Vakardienas pievakare un pusnakts Tukumā un apkārtnē, tāpat kā citur Latvijā vai Eiropā, daudziem Muzeju nakts tradīcijas atbalstītājiem pagāja muzejos un dažādos pasākumos.

Šī gada tēma – zilā jūra, kas uzsākusi triju gadu ciklu – zilā jūra un zaļais mežs simbolizē sarkanā dzintara veidošanos, kas 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, būs Latvijas kultūras simbols. Zilo šajā naktī varēja meklēt gleznās, audeklos, debesīs, ūdeņos, turklāt dažadās vakara un nakts stundās. Kā novērojām, tieši krēslai iestājoties, daudzās apskates vietās ļaužu kļuva uz pusi vairāk.
Lai arī šoreiz izpalika tradicionālā zīmodziņu vākšana loterijai, tas nemazināja apmeklētāju, tostarp jaunās paaudzes vēlmi redzēt un dzirdēt to, ko, kā viņi paši teica, ikdienā neredz vai nepamana. Tamdēļ īpaši pievilcīgas bija tās vietas, kur varēja ne vien skatīties, bet arī darboties – kā Audēju darbnīcā, kur varēja spēlēt spēles vai mācīties aust, kā arī kopā ar Oskaru Gauju vīt virves un ar Agitu Pumpuri darināt tīklus; vai kā galerijā Durvis, kur mākslinieces Kornēlija Ozoliņa un Ruta Štrodaha vadīja radošās darbnīcas; vai aizbraukt uz Džūkstes pasaku muzeju, kur lielos un mazos darbiņos par Muzeju naktij nozīmīgo jūras tēmu iesaistīja skolotāja Agita Pavlovska. Turpat pasaku pasaulē apmeklētājus ieveda un drusku arī biedēja Pasaku ragana Irita Kalnozola-Kalsere un stāstnieks, folklorists Guntis Pakalns.
Ar īpašam mūzikas skaņām ciemos aicināja Durbes pils, kurā jau no pievakares ienākt aicināja klavieru skaņas. Turklāt te neko nevarēja nokavēt – līdz pat vēlai vakara stundai varēja klausīties, kā skan īpašais, vēsturiskiem un jaunlaiku stāstiem bagātais flīģelis. Mēs dzirdējām, kā uz tā spēlēja Inguna Puriņa un Santa Jākobsone. Muzeju naktī ļaudis iepriecināja arī dejas – kad saules stari jau steidza uz rieta pusi, Brīvības laukumā pie viduslaiku Pils torņa dejoja viduslaiku deju grupa Calendula, bet īsi pirms pusnakts zālienā pie Durbes pils pēc pašu iniciatīvas uzstājās deju kolektīva Luste dejotāji.
Bet tie, kuri vēlējās šajā dienā gūt kādu īpašu sajūtu, varēja doties uz Tumes kultūras namu, kur savu gleznu izstādi ar mirkļiem no Latgales, Venēcijas un arī mūsu puses atklāja kinorežisors un mākslinieks Jānis Streičs un kur demonstrēja viņa veidotās filmas. Lai arī mākslinieces Lailas Kelles gleznošanas studijas dalībnieces savas izstādes atklāšanu ar Muzeju nakti īpaši nesaistīja, tieši šajā dienā viņas aicināja interesentus ciemos uz Pūres kultūras namu. Sestdien savus īpašos svētkus Tukuma kultūras namā svinēja kapela Danču spēle un tās vadītājs jau desmit gadus – Armands Krievs.
Ja pēc visa šī vēl pietika spēka vēl kam, tad varēja aizbraukt līdz Pastariņam vai uzkāpt Tukuma luterāņu baznīcas tornī, kas bija tāds paroles pasākums Muzeju nakts apmeklētājiem: “Vai baznīcas tornī biji? Un akvāriju pagalmā redzēji?" Redzējām, redzējām…