Ornitologs Viesturs Ķerus aicināja uz Jauntukumu uzklausīt divas kundzes, kas sašutušas par ūdensvistiņu bendēšanu vietējā dīķī. Dīķis atrodas pie daudzdzīvokļu mājām, bet tajā ligzdojošos putnus terorizējot vietējie jaunieši. Dīķis vēl nav aizaudzis – ūdensvistiņu un meža pīļu pāris jau rosās starp niedru ceriem, bet krastā uzietās koka nūjas rosinājušas sist trauksmes zvanu – vai atkal putni uz nāvi atlidojuši!??

Lūk, Simonas kundzes stāsts: – Dzīvoju šeit četrus gadus un pirmo gadu ūdensvistiņu šeit nebija. Dīķis ir drausmīgs – nav tīrīts, un alkoholiķi tajā met pudeles. It kā uzlika video kameru (tāpēc, ka visu laiku sūdzamies), bet kamera ir mājas otrā pusē, nevis šeit, kur ir problēmas – dīķi piemēslo un pīļukus sit nost! Mazie pīlēni tiek apsisti burtiski pēc divām dienām. Mums ir tādi huligāni – viņi ņem akmeņus, kaķenes un iet uz sacensībām – patrulē dīķa abās pusēs un tad – cik vairāk var trāpīt.

Svētdien krastā bija nomesti divi lieli koki…! Pamet maizi, lai putni nāktu tuvāk, un tad klapē nost. Pērn, kad jau līķīši peldēja pa ūdens virsmu, izsaucām policiju, bet vainīgie jaunieši stāvēja pie mājas un zviedza. Policisti teica, ka neesot fiksējušas noziegumu, bet vai tad man visu laiku jāstaigā ar kameru!? Cik reizes sitējus neesam projām dzinušas un cik vēstules neesam rakstījušas…! It kā jau ūdensvistiņa neesot rets putns, tomēr pati pirmo reizi to šajā dīķī ieraudzīju. Vasarā viņai ir divi metieni – apmēram 20 cālīši un tos visus nosita. Šopavasar pat bija iemetuši dīķī tādu kā plostu. Zvanīju uz namu pārvaldi un teicu: «Ja jūs to plostu nedabūsiet ārā, tad kaut līdz «Bez Tabu» iešu!» Teicu, lai pie dīķa vismaz kādas brīdinājuma zīmes uzliek, ka šeit putni ligzdo un par nogalēšanu draud sods, bet viņi saka, ka neko nevarot darīt – tas neesot viņu kompetencē; ar to nodarbojoties kaut kādi vides dienesti un tādā garā.

Tālāk lasiet otrdienas, 6. maija, laikraksta numurā!