Šodien notikušais negadījums Dārzniecības ielā 2, kad iebruka nepabeigtas daudzstāvu ēkas jumts, tika izskatīts Tukuma novada būvvaldes sēdē, un uzņēmējam tika uzdots pieaicināt speciālistus un veikt ēkas ekspertīzi.

Pieprasīta ēkas ekspertīze
Kā pēcpusdienā stāstīja būvinspektors Jānis Rundāns un būinženieris Dainis Grasis, problēmas visdrīzāk radušās tāpēc, ka abās jumta daļās nebija vienāds segums – daļa jumta bija nosegta ar rannilas jumta segumu, bet daļa – ar kondensāta plēvi: "Pa metālisko segumu sniegs var palēnām noslīdēt, bet uz plēves tas iesēdās, radīja milzīgu slodzi koka konstrukcijām un tās neizturēja. Kā zināms, pēdējā laikā tiešām snidzis ir ļoti daudz, turklāt nereti jumtus sedz ne vien sniega, bet arī ledus kārta. Lai noskaidrotu, kā dinamiskais bojājums ietekmējis pašas ēkas konstrukciju, uzņēmējam uzdots līdz 9. martam piesaistīt ekspertu, kas veiktu objekta ekspertīzi. Taču, pēc ārējām pazīmēm spriežot, nesošajām konstrukcijām bojājumu nav."
Domes speciālisti stāstīja, ka darbi šajā objektā ekonomiskās situācijas dēļ tika pārtraukti jau pasen, pats objekts iekonservēts: "Tiesa, arī domes būvvaldei neienāca prātā, ka atšķirīgais jums segums var radīt tādas problēmas."

Jādomā par jumtu tīrīšanu
Vaicāts, vai pēc šī notikuma nav jāuztraucas citu nesen celto daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, J. Rundāns stāstīja, ka arī par to runāts būvvaldes sēdē un nolemts, ka ekspertīze jāveic arī blakus ēkā, taču, viņaprāt, šo ēku tādas problēmas neapdraud, taču jebkurā gadījumā pienācis brīdis, kad māju īpašniekiem vai apsaimniekotājiem jādomā par jumtu tīrīšanu. D. Grasis piebilda, ka kādreiz jumta konstrukcijas projektēja, rēķinot 70 kg sniega uz kvadrātmetru. Savukārt Latvijas būvnormatīvā LBN 003-01 «Būvklimatoloģija» minēts, ka reizi piecos gados uz m² var sasnigt 69 kg sniega, reizi desmit gados – 86 kg, reizi 20 gados – 102, bet reizi 50 gados – pat 129 kg/m². Tā ka katram pašam jāraugās, vai jumts spēj izturēt tik smagu ledus un sniega kārtu, turklāt atkušņa laikā slodze uz jumta konstrukcijām pieaug.

Vainīgs sniegs un tas, ko neizdarījām
SIA «Amatnieks» valdes loceklis Janeks Žižnevskis pastāstīja, ka jumta sabrukšanas vienīgais iemesls bijis atšķirīgais jumta segums: "Ekonomisku problēmu dēļ jumtu nepabeidzām, un tā bija mūsu lielākā kļūda. Plēve neplīsa, sniegs tajā tikai krājās; ja tā būtu pārplīsusi, tas būtu sakritis ēkā un šādu problēmu nebūtu. Tagad darām visu, lai novāktu sniegu un jumta segumu, jau izņemti jumta logi. Iedzīvotājus, kuri uztraucas, vai jumts nevar tiem uzkrist virsū, varu nomierināt – tas stabili guļ uz paneļiem un uzkrist virsū nevienam nevar. Tāpat tiks noārdīta tā ārsienu daļa, kas pavērusies uz āru, bet pēc tam ēku iekonservēsim." Vaicāts, vai pie vainas nav nepareizi izvēlēts jumta konstrukciju materials, J. Žižņevskis stāstīja, ka spārēm izmantotais materiāls ir sauss, nav puvis, taču sniega svars bijis tik milzīgs, ka pat armatūras salauzis kā sērkociņus. To, kāds tas bija smagums, nevar ne izstāstīt, ne aprakstīt."