Jau kopš Latvijas valsts atjaunošanas ģenerāļa Ludviga Bolšteina piemiņa tiek godināta arī Matkules pagasta «Pūcēs». Visus šos 26 gadus allaž klātesoša ir Latvijas robežsardze un, protams, māju saimnieks Edgars Vismanis, kurš ģenerāli, kas «Pūcēs» mēdzis pavadīt savas vasaras, arī savā bērnībā saticis. Vienīgi atmiņu stāsti, kā pats atzīsts, vairs gan tik raiti nevedoties.

Viņa vietā nedaudz par L. Bolšteina dzīvi un darbiem tūlīt pēc tradicionālās svinīgās karoga ienešanas pie vasaras mājiņas, kurā izveidots ģenerālim veltīts muzejs, atgādināja majore Jevgēnija Pozņaka. Savukārt Vismaņa kungs kā allaž sacīja, cik priecīgs par tiem mīļajiem cilvēkiem, kas gadu no gada «Pūcēs» viesojas un kopā kavējas atmiņās par tik svarīgām Latvijas vēstures lappusēm… Tieši pirms 76 gadiem – 1941. gada 21. jūnijā, saprotot, ka Latvijā ienācis Padomju Krievijas karaspēks un ka tas nozīmē brīvvalsts galu, no dzīves šķīrās labprātīgi. Kā skaidroja J. Pozņaka, mūsdienu pētnieki domā, ka viens no iemesliem bijušas arī L. Bolšteina bailes par savu tuvāko likteni. Bet vienā no savām pirmsnāves vēstulēm ģenerālis rakstījis: “Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu staltu ēku – savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdām. Es nespēju piedalīties.” (Otra vēstule bija adresēta mātei – ar lūgumu piedot…)

Piemiņas pasākumu kuplināja Kandavas senioru ansamblis «Vīgriezes» un arī… lietus. Ļaudis dzirdēja runājam, ka ar katru gadu pasākums ejot mazumā, dalībnieki – kļūst arvien vecāki un ceļš kalnup uz ģenerāļa vasaras mājiņu – šķiet arvien stāvāks. Bija, kas vēl atcerējās, kā «Pūču» dzirnavas darbojušās, cik liels bijis dzirnavu ezers. Bet pēc uzmanīgas nokāpšanas atkal sētā, kā ierasts, visi tika aicināti ģenerāli pieminēt arī nedaudz neformālākā gaisotnē, šoreiz – mājās, jo, kā stāsta Vismaņa kungs, pēdējās vētras laikā atpūtas vieta Imulas krastā nedaudz papostīta.