– Vēlējos pajautāt, cik ilgi vēl paliks neizbraucamās ielas pilsētas centrā? Depo laukumā uzņēmums «Ostas celtnieks» ieklāja asfaltu, tur atstājot laukumus tikai ar šķembām, un lielākā problēma ir tā, ka ieklātais asfalts ir par sprīdi zemākā līmenī par veco asfaltu. Cik zinu apakšā ir pilns ar avotiem, iepriekšējais asfalts bijis biezā slānī. Kad nāks augšā avoti, atkal būs problēmas. Vai tas tik tiešām tā tiks atstāts? – jautā mūsu lasītāja, Kandavas iedzīvotāja Marija.

Situāciju komentēt lūdzām SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» valdes priekšsēdētāju Ervīnu Ruņģi. Viņš skaidroja:
– Kamēr ilgs ūdensprojekts, jārēķinās ar mazākām vai lielākām neērtībām pilsētās ielās – tas ir pašsaprotami. Jebkuri rakšanas darbi ielās rada neērtība autobraucējiem un dara piesardzīgus arī kājāmgājējus. Jautājumā par asfaltu pilsētas centra laukumā jeb, kā to kandavnieki visbiežāk mēdz dēvēt, Depo laukumā, varu apstiprināt, – viss notiek, atbilstoši projektam, un asfalts tiek ieklāts divās kārtās. Lai nenāktos satiksmi slēgt visā laukumā uzreiz, ūdens pievadi tiek izbūvēti un rekonstruēti pakāpeniski, kas uz kopējā laukuma fona veido atsevišķus kvadrātus, līdzīgus ielāpiem. Kad kārtējais posms ir galā, tiek noklātas šķembas un pēc tam asfalta seguma pirmā kārta, kas, kā minējusi vērīgā kandavniece, tiešām ir redzami zemāks nekā pārējais segums, jo noslēgumā virs tā tiks klāta asfalta otrā kārta, kas, noslēdzot darbus, būs vienā līmenī ar visu pārējo segumu. Bet – kas tiesa, tiesa – pazemes avoti ir Kandavai īpaši raksturīgi, – no tiem diemžēl neizbēgt.
Varu apstiprināt, ka darbi, kas saistīti ar ūdensprojektu, nav iekavējušies un rit pēc plāna, tos pabeigt paredzēts līdz šī gada nogalei – laikā starp Ziemassvētkiem un gadu miju. Šī projekta īstenošanas laikā gribētu atkārtoti aicināt iedzīvotājus būt saprotošiem: ja rit tik vērienīgs projekts, jārēķinās ar neērtībām un satiksmes ierobežojumiem, kā arī ar pēkšņiem un iepriekš neparedzētiem ūdenspadeves traucējumiem pilsētā. Tā pirmdien lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju palika bez ūdens apgādes, to atjaunot diemžēl izdevās tikai nākošajā dienā. Projekta otrā kārta vairāk saistās ar ūdensapgādes sistēmu rekonstrukciju, un te sastapāmies ar nopietnu šķērsli – trūkst informācijas, precīzas shēmas par 60. gados izbūvētajām pazemes komunikācijām. Tā tas bija arī šajā gadījumā: pievadi, atbilstoši projektam izbūvēti, bet ūdens līdz patērētājiem nenonāk, jo vecās pazemes komunikācijas, kā izrādās, atrodas pavisam citur. Lai izietu no situācijas un ūdenspadevi atjaunotu, celtniekiem nācās veikt papildu darbus, ārpus esošā projekta ietvariem.
Lai tagad, projekta īstenošanas laikā, izvairītos no līdzīgām situācijām, gribu aicināt iedzīvotājus katra iespēju robežās nodrošināties ar ūdens uzkrājumiem mājokļos!