Ar Anitu Liepiņu runājām par dzīvi un Anitas lielāko šī brīža aizraušanos – skriešanu kalnos jeb rogainingu. Šķiet, tikpat ātri kā laiks kopš sarunas, arī aizskrējuši 15 gadi, kopš Anita un Modris Liepiņi piedalījās Sidnejas olimpiskajās spēlēs (Modris 50 km finišēja devītais, Aigars Fadejevs kļuva par vicečempionu, bet Anita 20 km ieguva 37. vietu). Pāris gadu abus mūsu olimpiešus rotā Tukuma Goda pilsoņa zīme. Joprojām Anitai pieder 3 Latvijas rekodri soļošanā:  1000 m (12:27),  10 km (44:07,88) un 100 km (10 h 23 min), kas sasniegts 2003. gadā.

Anita Liepiņa:

– Pa šo gadu es gribu nomest 10 liekus kilogramus, gribu būt smuka, gribu nevienu krunciņu un lai nav neviens sirms matiņš (smejas). Un gribu, lai es varu labi paskriet. Pagaidām nevaru skriet.

– Kāpēc ne?

– Es jokojos. ”Jāskatās pasītē,” kā Modris saka. Gribu, lai man viegli skrienas tie kalni. Gribu iekustēties. Visi mani šā gada skrējieni ir kalnos. 28. martā bija pirmais 90 km skrējiens Barselonā (2. vieta kopvērtējumā dāmām), no kuriem 4,5 km – debesīs jebšu kalnā. Pēc tam bija jāatjēdzas, lai 12. aprīlī varētu noskriet mūsu pašu «Stirnu bukā» (2. vieta savā vecuma grupā un 5. – starp visām sievietēm 22 km distancē. – Red.). Maijā atpūtos un tad jūnija beigās skrēju 24 stundu Eiropas čempionātu Čehijā (1. vieta grupā, 8. – kopvērtējumā 238 komandu vidū. – Red.). 22. augustā Somijā būs Pasaules čempionāts.

Tālāk lasiet laikraksta piektdienas, 17. jūlija, numurā ŠEIT!