Domes sēdē izskatīja SIA «Tukuma nami» iesniegumu piešķirt līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumu veikšanai – dzīvojamo māju gala sienu siltināšanai. Deputāti nolēma naudu no budžeta piešķirt un noteica, – siltināšanas materiāli jāizvēlas atbilstoši katras mājas tehniskajam stāvoklim.

Piešķirs nepilnus Ls 10 000

Atbilstoši pašvaldības nolikumam pašvaldība šiem darbiem var piešķirt līdz 25% no tāmes vērtības, bet ne vairāk kā Ls 3000 vienam objektam. Apsaimniekotājs iesniegumā norādījis, ka gala sienas siltinās E. Veidenbauma ielā 1, Dārzniecības ielā 3, Meža ielā 2, Meža ielā 11, Meža ielā 20, Kurzemes ielā 10, Spartaka ielā 11, Pils ielā 1a. Katrai mājai no domes tiek prasīta konkrēta naudas summa, pārējo naudas summu ieguldīs SIA «Tukuma nami»: E. Veidenbauma ielā 1 – Ls 2222,30 (kopējās izmaksas Ls 8889,21; Dārzniecības ielā 3 – Ls 1156,94 (4627,77); Meža ielā 2 – Ls 1128,21 (Ls 4512,84); Meža ielā 11 – Ls 1156,94 (Ls 4627,77); Meža ielā 20 – Ls 1156,94 (Ls 4627,77); Kurzemes ielā 10 – 1156,94 (Ls 4627,77); Spartaka ielā 11 – Ls 1156,94 (Ls 4627,77); Pils ielā 1a – Ls 591,14 (Ls 2364,56).

Par siltināšanas darbu termiņiem, kvalitāti un samaksas kārtību apsaimniekotājam jāslēdz līgums ar domi. Budžetā paredzēto naudu Ls 9726,35 apmērā SIA «Tukuma nami» ieskaitīs pēc darbu pabeigšanas.

Rodas diskusijas

Sēdē gan radās jautājums, kāpēc nauda tiekot prasīta tām mājām, kurās darbi jau pabeigti. Pilsētsaimniecības departamenta darbinieki skaidroja, ka šāds iesniegums saņemts un virzīts uz domi izskatīšanai; reāli neesot pārbaudīts -darbi ir vai nav paveikti. Tiesa, iesniegums domē saņemts jau novembrī; iespējams, uzņēmums bija jau ieplānojis darbus veikt; šī gada sākumā to arī izdarīja; zinot, ka dome varētu piešķirt līdzfinansējumu, objektu iekļāva sarakstā.

J. Šulcs atzina, ka darbiniekiem būtu vajadzējis zināt, kurās mājās darbs izdarīts, bet kurās nē. Tomēr pats galvenais raudzīties, lai darbu izdara kvalitatīvi. Viņš dzirdējis viedokli, ka ar pieci cm siltinājumu ir par maz, lai būtu kāds efekts, noteikti vajadzīgi vismaz 10 cm. Tomēr apsaimniekotājs uzskatot, ka pietiek ar pieciem cm. Deputāti nolēma, ka profesionāliem katras mājas stāvoklis jānovērtē un jānosaka, kur vajadzīgi 5 cm, bet kur – 10.

Jo biezāk, jo labāk

Viedokli par siltinājuma biezumu vaicājām arī sabiedrisko pakalpojumu regulatoram Antonam Baranovskim. Viņš atzina, – jo biezākā slānī nosiltina, jo vairāk māja saglabā siltumu; jo vairāk siltuma saglabā, jo vairāk iedzīvotāji ekonomē. Viņaprāt, optimāli būtu siltināt 15 cm biezumā, turklāt pats galvenais, lai pēc siltināšanas no ārpuses nepiekļūtu vējš, jo tad augstais gaiss nokļūs līdz sienai.

A. Baranovskis piebilda, ka visā šajā procesā galvenais uzdevums ir panākt, lai siltums tiktu izmantots lietderīgi un lai tas neaizplūstu tur, kur nevajag: "Jāatceras viens – siltums ir prece. Ja mēs to izmantojam nelietderīgi, tad tas ir tāpat kā kādu priekšmetu vai produktu nelietotu izsviest konteinerā. Par to katram jādomā."

Biezāks siltinājums jāvērtē

SIA «Tukuma nami» valdes priekšsēdētājs Uldis Eglītis stāstīja, ka diskusijas par biezāku siltinājuma materiāla izmantošanu pavīdējušas, taču līdz šim tiešām ticis siltināts tikai 5 cm biezumā. Galvenokārt tas tā ir tāpēc, ka katra daudzdzīvokļu māja jau ir celta ar noteiktu siltumnoturību. Viņš pieļāva, ka atsevišķos gadījumos varētu izmantot arī biezāku materiālu, tikai pirms tam tā nepieciešamība projektētājiem noteikti būtu jāizvērtē.