Marta nogalē tapa zināms, ka Satiksmes ministrija deviņu pašvaldību īpašumā bez atlīdzības nodod 13 pirmās un otrās šķiras autoceļu posmus, uzskatot, ka tādējādi tiks nodrošināta šo ceļu efektīvāka sakārtošana un uzturēšana, kā arī lielāku finanšu resursu piesaiste atbilstoši katras pašvaldības iniciatīvai. Turklāt šim mērķim pašvaldībām būs iespēja saņemt dotācijas no valsts pamatbudžeta Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem.

Šo deviņu pašvaldību skaitā ir arī Kandavas novads. Lai turpmāk varētu izmantot īpašnieka tiesības to uzturēšanā, būvniecības plānošanā un finanšu resursu piesaistīšanā, visas pašvaldības izteikušas vēlmi pārņemt autoceļu posmus savā valdījumā. Uzzinājām, ka Kandavas novada īpašumā pāriet divi valsts 1. šķiras autoceļu posmi: Abavas un Kūrortu ielas 2,2 km un Zemītes iela 1,1 km kopgarumā, kā arī valsts 2. šķiras autoceļa Tukums-Kandava posms Lielā iela un Jelgavas iela 1,4 km kopgarumā. Minētie valsts autoceļu posmi, kas kopumā sastāda nepilnus 5 km atrodas Kandavas pilsētas teritorijā jeb, īsāk sakot, – tās ir ielas, kas bija valsts autoceļu aprūpē.
Kā būs iespējams šos ceļus uzturēt, ja pašreizējā ekonomiskajā situācijā teju uz pusi pašvaldībai samazināti ceļu uzturēšanas līdzekļi? To vaicājām pašvaldības vadītājam Alfredam Ķieģelim.
A. Ķieģelim:
– Pārņemot šo valsts autoceļu posmus pašvaldības īpašumā, tiek rasta iespēja piesaistīt līdzekļus ar projektiem. Pašreiz projekti ir vienīgais reālais finansējuma piesaistīšanas veids, jo kredītu valsts, kā zināms, šobrīd pašvaldībām negarantē. Šogad finanšu resursus piesaistīt vēl gan nevarēs, bet nākotnē ar projektu palīdzību ceram beidzot sakārtot Abavas-Kūrorta-Lielās ielas krustojumu pie luksofora un izbūvēt gājēju celiņu Zemītes ielā. Bet par pārējo ceļu posmu jeb ielu uzturēšanu, tad līdz pat gada beigām, kā līdz šim, par to gādās valsts autoceļu uzturētāji.