Domājot gan par gaidāmo Mātes dienu, gan atzīmējamo Eiropas dienu, viesojāmies pie latvieša Kaspara Liepas un portugālietes Susanas Pikao Kaldeiras Rodeias Liepas (Susana Picao Caldeira Rodeia) un viņu četriem bērniem Rafaela, Gabriela, Katarinas un Sebastiana.

Viņi visi dzīvo Tukumā, ielā, kurai dots skaistās ziedu karalienes rozes vārds. Un pat šī nama ielas nosaukuma plāksnīte, kas izlikta no Portugālei raksturīgajām apgleznotajām flīzītēm, pieskaņota skaistajai apkārtnei. Bet viesistabā, kur mūs kā pirmā sagaida šokolādes krāsas labradoru šķirnes sunene Ekstra, bērnu pulciņš runā sulīgā portugāļu valodā. Izrādās, lai nepazaudētu savas mātes valodu un dzimtas saknes, ģimene mājās runā portugāliski. Rafaels, kurš ir vecākais, ātri izstāsta, ka mammas valodu iemācījies pirmo, jo piedzimis Portugālē, un tikai tad latviešu, bet viņa brālis Gabriels gan vispirms iemācījies latviski. Vairāk laika sarunai viņam nav – jāgriež cienastam uzliktais un Kaspara mammas Silvas Liepas ceptais šokolādes pīrāgs, lepni saukts modernajā vārdā par brauningu.

Kaspara un Susanas iepazīšanās stāsts ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības piedāvāto programmu iespējām – Eiropas brīvprātīgo darbu. Pirms 11 gadiem, kad Susana izlēma kļūt par brīvprātīgo, par savu “darba” zemi viņa izvēlējās Latviju, lai gan par to zināja vien tik, cik ģeogrāfijas stundā stāstīts par trim Baltijas valstīm. Un liktenīgi. “Tas bija 2003. gada 1. februārī, kad mēs satikāmies lidostā Latvijā – Kaspars kā brīvprātīgo darbu organizators bija atbraucis mani sagaidīt, un tā mēs iepazināmies,” par abu pirmo tikšanos stāsta Susana.

Tālāk lasiet piektdien, 9. maija, laikrakstā ŠEIT!