Šodien 23. februārī, Tukuma novada dome rīkoja preses konferenci, kurā pašvaldības, SIA «Tukuma siltums» un SIA «Tukuma nami» vadība žurnālistiem stāstīja par radušos situāciju siltuma padevē Tukuma pilsētā.

Lai pabeigtu apkures sezonu, jātaupa

Pašvaldības vadītājs Juris Šulcs atzina, ka preses konference sasaukta tāpēc, lai ar preses palīdzību iedzīvotājiem skaidrotu, kāpēc ir sliktāka situācija ar apkuri no centrālās katlu mājas un kāpēc daudzās mājās ir mazāk siltuma.

Juris Kancāns, SIA «Tukuma siltums» valdes loceklis:

– Mēs dodam samazinātu siltuma daudzumu, līdz ar to ir lielas grūtības apsaimniekotājam – iedzīvotāji viņu bombardē. Kāpēc tā notiek? Lieta tāda, ka šī nejaukā ziema atstājusi iespaidu uz mežiniekiem un koksnes pārdevējiem. Ir problēmas dabūt šķeldu, tā ir sniega pilna. Šodien, lai noturētu temperatūras grafiku, būtu jāsaražo par trim megavatiem vairāk. Tā kā to var izdarīt tikai ar mazutu, diennaktī tas prasītu papildus Ls 3000. Tā kā tarifs nav mainījies, bet cenas visam augušas, esam spiesti taupīt. Jā, cilvēki teiks, redz, viņi taupa savām algām. Varu paskaidrot, ka mūsu algas nosaka dome.

– Bet ir taču paredzēts būvēt jaunu šķeldas katlu māju. Vai, nesaņemot vajadzīgas kvalitātes šķeldu, spēsim nodrošināt Tukumā apkuri?

– Bet mazuts jau paliks…

– Tad kāda jēga no jaunās katlu mājas, ja paliek mazuts. Jūs taču teicāt, ka jaunās katlu mājas dēļ iedzīvotājiem tarifs neaugs, jo būvniecības izmaksas aizstās tarifā iekļautās mazuta izmaksas…

J. Kancāns:

– Protams, šķelda ir daudz lētāka nekā mazuts. Patlaban ar šķeldu nodrošinām 10 megavatus, kopā ar jauno katlu māju jauda būs 20. Lai saprastu – šodien strādājam ar vairāk nekā 15 megavatu jaudu, taču mums vajadzētu – 18.

J. Šulcs:

– Jautājums – vai vajag? Jau divreiz pirkām mazutu – pāri 1000 t; ja netaupīsim, būs jāpērk vēl. Iedzīvotājiem jāsaprot – neesam pieņēmuši lēmumu, ar kuru «Tukuma siltums» var nekurināt, bet gan – ka pieļaujam siltuma padeves grafika neievērošanu. Brīžiem starpība ir septiņi grādi, brīžiem – mazāk. Vai pārkurināt visu māju, lai atsevišķus dzīvokļus ar siltumu nodrošinātu? Varbūt labāk pirmajos, piektajos stāvos un gala dzīvokļus iedzīvotāji ar elektrību var piesildīt?

– Diez vai tarifa pieauguma apstākļos ir pareizi mudināt cilvēkus sildīties ar elektrību…

– Es gribu teikt, ka mūsu dienesti pārbaudīs tos dzīvokļus, no kuriem saņemtas sūdzības. Taču aicinu cilvēkus saprast, ka pirkt vēl mazutu, kad parādi ir pieauguši… Tas ir mīts, ka tie iedzīvotāji, kas par komunālajiem pakalpojumiem maksā, nosedz pilnīgi visas izmaksas, tai skaitā maksā par nemaksātājiem.

Maksā labi, bet parādi, vienalga, lieli

– Bet uzņēmēju sanāksmē jūs, Šulca kungs, teicāt, ka 95% februārī (par janvāri) izrakstīto rēķinu iedzīvotāji ir samaksājuši.

– Tiešām, februārī par janvāri samaksāts bija izcili, par to paldies iedzīvotājiem. Bet ir vēl parāda daļa, ko nevar neņemt vērā.

Uldis Eglītis, SIA «Tukuma nami» valdes priekšsēdētājs:

– Bija izrakstīti rēķini par Ls 133 000, bet samaksāti Ls 129 000.

– Bet kopējais parāds ir kāds?

J. Šulcs:

– Mēs rēķinām, ka parāds ir 36% no vienas apkures sezonas izdevumiem – pagājušās sezonas izdevumi bija Ls 1 600 000. Tagad parāds par siltumu pašvaldības ēkās ir Ls 257 000.

J. Kancāns:

– Un vēl Ls 50 000 ir parāds par tiem, kuri nedzīvo pašvaldības apsaimniekotās mājas, vienai mājai – nesaukšu vārdā – parāds ir Ls 20 000.

Par šķeldas piegādi un kvalitāti

– Jau pieminējām, ka ir problēmas ar šķeldas piegādi un kvalitāti.

Māris Rudaus-Rudovskis:

– Mums ir jādomā pilnīgi cits šķeldas iepirkuma mehānisms. Tikko uzbūvēja katlu māju 2002. gadā, bija viens piegādātājs, bet cilvēki mūs ēda nost, ka ierobežojam konkurenci. Tagad aicinām uzņēmējus, piemēram, uz pagastiem vest kaut vai puskubikmetru, bet nav neviena. Kvalitāte ir otrs jautājums – iepirkt pēc kaloritātes.

J. Šulcs:

– Bija laiks, kad mazie uzņēmumi pārdeva lētāk, bet viens lielais uzpirka un mums pārdeva dārgāk, tāpēc gājām uz demokrātiju – iepirkumā noteicām, ka ņemsim šķeldu no visiem septiņiem vai astoņiem piegādātājiem. Bet tagad, kad mums to vajag, piegādātāji saka: "Mežā netieku, šķeldu atvest nevaru." Mums jau labāk no tā nepaliek…

M. Rudaus-Rudovskis:

– Konkursā bijām izvirzījuši prasību, ka piegādātājam jābūt šķeldas uzkrājumam; visi teica, ka būs, tagad izrādās – nav. Jau tagad jādomā par uzkrājumu, taču tas sadārdzinās cenu. Jaunajā katlu mājā liksim tādas iekārtas, kas no viena un tā paša kurināmā daudzuma dos par 20% vairāk siltuma.

– Bet, ja šķelda būs kvalitātīva, atdeve no vienas kurināmā vienības būs daudz lielāka nekā tagad, kurinot ar sniegu…

J. Kancāns:

– Ar sniegu jau nekurina… Ir gan gatera šķelda, meža šķelda…

– Celmu šķelda…

– To mēs principā neņemam, jo tai klāt zeme. Lielas iespējas izvēlēties patiesībā jau nav. Ziniet, 2002. gadā gateri bija pilni ar špriku kaudzēm, bet tagad – nekā.

– Cik viena megavata saražošanai šķeldas vajag?

– 1,7 m³ šķeldas un 131 kg mazuta, kas šobrīd maksā Ls 390 tonnā.

– Vai domāts par lielāku glabātavu?

– Tad tikai atklātā laukumā, jo uz vietas nav tādu iespēju.

– Un kā tad īsti ir ar to kvalitātes laboratoriju.

– Ka tikai būtu, kam to kvalitāti noteikt… Mitruma noteikšanai aparāts ir, bet ziemā to neizmanto, jo mums jāpieņem tas, kas ir.

M. Rudaus-Rudovskis:

– Kvalitāti kontrolē tā: no katras kravas vairākās vietās ņem paraugus, ieber aparātā, kurš pasaka, kāda ir iespējamā siltumatdeve, un atbilstoši tai arī maksā. Un tā – katrai kravai.

J. Kancāns:

– Diennaktī ienāk reizēm – divas, reizēm 15 kravas, katrā – ap 90 m³… To nemaz nevar izdarīt.

– Bet ja iedzīvotājam no sava maciņa par siltumu jāmaksā, viņš grib, lai siltuma ražotājs būtu padomājis par kurināmā kvalitāti…

– Ja runājam par maksu, neesam palielinājusi tarifu, pieaudzis tikai patēriņš.

Par to, ka mājas jāsiltina

U. Eglītis:

– Gribu uzsvērt, ka tiešām apkure netiek nodrošināta atbilstoši temperatūras režīmam un līguma nosacījumiem. Paldies «Tukuma siltuma» direktoram, ka viņš to atzīst. Taču ne jau tā var domāt – ja daudzdzīvokļu mājās vidējie dzīvokļi vēl nesalst, tad var atļauties nekurināt un temperatūras grafiku samazināt… Kā saprotu, šajā brīdī «Tukuma siltums» vēlas ietaupīt mazutu un šķeldu un kurina ar pazeminātu temperatūras grafiku. Tāpēc arī dotajā mirklī regulēšanas iespēju nav – kādu siltumu padod, ar to arī nodrošina siltuma padevi. Protams, ēkās ir dzīvokļi ar dažādu tehnisko stāvokli; gala dzīvokļi, apakšējo, augšējo stāvu dzīvokļi atšķiras no tiem, kas atrodas mājas vidū, tāpēc komforta sajūta tajos būs citādāka, respektīvi – būs aukstāks. Gaisa temperatūra dzīvoklī atkarīga arī no siltuma zudumiem.

– Ja nebūs siltuma, mājas izsals…

J. Šulcs:

– Tās izsals tik un tā.

M. Rudaus-Rudovskis:

– Tās neizsaltu, ja būtu siltinātas no ārpuses.

J. Šulcs:

– Te būtu vietā atgriezties pie jautājuma, kuru kurināmais vien neatrisinās, tātad pie siltināšanas. Internetā raksta, ka pilsēta neko nedomā un nedara, bet mēs piešķīrām Ls 20 000, lai izstrādātu tehniskos projektus māju siltināšanai. Tikai pašvaldība nevar mājas iedzīvotāju vietā pieņemt lēmumu to darīt.

– Kurām mājām projektus izstrādāja?

U. Eglītis:

– Kurzemes ielai 20, Kurzemes ielai 22, Kurzemes ielai 4, Spartaka ielai 16, Spartaka ielai 16a. Ir pareiza atziņa, ka ēkas ir jāsiltina. Mēs to darām ikdienā – ir nosiltināti bēniņi mājām Spartaka ielā 3, Kurzemes ielā 16, Kurzemes ielā 18, Kurzemes ielā 14, Lauku ielā 2, Strēlnieku ielā 37, Kalēju ielā 1, pašreiz strādājam Spartaka ielā 11, Lauku ielā 4. Visās šajās ēkās augšējos dzīvokļos pēc siltināšanas par 4 grādiem paaugstinājās istabas temperatūra. Līdz ar to siltuma ietaupījumi ir būtiski, tikai šī saruna nebija mūsu preses konferences mērķis. Mums ir svarīgi pateikt, ka mājas nekurina pēc grafika, lai ietaupītu, papildus nepirktu mazutu un lieki netērētu līdzekļus…