Trešdienas, 1. decembra, rītā redakciju sasniedza ziņa, ka jau divas dienas Slampes daudzdzīvokļu mājās bijis ļoti auksts, vakarrīt dažos dzīvokļos bijuši tikai +4°C. Nekādas informācijas par to, kas noticis, iedzīvotājiem neesot bijis.

Iekārta iziet no ierindas

Sazinoties ar Slampes pagasta komunālā dienesta vadītāju Jāni Ambrazēviču, noskaidrojām, ka trešdienas naktī ap 3.00 izgājis no ierindas šķeldas padeves mehānisms. Tā kā viens bijis rezervē, piecu stundu laikā – līdz 8.00 – to izdevies nomainīt, uzreiz uzsākta māju sildīšana. J. Ambrazevičs stāstīja, ka šis katls, kas "zviedru projekta" ietvaros savulaik pielāgots kurināšanai ar šķeldu, kalpojot jau 17 sezonu: "Līdz šim viss izdevies, taču reizēm gadās problēmas. Būtu vajadzīgs otrs katls, lai varētu kurināt avāriju gadījumos, taču naudas tam nav. Par apkuri iedzīvotāji vien parādā ap Ls 35 000, taču kopējie parādi pārsniedz Ls 70 000. Tā ka jebkādus ieguldījumus grūti plānot. Vajadzētu arī atjaunot trases, kurām ir 35 un vairāk gadu, taču arī to varot izdarīt tikai pa nelielam posmam. Tā ka problēmas apkures jomā ir."

Šķelda – zem klajas debess

Vaicāts, kāpēc mājās bijis auksts arī pirms avārijas, J. Ambrazevičs skaidroja, ka tā nu šoreiz sagadījies, ka divas problēmas sakritušas vienā laikā: "Iepriekš vēsāks dzīvokļos bija mitrās šķeldas dēļ, jo zem nojumes kurināmajam pietiek vietas labi ja trim dienām. Tāpēc visu pārējo šķeldu piegādātājs atved un nober kaudzē turpat ārā. Tā kā visu rudeni lija un nu arī uzsniga, skaidrs, ka šķelda ir mitra un līdz ar to siltuma atdeve nav tik liela. Tādas naudas, lai uzceltu jaunu nojumi, uzņēmumam nav, tā ka patlaban jāizlīdzas, kā ir. Tieši tā uzņēmums strādājis visu šo laiku – taupa, kā var, pielabo, kur var."

Projekts bijis, bet noraidīts

Slampes un Džūkstes pagasta pārvaldes vadītājam Visvaldim Girgensonam vaicājām, vai domāts, kā šo apkures problēmu risināt?

V. Girgensons:

– Šajā momentā vēl nav apsvērts, ko lietas labā darīt.

– Vai esat domājuši prasīt atbalstu novadam?

– Par atbalsta prasīšanu novadam arī neesam domājuši. Piektdien novada domē paredzēta saruna par komunālajiem dienestiem, tad par visu arī runāsim.

– Citos pagastos, piemēram, Sēmē, Degolē, Tumē, piemēram, ierīkoti jauni katli, mainītas trases. Vai arī Slampes pagastā kaut kas tāds ir darīts?

– Mēs rakstījām projektu siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju, taču to neatbalstīja. Patiesībā jau arī šis katls, kas 1994./1995. gada sezonā tika ierīkots sadarbībā ar zviedriem, bija nozīmīgs projekts. Mēs vieni no pirmajiem Latvijā izmēģinājām apkurē izmantot šķeldu. Tagad to dara daudzi. Tas bija labs projekts, jo ļāva saglabāt tobrīd izveidoto apkures sistēmu.

– Vai šobrīd kredīts par šo katlu māju jau ir atmaksāts? Ls 200 000 bija liela naudas summa tiem laikiem…

– Kredīts vēl nav atmaksāts, pamazām to sedzam.

– No tā laikā vairāk nekas nav darīts?

– Esam ierīkojuši jaunu siltumtrasi uz skolu un pēc tam to pagarinājuši līdz kultūras pilij. Lauku Atbalsta dienests atbalstījis vēl vienu projektu par trases rekonstrukciju uz bērnudārzu, alternatīvo pakalpojumu centru «Rīti», veikalu un tālāk uz daudzdzīvokļu mājām, taču to īstenosim pavasarī.

– Kā noprotu, vajadzīga arī lielāka nojume kurināmā glabāšanai.

– Tā problēma mums ir visu laiku. Esošo nojumi kopā ar zviedriem toreiz izveidojām, lielākas nav.