanāca visiem. Kopš noteikts, ka vārtus atver 10.30, nekādas rindas aizņemšanas nav, visi gaida vienā rindā.

– Bija pārmetums, ka viens no klientiem uzmeties par galveno?

– Nav viņš nekāds galvenais, tāds pats cilvēks, kā visi, kam nav savu māju. Līdz martam viņš te bija, tagad nāk atkal un par uzturēšanos patversmē godīgi maksā. Viņš pilda uzliktos darbus, piemēram, auda patversmē grīdas celiņus, sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru, iet kursos. Mēs meklējam šiem cilvēkiem nodarbošanos, tāpēc viņi vāc lapas, tīra ielu.

– Vai nav domāts, ka viens cilvēks vismaz darba laikā uz vietas patversmē būtu patstāvīgi?

– Ir doma ar laiku sagatavot vēl vienu sociālo darbinieku.

– Tātad šļirces uz vietas vairs nemaina?

– Kad esmu uz vietas, tās mainu es. Esam domājuši arī, kā šo jautājumu atrisināt, taču pagaidām tas vēl nav līdz galam izlemts.