Tukuma domes attīstības komitejas sēdē 11. februārī deputāti izskatīja zemes nomas izsoles noteikumu projektu krematorijas un kolumbārija būvniecībai Ozoliņu kapos, savukārt 17. februārī finanšu komitejas sēdē analizēja konkursa nosacījumus koģenerācijas stacijas ierīkošanai.  

Līdz 2012. gadam krematorija jāuzbūvē

Kā teikts izstrādātajos izsoles noteikumos, 5. maijā paredzētajā izsolē tiks izsolīts zemes gabals vai, pareizāk, tā daļa 0,47 ha platībā (divi atsevišķi nomas gabali 0,35 ha un 0,12 ha) Ozoliņu kapu teritorijā, un to uz desmit gadiem iegūs persona, kas nosolīs augstāko cenu. Izsoles sākuma cena – Ls 40 (Izsoles sākuma cenu nosaka atbilstoši MK noteikumiem. Tā ir 1,5% no Valsts zemes dienesta noteiktās zemes vērtības privatizācijas vajadzībām; šajā gadījumā Ls 38,74. Domei nav iespējas to pašrocīgi paaugstināt vai pazemināt. – Red.).

Līdz izsolei jāiesniedz juridiskie un finanšu dokumenti, tehniski ekonomiskais pamatojums, kā arī jāiesniedz neatsaucams piedāvājuma nodrošinājums investīciju pilnā apjomā, bet ne mazāks kā Ls 1 000 000.

Izsoles noteikumi arī paredz termiņu, kurā laikā nomniekam jāizdara konkrēti darbi: līdz šī gada 1. septembrim par saviem līdzekļiem jāizgatavo zemesgabala topogrāfiskais plāns; līdz 2010. gada 30. jūnijam būvvaldē apstiprināšanai jāiesniedz krematorijas un kolumbārija skiču projekts; līdz 2010. gada 31. decembrim – apstiprināšanai jāiesniedz tehniskais projekts; šajā termiņā nomniekam jāizstrādā automašīnu stāvlaukuma tehniskais projekts (stāvvieta vismaz 20 vietām jāparedz pie kapsētas centrālajiem vārtiem); līdz 2011. gada 30. jūnijam jāuzsāk krematorijas un kolumbārija celtniecība; līdz 2012. gada 31. decembrim objekts jānodod ekspluatācijā.

Tukuma dome patur tiesības lauzt nomas līgumu vienpusēji, ja nomnieks nepilda noteiktajos termiņos paredzētos darbus.

Tādu līgumu nemūžam neparakstītu

 Deputāts Ainars Vahtelis atzina, ka nekad mūžā tādu līgumu ar domi neparakstītu, jo viņam neesot pārliecības vai, piemēram, nodošana ekspluatācija netiks kavēta un vai tīšuprāt netiks pieprasīta garantijas summa.

Domes priekšsēdētājs Juris Šulcs skaidroja, ka neviens nevar iedomāties aizņemt teritoriju uz 10 gadiem un neko nedarīt vai arī – necelt krematoriju, bet, piemēram, izvadīšanas zāli un mierīgi strādāt: "Tāds nav pašvaldības mērķis. Ja kaut kas atgadās, var darbu izpildes termiņu pagarināt, bet pamatnosacījumiem – jābūt."

A. Vahtelis iebilda, ka par tik lielām garantijas summām līdz šim domē nav runāts, tāpēc ir svarīgi zināt, vai kāds no objekta pieņemšanas komisijas ļaunprātīgi neparaksta dokumentus: "Vēl var saprast, ja garantijas maksu prasa par zemes nomas līguma nepildīšanu, bet, ja to prasa par to, ka objekts nav nodots ekspluatācijā, kas reāli atkarīgs no iestādes ieinteresētās personas, tad tas ir savādi. Jo iestāde var būt ieinteresēta šo garantijas maksu saņemt."

J. Šulcs skaidroja, ka komisijā jau nav tikai pašvaldības speciālisti, bet arī būvinspekcijas pārstāvji: "Turklāt kā gan varētu pamatot šādu dokumenta neparakstīšanu, ja reiz visiem ir interese, lai krematoriju uzceļ un lai tā darbojas. Bet tiešam, ja ierobežotā kapu teritorijā ilgus gadus tiks aizņemts pushektārs zemes un neviens neko nedarīs, tad kā mēs viņu ietekmēsim? Varbūt pārāk mazs termiņš darbu izpildei ir 2012. gads, bet tas ir cits jautājums, taču strīpa ir jāpavelk un termiņš jānosaka, līdz kuram objekts jārealizē."

Ezeram – citi nosacījumi

A. Vahtelis tomēr iebilda, ka rudens pusē gandrīz 60 ha zemes atdoti izsolei ar pavisam citiem nosacījumiem un bez jebkādām garantijām. (Deputāts runā par ezera ierīkošanai paredzēto zemes nomas izsoli, kas paredzēta šī gada pavasarī. – Red.). Īpašumu nodaļas vadītājs Viesturs Bērzājs skaidroja, ka attiecībā uz ezeru esot citi nosacījumi: "Nomniekam vispirms jāierīko ezers; kamēr nav ezera, viņš nevar ķerties pie ēku būvniecības. Turklāt pat pēc ezera ierīkošanas viņam nebūs nevienas būves, ko ierakstīt zemesgrāmatā. Ja ezers paliks pusstumts, nomniekam nebūs īpašuma attiecību, dome tad varēs līgumu lauzt un ezeru stumt pati vai meklēt kādu citu. Taču attiecībā uz krematoriju ir citi nosacījumi – tiklīdz sākas būvniecība, sākas īpašuma attiecības."

Rīkos konkursu koģenerācijas stacijai

Konkursa nolikumā iekļauti nosacījumi biomasas koģenerācijas stacijas būvniecībai Asteru ielā.

Jau iepriekš esam rakstījuši, ka, lai iegūtu papildu siltuma jaudas pilsētā, pašvaldība nonākusi izvēles priekšā – paplašināt esošo šķeldas katlu māju, kam jau izstrādāts tehniskais projekts, vai arī izmantot kādu no uzņēmēju piedāvājumiem Tukumā celt koģenerācijas staciju. Sadedzinot šķeldu, tā ražotu elektroenerģiju un siltumenerģiju, kuru savukārt iepirktu pašvaldība. Sarunas ar vairākiem iespējamajiem koģenerācijas stacijas būvētājiem notikušas, saņemti arī viņu priekšlikumi, kurus dome vērtējusi.

Kā informēja J. Šulcs, pašvaldības vēlme ir izvēlēties saimnieciski izdevīgāko variantu pilsētai, lai mazinātu mazuta īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā un veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Tātad pašvaldība izvēlēsies pretendentu, kas garantēs stacijas izbūvi līdz 2012. gadam un pārdos siltumenerģiju pašvaldībai par zemāko cenu. Izvēlētais pretendents uz 30 gadiem iegūs tiesības nomāt 3 748 m² zemes apbūvētā zemes gabalā Asteru ielā 6, Asteru ielā 10 un Asteru ielā 10a un garantiju, ka tikpat ilgu laiku pašvaldība no viņa pirks siltumu.

Prasības pretendentam un domei

Pretendentam jāiesniedz nepieciešamie finanšu dokumenti, kā arī tehniski ekonomiskais pamatojums biomasas koģenerācijas būvniecībai, tostarp: investīciju plāns, saražotā siltuma un cenas piedāvājums, kā arī neatsaucams piedāvājuma nodrošinājums 1,75 miljonu latu apmērā. Nodrošinājumam jābūt spēkā vēl gadu pēc koģenerācijas nodošanas ekspluatācijā. Dome garantē, ka konkursa uzvarētājs iegūs zemes nomas tiesības uz 30 gadiem un ka no viņa tikpat ilgu laiku tiks iepirkta siltumenerģija līdz 10 MWh par konkursa uzvarētāja piedāvāto cenu.

Deputāti apsprieda priekšlikumu pagarināt stacijas nodošanas termiņu, taču, kā norādīja J. Šulcs, jo ilgāks termiņš, jo lielākas iespējas, ka stacijas tehnoloģijas varētu novecot. Viņaprāt, vairāk nekā četri gadi ir pietiekami ilgs termiņš tās ierīkošanai.

V. Bērzājs atzina, ka noteikumos pats svarīgākais jautājums ir – kāda būs vienas piedāvātas megavatstundas (MWh) cena. Domes priekšsēdētājs piebilda, ka ir svarīgi izšķirties – vai cenu noteikt pēc esošā tarifa, kurā iekļautas arī siltuma pārvades izmaksas trasēs, vai rēķināt tikai siltuma ražošanas izmaksas: "Ekonomistiem jāsēžas pie galda un par to jārunā, ņemot vērā esošos siltuma ražošanas rādītājus. Līdz domes sēdei par to jātiek skaidrībā."

Galīgo lēmumu abos komiteju jautājumos pieņems domes sēdē 26. februārī.