2. jūlijā Tukuma novada domē notika nu jau otrā tikšanās ar iedzīvotājiem par Tukuma novada teritorijas plānojuma grozījumiem. Pirmajā sanāksmē 15. janvārī, kā stāstīja plānojuma izstrādātāja SIA «Reģionālie projekti» pārstāvis Tālis Skuja, tika izvērtēti 38 priekšlikumi, bet šajā – vēl 33, kas saņemti pēc pirmo grozījumu izvērtēšanas, taču iesniegumi vēl arvien tiekot saņemti. Saņemti arī 22 institūciju saskaņojumi, no kuriem daļa – bez iebildēm, bet atsevišķos gadījumos atbilstoši norādījumiem informācija precizēta.

Kāpēc aizliedz pārvietojamās mājas un konteinerus?

Viens no konsultatīvās padomes priekšlikumiem bija skaidrot, kāpēc Tukumā kā dzīvojamās mājas nevar izmantot pārvietojamās mājas un konteinerus. Darba grupa par šo jautājumu daudz diskutējusi, taču atstājusi spēkā iepriekšējo risinājumu, ka konteineru un pārvietojamo māju nevar izmantot dzīvošanai. R. Martišauska iebilda, ka pašvaldība nenāk pretī tiem iedzīvotājiem, kam nav naudas gatavai mājai, bet kas, piemēram, lauku apvidos varētu novietot šādu vagoniņu; turklāt tas izskatās labāk par dažu labu dēļu būdu: “Piemēram, Engures novada pašvaldībā šādu konteineru izvietošana aizliegta blīvā apbūvē, bet Tukumā pieņemts vispārējais aizliegums pēc principa – mums nepatīk un mēs aizliedzam. Tas ir stāsts par gadījumu, kad būvvalde saskaņo tikai tādu pirts jumtu, kas ir 10 reizes dārgāks, un tikai tāpēc, ka kundzēm domē tāds patīk labāk nekā lētais.” Aicinot arhitektus skaidrot, kāpēc šāds aizliegums tomēr noteikts, I. Vistapole stāstīja, ka konteinera tipa ēkas, kā to nosaka Būvniecības likums, nav paredzētas dzīvošanai: “Tam skaidrojumu sniegusi arī Ekonomikas ministrija, secinot, ka jūras konteinerus un pārvietojamās mājas var izmantot tikai tam mērķim, kam tie ir ražoti. Protams, ražo arī konteinera tipa elementus dzīvošanai, bet tie arī šim mērķim ir paredzēti. Mēs neesam aizlieguši šīs pārvietojamās mājas, ja tās tiek uzliktas uz stabveida pamatiem un ja tās ir plānots izmantot kā stacionārās – ar atbilstošiem dokumentiem un ar visu to, kas dzīvošanai domātā mājā paredzēts.” Kāds iedzīvotājs iebilda, ka šādos treileros citviet pasaulē, piemēram, Īrijā dzīvo cilvēki gadiem ilgi, tad kāpēc to nevar darīt Latvijā – savā zemes gabalā?! Šis jautājums izraisīja diskusijas par to, vai treileros dzīvojošie un cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas kādam krīt vai nekrīt uz nerviem; ka viegli runāt tiem, kas dzīvo labi situētos apstākļos un kāpēc sabiedrībā radusies tāda situācija, ka kādam vienīgā iespēja ir dzīvot tikai treilerī vai uz ielas. R. Martišauska aicināja runātājus būt savstarpēji tolerantiem un nevienu neaizvainot, bet pašvaldību – padomāt arī par tiem, kas vēlas šādu māju.

Vairāk par priekšlikumiem un to, ko par to saka speciālisti, lasiet piektdienas, 5. jūlija, laikrakstā ŠEIT=>