Tukuma domē izsludināta un līdz 2. aprīlim norisināsies pilsētas parka labiekārtošanas un koku izciršanas sabiedriskā apspriešana. Tikšanās ar iedzīvotājiem domē paredzēta 16. martā 17.00.

Domās par atpūtu

Domē interesējāmies, kas šis par projektu un kāpēc izcirtīs kokus. Arhitekte Aivita Milta un ainavu arhitekte Maija Fogele skaidroja, ka jau labi sen ticis nolemts pilsētas parku labiekārtot tā, lai tajā būtu iespējas gan atpūsties, gan aktīvi darboties bērniem un pieaugušajiem, kā arī rīkot nelielus publiskus pasākumus. Tāpēc parkā tiek projektēti: asfaltēti celiņi skrituļošanai un grantēti – skriešanai, piebraucamais ceļš no Revolūcijas ielas (parka apsaimniekošanai), automašīnu stāvlaukums 63 automašīnām. Gar Lielo ielu paredzēta ietve ar veloceliņu, parka centrālajā daļā – bruģēts laukums pārvietojamai estrādei, vietas soliņiem. Centrālajā pļaviņā būs vieta izbraukuma cirka priekšnesumiem. Plānoti divi rotaļlaukumi un rotaļu elementi. Visā teritorijā tiks stādīti dekoratīvie krūmi un lapu koku dižstādi, kā arī veidotas puķu dobes.

Pie dīķa domāts izveidot parka jauno daļu, kurā būs celiņi pastaigām, skrituļošanai, distanču slēpošanai, kā arī dažādi koku, krūmu un puķu stādījumi.

Decembri visi koki izpētīti

A. Milta pastāstīja, – lai parkā varētu organizēt jelkādus darbus, pagājušā gada decembrī SIA «Labie koki» (eksperti Andrejs Svilāns, Edgars Neilands un Gvido Leiburgs veica parka dendroloģisko izpēti. Domei iesniegts apjomīgs pētījums, kurā katrs koks novērtēts 10 ballu sistēmā, norādīts ģints, sugas zinātniskais un latviskais nosaukums, stumbra apkārtmērs, koka augstums un aptuvenais vecums, vainaga diametrs, stumbra un sakņu raksturojums, slimības. Eksperti minējuši arī savus priekšlikumus koka nozāģēšanai, uzturēšanai un saglabāšanai.

Pavisam izpētīti 486 koki, no tiem vecākie ir aptuveni 100 līdz 120 gadus veci. Tā kā lielākā daļa ir ošu (95), tieši šie koki minēti vienu no visvairāk bojāto vidū tiem raksturīgās slimības dēļ. Vēl parkā aug pāri par 70 ozolu, gandrīz tikpat kļavu un liepu, 33 gobas, 27 blīgznas, 23 melnalkšņi, 12 baltās apses; pavisam sarakstā minētas 29 koku un krūmu sugas. Eksperti norāda, ka visvairāk cietuši koki Lielās ielas malā, kas drošības apsvērumu dēļ būtu jānozāģē; tāpat ieteikts nozāģēt kokus, kuri izpētes atzinumā saņēmuši novērtējumu 1 un 2. Norādīts arī, ka, rekonstruējot parku, koki jāsakopj atbilstoši speciālistu ieteikumiem, turklāt darbs būtu jāuztic profesionāļiem.

Mēs interesējāmies, vai sabiedriskajā apspriešanā minētajā koku izciršanā ņemti vērā speciālistu ieteikumi? A. Milta skaidroja, – tā kā gar parka malu ieplānots veloceliņš un gājēju celiņš, daļu koku nāksies nozāģēt, taču jau izpētīts, ka tieši šajā vietā ir daudz tādu koku, kas lielo bojājumu dēļ vienalga būtu jānozāģē. Apspriešanai iesniegtā projekta paskaidrojuma rakstā teikts, ka Lielās ielas un Pauzera ielas posma rekonstrukcijas dēļ nepieciešams likvidēt 40 kokus, no kuriem 23 ir stipri bojāti. Kopumā parkā paredzēts nozāģēt 93 kokus, no kuriem 46 ir nokaltuši un stipri bojāti. Tiesa, vietā tiek solīts iestādīt vairāk nekā 150 kokus un 1000 krūmus.

Kāpēc parks jāpieskaņo bruģim, bet ne otrādi?

Nav šaubu, ka jānozāģē bīstami – nokaltuši un ļoti stipri bojāti koki, kā to arī iesaka eksperti. Tomēr visiem bojātajiem kokiem šādas norādes pētījumā nemaz nav, – tā vietā ieteikts, piemēram, retināt vainagu vai samazināt koka augumu. Lai arī domē apgalvo, ka labiekārtošanas dēļ parkā neviens veselais koks nozāģēts netiks, tomēr satraukumu rada fakts, ka no tiem būs jāšķiras Lielā ielā plānotā veloceliņa un gājēju celiņa dēļ. Un te nu jāvaicā, vai pilsētas parks nebūtu tā vērts, lai veloceliņu pieskaņotu tam nevis otrādi?

Lielākā problēma gan tagad varētu būt cita. Cik zināms, paša veloceliņa projekts jau labi sen kā ir gatavs, taču eksperti kokus pētīja pirms pērnā gada nogalē. Līdz ar to iznāk, ka reāli pašai koku izpētei Lielās ielas malā nav nekādas jēgas, jo tos jau pirms pāris gadiem bija paredzēts nocirst. Turklāt celiņa projekts iesniegts Eiropas naudas saņemšanai…

Kas attiecas uz plāniem nozāģēto koku vietā stādīt jaunus, turklāt – dižstādus, tad jāteic – visi plāni ir jauki līdz brīdim, kamēr tos jāsāk īstenot. Un diez vai kāds šajā laikā, kad jāskaita lati arī domes kasē, tērēs daudzus tūkstošus dižstādiem – kokaudzētavās viena šāda stāda cena svārstās no Ls 50 līdz Ls 500 un vairāk.