Tukumnieks Edmunds Jurēvics jau vairāk nekā pusgadu piedalās televīzijas projektā «Es varu būt premjerministrs». Lai arī tā ir tikai spēle aktīviem jauniešiem, tas vienlaikus ir gan izaicinājums, gan iespēja iegūt labu pieredzi. Protams, tas ir arī pārbaudījums, jo zaudēt var katrā kārtā. Vakar, 9. oktobrī, TV spēle iegāja, ja tā var teikt, finiša taisnē – bija redzams pirmais no četriem Latvijas Televīzijas raidījumiem, kuros tiks noskaidrots labākais no septiņiem iespējamajiem nākotnes premjerministriem. Ar Edmundu runājām pirms nedēļas, 3. oktobrī – pirms 12. Saeimas vēlēšanām un pirms televīzijas tiešraidēm.

– Jūs esat šajā spēlē iekšā jau gandrīz pusgadu un vairākas tā atlases kārtas jau ir aiz muguras…

– Jā. Konkurss tika izsludināts aprīlī, kad aizsūtīju pieteikumu; kopumā bija saņemti vairāk nekā 100. No tiem kādus 20 dalībniekus aicināja uz interviju klātienē, vēl pēc tam 12 dalībnieki piedalījās radio «Pieci.lv» intervijās. Bija trīs raidījumi, kuros runājām par ārpolitiku, aizsardzību, ekonomiku. Bija iespēja iegūt ekspertu imunitāti un saņemt atzinību klausītāju balsojumā. Pēc šīm intervijām palikām deviņi, kas piedalījās trīs dienu vasaras nometnē Siguldā. Tās uzdevums bija palīdzēt mums savstarpēji iepazīties, izglītoties lekcijās un samazināt dalībnieku skaitu līdz septiņiem. Atšķirībā no konkursiem iepriekšējos gados šoreiz tas norisinās daudz ilgāk.

– Konkurss nav gluži bērnu spēle – muļķības runāt nevar. 

– Tā ir. Visās intervijās tiek prasītas mūsu idejas, piemēram, kā uzlabot valsts pārvaldi, kādas izmaiņas vēlētos ieviest normatīvajos aktos utt. Piemēram, mans ieteikums Ministru kabinetam bija, ka jāpiemēro nekustamā īpašuma nodokļa atlaide nosiltinātajām mājām uz to laiku, kamēr iedzīvotāji maksā kredītu – ar mērķi, lai aktivizētu siltināšanu… Vēl viens uzdevums bija pateikt, ko gribētu mainīt likumdošanā, un par to savākt parakstus. Mana ideja bija, ka Saeimas balsojumam par Valsts prezidentu jābūt atklātam, jo līdz šim tas ir palicis vienīgais aizklātais balsojums. Mani aizveda uz Centrālo staciju un 20 minūšu laikā lika savākt parakstus, ko ātri vien arī izdarīju.

Tālāk interviju lasiet laikraksta piektdienas, 10. oktobra, numurā ŠEIT!