11. septembrī, kad atzīmējām dižā dzejnieka Raiņa 150. un Dzejas dienu 50. gadadienu, jau piekto reizi Tukumā, Tukuma dzelzceļa stacijā notika atraktīvs dzejas pasākums «Sirds uz perona».

Kā redzējām, Tukuma I stacijā bija sapulcējies tiešām daudz ļaužu un, kas jo iepriecinošāk, lielākā daļa – jaunieši. Un visi tika mudināti lasīt dzeju – vai nu savu, pašsacerētu, vai no mājām līdzi paņemtu, vai arī turpat, stacijā atrastā grāmatā sameklētu. Kaut arī sākotnēji uz dzejas lasīšanu vairums nebija gatavs  un ik pa brīdim pasākuma vadītājiem vajadzēja izteikt kādu skubinošu vārdu, kad pirmais savu dzejoli bija nolasījis, tad, var teikt, maisam gals bija vaļā un ”brīvais mikrofons” nevienu brīdi vairs nebija brīvs. Savukārt blakus telpā varēja piedalīties virtuālos dzejas lasījumos. Katrs, kam kaut kur Latvijā vai pat citviet pasaulē bija klēpjdators, planšete vai vismaz telefons ar interneta pieslēgumu, tad dzeja un ceļš zem kājām nebija šķērslis, lai piedalītos šajā pasākumā. Arī šos, it kā vientuļos dzejas lasītājus uz kāda no peroniem citviet Latvijā, ar Tukumu savienoja videotiešraide. «Sirds uz perona» bija pasākums, kur nav pieaicināts neviens dzejnieks, nav strikta scenārija, nevienam nekas netiek uzspiests. Vienkārši katrs varēja ierasties ar savu dzejoli vai dziesmu stacijā un to nolasīt, saņemot pretī krītiņu, ar kuru rokās vari doties izrotāt peronu ar savu māju – gan lielākoties iztēlē radītu. Tas tā simboliski, jo šī gada dzejas lasījumu tēma – «Biļete uz mājām».

Kā stāsta literāte un Tukuma literātu apvienības vadītāja Guna Roze, ideja par dzejas lasījumiem dzelzceļa stacijā radusies, meklējot netradicionālas Dzejas dienu sarīkojumu formas: ”Piecu gadu laikā «Sirds uz perona» ir kļuvis ārkārtīgi populārs pasākums jauniešu vidū. Pērn lasījumi notika 10 stacijās Latvijā un Islandes pilsētā Koubavogirā. Šogad bija iesaistītas latviešu diasporas, un uz perona nāca latvieši arī Norvēģijā, Skotijā un Anglijā.”