“Mums ir laba skola!” – tā pēc Tukuma Mūzikas skolā nostrādātajiem 20 gadiem saka direktore Ligita Zemniece un piebilst, ka mūsu atgādinājums par to, ka šāda apaļa jubileja pienākusi, radījis nelielu pārsteigumu: “20 gadi šajā darbā ir pagājuši kā mirklis, lai gan, kad apdomājos – tas ir laiks, kurā mazs bērns izaug par lielu cilvēku, tātad nav nemaz tik maz.”

Taču, atgriežoties pagātnē – «Tukuma Ziņu» – 1995. gada 24. aprīļa numurā –, piecās “pēdējā brīža” rindiņās varam lasīt par nozīmīgu notikumu – “piecu kandidātu vidū sīvā cīņā par Tukuma Mūzikas skolas direktora amatu uzvarējusi muzikoloģe Ligita Zemniece.”

– Vai jūs atceraties, kā toreiz viss notika, kāds bija šis konkurss?

– Atceros, jo viss nāca tik nejauši, ka tagad to droši vien var nosaukt par likteni. Dzīvoju Tukumā un pēc dekrēta atvaļinājuma biju atgriezusies darbā Rīgā – Nacionālās bibliotēkas Kultūras un mākslas nodaļā. Tas bija ļoti interesants darbs, iespēja izmantot bibliotēkas fondus par mūziku, mākslu un palīdzēt cilvēkiem, kam šajos fondos esošās grāmatas vai citi materiāli bija nepieciešami. Toreiz vēl nebija interneta; ja kāds cilvēks rakstīja darbu vai pētījumu, es ne tikai sameklēju vajadzīgo literatūru, bet arī grāmatas konspektēju. Domāju, ka tā bija ekskluzīva iespēja ar šiem materiāliem un lieliskā kolektīvā strādāt, tāpēc man bija ļoti žēl šo darbu pamest, taču lielas izvēles nebija – bērni bija mazi, būtu jāņem aukle…

Tālāk lasiet laikraksta piektdienas, 24. aprīļa, numurā ŠEIT!