Astrīda Knēta Tukuma bērnudārzā «Vālodzīte» par vadītāju nostrādājusi apaļus 30 gadus un nu nolēmusi šim darbam likt punktu. Aizejošā gada 31. decembris būs viņas pēdējā darbdiena. Kad piesakāmies ciemos, viņa strikti nosaka, ka nerunās ne par darbu, ne privāto dzīvo, jo jebkāda publicitāte viņai esot sveša lieta. Un tomēr mums izdodas sirsnīgi parunāties.

– Jūs sakāt, ka  tādas publiskas lietas nepatīk, taču bērnudārzu vadīt – būt simtiem acu priekšā katru dienu – ir publiska lieta.

– Tas ir citādi, te ir manas mājas, otrās. Un tad jau neko no tā nejūt, bet citādi man šāda popularitāte neliekas laba lieta.

– Un tomēr reiz pat bijāt deputāte.

– Mani ļoti ilgi pierunāja, un es ilgi nepiekritu. Tās tiešām bija lielas šausmas, ļoti to pārdzīvoju, pat lūdzos, lai izņem no saraksta, bet bija par vēlu – biju ievēlēta. Bet, kad aicināja uz otru sasaukumu, tad uzreiz atteicos. Jau pirmoreiz nevienu brīdi nedomāju, ka mani ievēlēs.

– Vai vismaz izdevās savam bērnudārzam kaut ko izkārtot?

– Kā domes priekšsēdētājs Juris Šulcs vienā tikšanās reizē teica – bērnudārza žogam priekšu.

– Jums pirmajiem to uzlika?

– Nē, «Pasaciņai» bija pa priekšu…

– Cik gadus par savu «Vālodzīti» “cīnāties”?

– Šī gada 1. februārī palika apaļi 30 gadi, kopš strādāju «Vālodzītē». Taču mana pirmā darba vieta 1966. gadā bija Tukuma 1. bērnudārzā, kas atradās tagadējā SIA «Tukuma ūdens» telpās. Toreiz vienlaikus mācījos par latviešu valodas skolotāju. Tomēr, kā vēlāk secināju, ar pirmajām dienām darbs bērnudārzā bija manu sirdi paņēmis vairāk nekā skolotāja profesija. Ja runājam par «Vālodzīti», tad patiesībā “satikāmies” divreiz. 1973. gadā, kad šo bērnudārzu atvēra, atnācu līdzi vadītājai Regīnai Liepiņai un sāku strādāt par audzinātāju. Pēc tam vairākus gadus vadīju 5. bērnudārzu (mazbērnu novietni Engelsa, tagadējā Harmonijas, ielā), taču, kad «Vālodzīte» svinēja desmitgadi, kļuvu par tās vadītāju.

Vairāk lasiet piektdienas, 27. decembra, laikrakstā ŠEIT!