21. septembrī ap 200 SIA «Sāga» ražotnes ļaudis palika ārpusē pie mēbeļu ražotnes vārtiem.

Darbojas banka

Harijs Macarovskis rūpnīcā nostrādājis teju pusi gadsimta. Padomju gados neskaitāmas reizes cildināts par labu darbu. Allaž aicināts strādāt un vēlreiz strādāt. Viņš pat atteicās no 70% pensijas sava uzņēmuma labā. Un nu pirmo reizi viņš neticis ielaists ražotnē.

Ļaudis ražotnē neielaida «Swedbank» nolīgtā apsardze. (Īpašos sertifikātus bankas pilnvarojumu gan iekšā nelaidēji nerādīja, lai gan to bija jādara. – Red.) Daļa ļaužu jau 6.00 no rīta ieradās darbā. Bet caurlaides durvīm priekšā busiņš un nopietni ļaudis līdzās. Vārti ciet ar ķēdi un atslēgu. «Sāgas» apsardzes firmas «Alviks» vadītājs Aleksejs Gavrišs plāta rokas un teic: "Karu jau nerīkosim. Tad manīs."

Oficiāli neskaidro

SIA «Sāga» ražošanas daļas vadītājs Andris Kazinda presei pastāstīja, ka bankas pārstāvji ražotnē ieradušies jau pagājušās piektdienas, 18. septembra, pēcpusdienā. Ļaudis izdzenājuši no darba vietām. "Arī šorīt neviens darbā netiek. 170 cilvēki atstāti bez darba. Jau piektdien tikos ar bankas pārstāvjiem. Es nevēlos oficiāli neko skaidrot. Teritorijā atrodas trešo personu manta, par kuru arī esam atbildīgi. Ar bankas darbiniekiem tiksimies pēcpusdienā."

Raksta vēstuli valdībai un Prezidentam

Pie ļaudīm ieradās zvērināta tiesu izpildītāja Pārsla Bērziņa. Viņu uzaicinājusi ražotnes administrācija, lai piefiksētu faktu, kāpēc šeit viss tā notiek. Kāds no darbiniekiem, kuram nemaz šajā maiņā nebija jāstrādā, teic, ka kāds no vadošajiem aicinājis atnākt un atbalstīt savējos nereizē. Strādnieki pie rūpnīcas vārtiem vāca parakstus, kurus nosūtīšot arī Valsts prezidentam. Administrācija solīja darbiniekiem dīkstāvi kompensēt un solīja darīt visu, lai ražošanu atjaunotu.

Neskaidro neko

Sazinoties ar banku, nekādu prātīgu skaidrojumu nesaņēmām. Lūk, ko raksta «Swedbank» preses sekretāre Kristīne Jakubovska: "Bankas kā finanšu institūcijas nevar sniegt kādu detalizētu informāciju par sadarbību ar konkrētiem klientiem. Šajā gadījumā varam informēt, ka banka veikusi tiesiskas darbības, lai nodrošinātu ķīlas drošību, un turpina sarunas ar klientu, lai atrastu abpusēji pieņemamu risinājumu, kurās ir panākta jau zināma vienošanās ar kompānijas īpašniekiem."

Dome seko notikumiem

Viedokli par notikušo uzņēmumā, kurā nodarbināti tik daudzi novada iedzīvotāji, vaicājām novada domes priekšsēdētājam Juris Šulcam. Viņš stāstīja, ka domes ražošanas apspriedē pirmdien no rīta runāts ar vietējā Valsts policijas iecirkņa priekšnieku un lūgts uzraudzīt bankas apsardzes darbu: "To darījām, lai pārbaudītu vai pārliecinātos, ka bankas apsardze darbojas likumīgi, ka tai ir pilnvarojums rīkoties un vai nenotiek rekets pret uzņēmumu. Notikuma vietā strādā uzņēmums jurists, kurš risina visus jautājumus. Mēģināšu sazināties arī ar bankas pārstāvjiem un noskaidrot, kāda ir reālā situācija."

Ekonomikas ministrija gatava iejaukties

Par to, vai ministrijas līmenī nav iespējams iejaukties šajā situācijā un palīdzēt uzņēmumam, kurš nodrošina darbu tik daudziem cilvēkiem visā valstī un turklāt ražo tik daudzināto eksportprodukciju, vakar vaicājām ekonomikas ministram Artim Kamparam. Viņš skaidroja, ka bankas ar šādām metodēm mēdz aizstāvēt savu mantu uzņēmumā: "Taču bankas īsteni nav tiesīgas to darīt vienpersoniski, jo uzņēmumam var būt arī citi kreditori, kuri šajā gadījumā savas tiesības nevar aizstāvēt. Ņemot vērā, ka banka kontrolē naudas plūsmu, visa nauda, kura ienāk uzņēmuma kontā, nonāk bankai. Problēma arī tā, ka, uzliekot apsardzi, uzņēmums padarīts darboties nespējīgs. Šādi gadījumi ir bijuši, jo Maksātnespējas likumā nav precīzi definēts, kā šis process jāorganizē, un bankas šo iespēju izmanto."

Vaicāts, vai ir iespējams šādā situācijā palīdzēt uzņēmumam, A. Kampars skaidroja, ka bijušas līdzīgas situācijas, kad nācies iesaistīties un prasīts skaidrojums bankai. To varot darīt arī šajā gadījumā, ja uzņēmuma vadība vērsīsies pēc palīdzības. Taču, lai saprastu, ko var darīt, detalizēti jāredz situācija.

22. septembrī rūpnīca darbu atsākusi

Mēbeļu ražotāja "Sāga" Tukuma ražotnē otrdien ielaisti darbinieki un atsākusies ražošana, atsaucoties uz uzņēmuma ražošanas daļas vadītāja Andra Kazindas teikto, vēsta BNS.

Viņš piebildis, ka uzņēmumam noteikti būs radušies zaudējumi dīkstāves dēļ, taču, cik lieli, to uzreiz nevar aprēķināt. "Galvenie zaudējumi būs darbinieku dīkstāves dēļ, kuras laikā darbinieki nevarēja saražot vajadzīgo produkciju, kā arī klientiem nepiegādātās preces dēļ," teicis "Sāgas" pārstāvis.

Pašlaik vēl neesot zināms, vai rīt darbinieki tiks ielaisti Tukuma ražotnē. Viņš norādīja, ka uzņēmumu turpina apsargāt Swedbank apsargi.

Plašāku informāciju par situāciju uzņēmumā vadība sniegšot trešdien, 23.septembrī.

Papildināts ar pēdējo rindkopu.