SIA «Pūres dārzi» zemeņu sezona rit pilnā sparā. Ražas vākšana sākās 15. jūnijā.
Zemenājā strādā vesela brigāde – lasa ogas, šķiro, ved uz veikaliem un pārstrādei.

Strādā un krīzi nejūt

Pirmās zemenes ienākušās šķirnei `Zefīrs`. Tā ir pati agrīnākā šķirne, ko audzē «Pūres dārzi». Ja dažkārt šīs šķirnes agrīnums neizpaužas, tad šogad šķirne pilnībā sevi ir parādījusi – sākusi ražot ievērojami agrāk nekā citas. Saimniecībā audzē apmēram 10 zemeņu šķirnes, bet nolēmuši to skaitu samazināt. Pārtrauks audzēt šķirni `Sjurpriz Olimpiadi` un `Kokinskaja Pozdnaja`, jo tās nav pārāk pieprasītas ogu izskata un garšas dēļ. Ražas periodu labi pagarina vēlīnās šķirnes `Pandora` un `Pegazs`.

Jā, sārto ogu raža šogad ir ļoti laba, ziedi neapsala, pietika arī mitrums. Zemenājs saimniecībā plešas vairāk nekā 10 ha platībā. Tā ir optimālā platība, ko var apkopt un novākt, turklāt apmēram tik liela, no kuras novākto ražu iespējams realizēt svaigā veidā. No vienas vagas vienā reizē nolasa pat 60 kilogramus, bet to, kāda būs zemeņu ražība no platības vienības, sarēķinās pēc visas ražas novākšanas. Ik dienas paiet stunda, pusotra, kad ogas jau ir lielveikalu «Sky», «Stockmann» un «Mego» (tostarp arī Tukumā) plauktos. Zemenes tiek šķirotas, lielās – patēriņam svaigā veidā, mazākām zemenēm loba kauslapiņas un ved uz pārstrādes uzņēmumu «Spilve», dienā nododot pārstrādei apmēram divas tonnas ogu. Pārstrādei audzēt zemenes Latvijā nesot izdevīgi. Polijas dārzkopji savu audzējumu nesamērīgi lēti varot pārdot tikai tāpēc, ka saņem daudz lielāku valsts atbalstu nekā mūsējie. Līdz ar to Latvijas augļkopjiem pārdot savu audzējumu pārstrādei ir gandrīz neiespējami.

Zemeņu lasītājiem pakaļ sūtot autobusu uz Kandavu. Daži atbraucot paši ar savu transportu. Ar visiem ogu lasītājiem ir noslēgts darba līgums uz zemeņu lasīšanas laiku. Ja būs nepieciešamība, darba līgumus pagarinās arī uz citu ogu un augļu novākšanas laiku, taču tad jau gan parasti vairāk cenšoties iztikt ar to darba spēku, kas saimniecībā strādā patstāvīgi. Darba samaksa ir tāda pati kā pagājušajā gadā, jo arī tā saucamajos treknajos gados tā bija mērena, kaut gan šogad ogas var pārdot lētāk. "Krīzi mēs līdz šim neesam izjutuši, vien visos jautājumos esam kļuvuši piesardzīgāki," saka uzņēmuma vadītājs Edmunds Grīnbergs.

Lai ogu ceri būtu pilni

Zemenes stāda mašīnu. Kopšana – salmu izklāšana, ravēšana – ir roku darbs. Visām šķirnēm, kas ir ražošanā, un vēl dažām speciāli audzē stādus realizācijai, piemēram, mazdārziņu zemeņaudzētāji ir iecienījuši šķirni `Senga Sengana`, ko «Pūres dārzi» ogu ražošanai paši vairs neaudzē, jo vietā nāk citas, jaunākas šķirnes. Zemenes mēslo ar minerālmēsliem (N:P:K= 5:10:25) vienu reizi pavasarī un pēc ogu nolasīšanas – otru reizi. "Mēslojumam vienmēr jābūt sabalansētam, labāk to lietot mazāk, nekā par daudz," stāsta Edmunds Grīnbergs. Turklāt trīs reizes zemenājs tiek miglots ar kalcija nitrātu, tādējādi tiek dots mēslojums caur lapām. Ar tā palīdzību panāk stingrākas ogas. Lai uz lauka nebūtu ogu pelēkās puves, zemenājs profilaktiski tiek miglots ar preparātu «Signum» un vienu reizi miglots arī ar augu aizsardzības līdzekli pret smecerniekiem.

"Jā, zemenes var izaudzēt bioloģiskām metodēm, bet jūs nekad neredzētu tik pilnus cerus ar ogām, kā tas redzams pašlaik. Ja nebūtu miglojuši pret smecernieku, tad viennozīmīgi, pie cera būtu katra trešā vai katra piektā oga," skaidro E. Grīnbergs.

Dārzniekam izveidojusies laba sadarbība ar lietuviešu zemeņu audzētājiem. pašlaik izmēģināšanai atvesta viena jauna vidēji agrīna zemeņu šķirne ar saldām ogām. Edmunds plāno nākamajā gadā šis šķirnes platību palielināt. Lietuvā noskatītas vēl pāris interesantu šķirņu – viena agra, otra – vēlīna, bet pašlaik to stādi vēl pārdošanā nav bijuši. Iecerēts pārņemt arī lietuviešu zemeņu audzēšanas tehnoloģiju, jo noskatīta stādāmā mašīna, plēves izklājējs, mēslošanas un laistīšanas sistēma. Tad saimniecībā vairs nebūs 11 ha, bet gan pieci vai seši hektāri, bet zemeņu audzēšanas apjoms tiks saglabāts līdzšinējais, turklāt nevajadzēs stādījumus ravēt.

Par ķiršiem, plūmēm un āboliem

Nākamā vācamā raža būs skābajiem ķiršiem, jo saldos ķiršus lielākā daudzumā saimniecībā neaudzē. Ķiršu platība aizsniedz 0,5 ha. Izvēlētās šķirnes: `Latvijas zemais` (ir atlasīts jauns klons), `Nord Star` un `Vitenu zvaigzne`.

`Vitenu zvaigzne` ir viens no vecākaugiem `Latvijas zemajam` ķirsim, `Nord Star` interesants ar to, ka mazāk slimo ar lapbiri. Trīs šķirnes esot izvēlējušies arī tāpēc, ka tās ienākas dažādos laikos, lai ogas iespējams pakāpeniski novākt un pārdot. Pēc ķiršiem būs plūmju laiks. Tas sāksies ar agrīno `Komētu` līdz vēlajām – `Viktorija`, `Opals`, `Lielhercogs`. Plūmju platības aizsniedz vairāk nekā četrus hektārus.

Augļu glabātavai un mazdārziņiem

Arī ābolu raža šogad solās būt visai laba. E. Grīnbergs domā, ka glabātava ar āboliem būs pilna, jo saimniecība sadarbojas ar tiem dārzkopjiem, kuri iegādājušies Pūrē stādus, izaudzējuši ražu un nu viņi varēs glabāt savus ābolus «Pūres dārzu» modernajās glabātavās un ar šis saimniecības starpniecību ābolus realizēt lielveikalos. Jautāts, vai nav doma augļkopjiem veidot kādu kooperatīvu, E. Grīnbergs saka, ka viņš to nevēlas, jo saimniecība ir gana liela, pašai ir savas iestrādes. Kooperatīvs esot jāveido mazām saimniecībām, lai būtu vieglāk aizstāvēt savas intereses, realizēt produkciju. "Mēs mazajām saimniecībām palīdzam, esam gatavi sadarboties, bet obligātas saistības nevēlamies uzņemties," saka E. Grīnbergs.

Nākotnē iecerēts stādīt ābeles, uzlabot šķirņu sortimentu, taču jārēķinās, kamēr ābele sāk ražot, paiet pieci, seši gadi. Saimniecībā audzē puspundura ābeles, kuras nav jāaudzē pie špalerām, nav jālaista. Uz viena hektāra stāda 1000 kociņus.

«Pūres dārziem» rudeņos un pavasaros ir plašs stādu piedāvājums. Piedāvājumā divas persiku un divas aprikožu šķirnes, arī jāņogas, upenes, ērkšķogas. Šīm kultūrām ogas vairumā neaudzē. Pieprasīti un mazdārziņos labi aug un ražo persiki, aprikozes. Tikai jābūt īpaši, labvēlīgai vietai. E. Pētersons ievērojis, ka sevišķi labi šie augi aug jūrmalā – 1,2 metrus augsts kociņš pilns ar augļiem. Persikiem nepatīk zemas temperatūras, un jūrmalā tās nav tik zemas kā Cēsīs vai Alūksnē. Jāizvēlas ir ēkas dienvidrietumu puse, atklātā laukā tie iet bojā.

Saimniecība plāno likvidēt lielo upeņu lauku, jo ogas nevienam nav vajadzīgas. Jautājām, vai tad slavenais «Pure Food» neiepērk pārstrādei upenes, E. Grīnbergs atbildēja, ka šim uzņēmumam no viņu produkcijas nekas nav vajadzīgs, jo par tādām cenām, kā šis uzņēmums maksā par ogām un augļiem, Latvijas augļkopis nedrīkst savu ražu pārdot, jo tad audzēšana neatmaksājas.