Tukuma SIA «Snickers Production Latvia» 26. maijā ir svētku diena – 25. dzimšanas diena. Tas ir priecīgs notikums visam kolektīvam, katram tā darbiniekam. Lai arī viss sakārtots tā, lai darbiniekiem maz rūpju, ir kāds cilvēks uzņēmumā – ražošanas daļas vadītāja Iveta Randoha, kas allaž tur roku uz pulsa. Tieši par viņu kolēģes šajā jubilejas reizē lūdza uzrakstīt daudz labu vārdu, pamatojot, ka Iveta vienmēr par visiem parūpējoties, tieši viņa visus atceras, spēj ar nestandarta skatu palūkoties uz ikdienas norisēm, ir blakus priecīgos un skumjos brīžos, mudina piedalīties ekskursijās, pārgājienos, izstādēs un teātra braucienos. Arī darba lietās, ja ir kāda lieta, kas kā no miruša punkta nekustas, tieši Iveta spējot atrast veidu, kā to izkustināt. Par visu to, kā arī par pieredzi vieglajā rūpniecībā, pašas vaļaspriekiem un vēlmi saprast cilvēkus arī saruna ar Ivetu Randohu.

I. Randoha:

– Dzīvē nekas nenotiek tāpat vien, vismaz, ja filozofiski uz to raugās, un tā ir arī ar mani. Visa mana darba dzīve ir saistīta ar vieglo rūpniecību, jau sākot no agras jaunības. Es nāku no Ogres, esmu dzimusi un augusi Dobelniekos, kur tagad ir slavenais «Vācu kalnu» ciemats, bet kādreiz bija Kurzemes manufaktūras filiāle. Tajā strādāja mana mamma – ražoja apaļos piena filtrus, ko laukos izmantoja piena kāšanai. Taču par nākamo profesiju aizdomāties mani mudināja mammas brāļa sieva, jo, kā jau daudziem jauniešiem, arī man bija grūti izdomāt, ko mācīties. Tā kā man vienmēr ir patikusi zīmēšana, gribēju kļūt par modelētāju un stājos lietišķajos (Lietišķās mākslas vidusskolā. – Red.), bet biju par slinku zīmēšanu un gleznošanu mācīties sagatavošanas kursos, tāpēc skolā iekšā netiku. Aizgāju mācīties uz Vieglās rūpniecības tehnikumu, un, kad to pabeidzu, mani nosūtīja uz Ogres trikotāžas kombinātu, kas bija mana pirmā dzīves skola. Un šajā skolā man ir ļoti paveicies ar cilvēkiem, kas it kā paņem savā paspārnē un nodod tālāk savas prasmes. Atceros, Ogres kombinātā tāda bija ražošanas vadītāja un ceha vadītājs, kas jaunos ļoti atbalstīja. Man šķiet, ka jaunam cilvēkam ir ļoti svarīgi, kāda ir šī pirmā darba pieredze un lai tā būtu laba.

Vairāk lasiet laikraksta piektdienas, 26. maija, numurā ŠEIT!