Atzīmējot mūsu valsts 90. gadadienu, novada svinīgais pasākums iecerēts izremontētajā kultūras nama skatītāju zālē.

Remonts bija nepieciešamība

Pašreiz vēl rit remontdarbi. Kā tie sokas, devāmies lūkot arī mēs. Par paveikto un vēl darāmo stāstīja Kultūras centra vadītāja Iveta Grunte:

– Pagājušajā gadā, kad kultūras nama ēka bija avārijas stāvoklī, pašvaldība vērsās Valsts reģionālās attīstības aģentūrā ar rakstisku lūgumu pēc finansiāla atbalsta avārijas situācijas novēršanai. Valsts piešķīra 30 000 latu. Tādējādi tika sakārtota tā ēkas daļa, kur tobrīd situācija bija tik tiešām kritiska – tika nostiprināta saplaisājusī ārējā siena un ēkas pamati, izremontēta baletzāle, aktieru istabas, vestibils un salabots jumts. Tomēr remonts bija nepieciešams arī citviet. Tāpēc pašvaldības attīstības nodaļas speciālistes izstrādāja projektu «Kandavas novada kultūras centra renovācija» par kopējo finansējumu Ls 79 590,42 apmērā. Šī gada janvārī domes sēdē deputāti apstiprināja pašvaldības līdzfinansējumu 30% apmērā, tas ir Ls 26 590,42, bet projektā piesaistītās valsts investīcijas – Ls 53 000. Tātad līdzekļi, kas ieguldīti kultūras nama remontdarbos, ir valsts investīcijas, tā nav tikai pašvaldības budžeta nauda. Lai projektus vispār realizētu, nepieciešams daļējs pašvaldības līdzfinansējums. Tā tas ir jebkurā valsts investīciju piesaistes projektā.

Remontdarbu otrajā kārtā pienākusi kārta skatītāju zālei un 2. stāva vestibilam. Skatītāju zālē nomainīti logi un grīdas segums. Līdz šim esošo vorsalīnu nomainīja parketa klājums. Zāles paaugstinājums ir saglabāts kā līdz šim. Jauninājums ir pārvietojamās krēslu rindas, jo zinām, ka nav diez cik omulīga sajūta atrasties pasākumā, kur apmeklētāju aizņemtas ir tikai dažas sēdvietu rindas. Tagad, stacionārās skatītāju sēdvietas nomainot pret pārvietojamām, būs iespēja rīkot iespējami dažādākus pasākumus, arī apmeklētāju iecienītās galdiņballes. Skatītāju zāles 300 jauno krēslu iegāde izmaksāja Ls 3 540. Balkonā saglabājām iepriekšējos krēslus. Arī skatuves grīda ir nolietojusies un skabargas dejotājiem kļuvušas par gandrīz ikdienišķu, turklāt nepatīkamu parādību, tāpēc jaunu segumu iegūs arī skatuves grīda. Novecojusi, pat nedroša gadu gaitā kļuvusi arī apgaismojuma sistēma. Nomainīsim arī to. Dzeltenīgos toņos pārtapušās zāles sienas piešķir telpai patīkamu, jūtami siltāku iespaidu. Būs skaisti.

Novembris – kultūras pasākumiem īpaši bagāts mēnesis

I. Grunte:

– Novembris – Latvijas dzimšanas dienas mēnesis iecerēts kā kultūras pasākumiem īpaši bagāts un daudzveidīgs laika posms.

11. novembris – Lāčplēša diena, kurā pieminēsim un godināsim drosmīgos karavīrus. Pasākumu atbilstoši svētku reizei brīnišķīgi papildinās zēnu koru priekšnesumi. Varētu pat sacīt, ka šis būs īstens zēnu koru salidojums, jo pasākumā kopā pulcēsies dziedošie kolektīvi no Tukuma, Talsiem, Ventspils, Rīgas un, protams, mūsu pašu Kandavas internātvidusskolas skolotājas Intas Pakalns-Palejas izlolotais un vadītais zēnu koris.

15. novembrī kultūras namā viesosies operas studija «Figaro» un kandavniekus iepriecinās ar operas izrādi «Figaro kāzas».

16. novembrī kultūras namā būs iespēja ballēties dažāda vecuma paaudzēm. Atpūtas pasākumi iecerēti abās zālēs. Būs gan diskotēka, gan balle.

18. novembrī svētku noskaņa tiks radīta itin visā novadā. Vecpilsētas centra laukumā (Depo laukumā) vēja svecītes izgaismos simbolisku Latvijas kontūru. Šī būs reize, kad ar savu līdzdalību svētku noskaņu varēs papildināt ikviens no mums, nākot ar savu iedegto svecīti un apliecinot savu piederību valstij, savai pilsētai, savam novadam. Vienojoši svecītēm izgaismots Latvijas veidols šajā dienā iemirdzēsies ik katrā mūsu novada pagasta centrā.