Laikā, kad «Latvenergo» gatavojas apstiprināt jaunu tarifu plānu, iedzīvotāji meklē iespējas savus izdevumus par elektrību arvien samazināt. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir ar elektrību sasildītā ūdens vietā izmantot tā saukto "pilsētas" silto ūdeni – tādējādi par "boilera daļu" varētu tarifu samazināt. It kā.

Kāpēc jākļūst par ķīlniekiem?

Tomēr, ja arī kādam tādējādi izdotos samazināt patērēto kilovatstundu skaitu, ne visiem pilsētā ir vienādas iespējas. Jautājumu, vai dome varētu ko iedzīvotājiem palīdzēt, mums uzdeva Jauntukuma mikrorajona iedzīvotāji:

– Jauntukuma mikrorajona daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem nav iespējams izmantot karsto ūdeni, kas tiktu padots no katlu mājas, jo kādreiz izveidotā sistēma tika sagrauta, bet jauna vietā netika radīta. Tāpēc ūdens uzsildīšanai mēs izmantojam elektrisko boileri. Tagad, kad gaidāms milzīgs elektrības cenu kāpums, mēs paliekam tādi kā situācijas ķīlnieki – pilsētas centra iedzīvotāji var izvēlēties, vai karstajam ūdenim izmantot elektrisko boileri, vai pilsētas karsto ūdeni, bet mums šādu iespēju nemaz nav. Vai dome ir nolēmusi šo problēmu mūsu mikrorajonā risināt?

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs stāstīja, ka Jauntukuma mikrorajonā savulaik, kad tika saņemts karstais ūdens no katlu mājas, bijusi ierīkota četru cauruļu sistēma, taču jau pirms gadiem 20 viss esot mainījies un tīkli gadiem ilgi nav lietoti: "Šobrīd, kad karstais ūdens nav lietots daudzus gadus un visi tīkli 20 gadus stāvējuši tukši, tie ir sarūsējuši. Tā kā visās mājās ierīkoti siltummezgli, uz vietas mājā arī varētu uzsildīt ūdeni, kā tas notiek pilsētas centrā, taču tad būtu jārīko jauni tīkli katrā mājā un katrā dzīvoklī, un tas izmaksātu ļoti dārgi."

Karstā ūdens lietotāju skaits pieaudzis

Mēs interesējāmies, vai varētu būt tā, ka elektrības cenas pieauguma dēļ arī pilsētā varētu pieaugt karstā ūdens ņēmēju skaits? J. Šulcs atzina, ka tas tā noteikti varētu būt: "Ņemot vērā elektrības tarifa pieaugumu, par karsto ūdeni no boilera būs jāmaksā krietni dārgāk, nekā par ūdens uzsildīšanu. Daudzus gadus esam cīnījušies un panākuši, ka pilsētas karstā ūdens lietotāju skaits daudzdzīvokļu mājās no 20% pieaudzis līdz 50%. Pieļauju, ka vēl vairāk gribēs pieslēgties. Tiesa, neatrisināts jautājums ir par zudumiem – kāpēc daudzdzīvokļu mājās ir 40% ūdens zudumu? Patiesībā tie nav zudumi, bet gan klaja zagšana, jo pagrabi nav slapji, lai kāds varētu teikt, ka bijusi ūdens avārija. Tā ka vienīgā problēma varētu būt tā, ka kāds šo ūdeni izmanto, bet nemaksā. Protams, kādu procentu var norakstīt arī uz to, ka visi visu nav noziņojuši, nav noziņojuši laikā, bet tas vienalga nevarētu būt tik lielā apmērā."

Un atkal sūdzas par "čūskām"

J. Šulcs preses konferencē informēja, ka joprojām nav rimis strīds ar iedzīvotājiem par to, kā tiek rēķināta maksa par karstā ūdens uzsildīšanu (5,50 Ls/m³ mājām ar cirkulāciju) un ka daļa šo izmaksu jāsedz arī tiem, kas karsto ūdeni nesaņem: "Dome ir noteikusi karstā ūdens uzsildīšanas tarifu mājām ar cirkulāciju un mājām bez cirkulācijas. Tā ir vidējā maksa. Kas attiecas uz "čūskām" – ja daudzdzīvokļu mājā vismaz kāds iedzīvotājs saņem karsto ūdeni, karstais ūdens cirkulē un vannas istabas "čūska" ir silta. Kādreiz, kad karstā ūdens nebija, cilvēki sūdzējās, ka vannas istabās ir pelējums, jo tur jau nav radiatora. Tagad šādu sūdzību nav, jo šī čūska sasilda vannas istabu arī tiem, kas karsto ūdeni neizmanto; līdzīga situācija ir arī ar karstā ūdens stāvvadiem, kas silda dzīvokli, kāpņu telpu un līdz ar to māju kopumā. Tāpēc nebūs pareizi teikt, ka tie, kas nesaņem karsto ūdeni, negūst labumu un tāpēc var neko nemaksāt. Salīdzinot mājas, kurās ir karstais ūdens un kurās nav, enerģijas patēriņš ziemā abām ir gandrīz vienāds."

Vaicāts, ko darīt iedzīvotājiem, ja viņi tomēr vēlas šo kārtību mainīt, J. Šulcs skaidroja, ka dome ir noteikusi karstā ūdens uzsildīšanas tarifu un to piedāvā iedzīvotājiem: "Ja mājas iedzīvotāji tam nepiekrīt, viņiem jāsasauc iedzīvotāju sapulce un jāvienojas par saviem risinājumiem. Katra māja var izlemt, vai tā lietos karsto ūdeni, vai nelietos, un kāda būs norēķinu kārtība."

Joprojām – divas nedēļas remontiem

Interesējāmies arī, vai arī šovasar karstā ūdens padevē būs mēnesi ilgs pārtraukums, J. Šulcs skaidroja, ka jau kādu laikā šis pārtraukums neesot viss mēnesi, bet divas nedēļas ilgs. Iespējams, šo laiku varētu samazināt līdz desmit dienām… Tas esot minimums, lai trases sakārtotu. Domes izpilddirektors Māris Rudaus-Rudovskis skaidroja, ka tad, kad ekspluatācijā nodos jaunu katlu māju, visdrīzāk šāds karstā ūdens padeves pārtraukums nebūšot vajadzīgs. Ja arī būtu vajadzīgs atslēgums, tad varētu atslēgt konkrētas trases, kur nepieciešami remonti, nevis visus tīklus kopumā.

"Čūsku" siltumu izmērīt nevar

SIA «Tukuma nami» valdes priekšsēdētājs Uldis Eglītis, lūgts komentēt "čūsku" jautājumu, stāstīja, ka vannas apsildi un siltā ūdens cirkulāciju kā pakalpojumu saņem visi iedzīvotāji un par to esot jāmaksā visiem: "Cits jautājums, ka ne teorētiski, ne praktiski nevar noteikt, kādu siltuma daudzumu šī te "čūska" vannas istabai atdod. Ja kādā brīdī kāds karsto ūdeni lieto, tad tiek tērēta enerģija šī ūdens uzsildīšanai. Turklāt katrā mājā šīs sistēmas ir dažādas, arī atdotais siltuma daudzums ir dažāds. Tāpēc nevar pateikt, cik daudz kāds tērē vannas istabas apsildei." U. Eglītis atzina, ka ūdens uzsildīšanai cena noteikta politiski un tie ir 5,50 Ls/m³: "Reāli katrai mājai šī cena ir atšķirīga – tā var būt lielāka vai mazāka. Tāpēc tika panākta vienošanas par vienotu cenu, jo tāpat mājā saņemto siltumu jau šīs mājas iedzīvotāji patērē."

U. Eglītis gan nebija pārliecināts, vai elektrības tarifu kāpums varētu likt iedzīvotājiem izvēlēties pilsētas karsto ūdeni, jo viņš gribētu redzēt to mājsaimniecību, kas tērē mazāk par 100 kilovatiem mēnesī; normāli mājsaimniecība tērējot ap 300 kW, tā ka runāt par to, ka lielākā daļa tērē ap 100 kW ir cilvēku muļķošana.