4. maijā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienas svētki mūspusē noslēdzās Tukuma kultūras namā ar Raiņa ģimnāzijas audzēkņu un pedagogu sarūpēto dāvanu saviem novadniekiem, savai pilsētai – tas bija uzvedums «Rainis. Zelta zirgs-100» ģimnāzijas kora «Savējie» un skolēnu izpildījumā.

Pie skatuves uz podestiem «Savējie» ar iedegtām svecēm rokās. Zālē trešdaļa, mazāk sēdvietas aizņemtas. Tie, kuri allaž visur klāt un arī tie, kuriem šādās reizēs "pēc protokola" pienākas. (Gari, gari tie svētki iegadījušies…)
Himna «Dievs, svētī Latviju» izskanēja, tai sekoja novada domes priekšsēdētāja Jura Šulca uzruna. J. Šulcs ļaudis sveica svētkos. Visu vārdā pateicās mūsu Augstākās padomes deputātiem, kuri pirms 20 gadiem arī balsoja par Latvijas neatkarību. Tolaik viņi – Juris Celmiņš, Agris Jaunkļaviņš, Pēteris Lazda un Vilis Seleckis – balsoja par. Arī šodien balsotu. Mēs visi balsotu. Ir lietas, notikumi, kas var nepatikt un arī pagalam draņķīgi izvērsties. Kā tagad, kad it kā jau esam bedrē… Bet – no tās taču var laukā izkāpt. Un – mēs esam savā zemē, savā valstī, un paši vien visu par labu varam vērst.
Ģimnāzisti dziedāja dziesmas ar Raiņa vārdiem. Runāja par Stikla kalnu, Princesīti, sliktajiem tēva dēliem un, protams, Antiņu, kurš patiesībā, kā jau pasakās, ir labākais, veiksmīgākais. Viņu – Antiņu – allaž sliktie apvaino, nesaprot. Visa pasaule stāv, turas uz Antiņiem. Tiem, kas par spīti nievām un neiecietībai tomēr uzjāj kalnā….
***
Svētki ir galā. Divdesmit gadu neatkarībā esam "nolauzuši". Ņemam lāpstas un rokam to stikla kalnu nost! Nebūtu taču slikti, ja tā vietā zaļotu, viļņotos maizes lauks vai arī dzīvīgi meži?…