30. janvārī, Tukuma ledus hallē notika Latvijas Pilsētu savienības konference, kurā piedalījās ap 30 Latvijas pilsētu vadītāju un kuras laikā tika pieņemta rezolūcija par pasākumiem pašvaldību finanšu situācijas stabilizēšanai krīzes apstākļos.

Pilsētu savienības valdes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga pastāstīja, ka konferencē runāts par pašvaldībām svarīgiem jautājumiem, nākotni un savienības darba uzlabošanu. Tukums šim notikumam izvēlēts gan tāpēc, ka atrodas teju vai valsts centrā, gan tāpēc, ka Latvijas sakārtotākās pilsētas konkursā pērn bijis ļoti tuvu uzvarai un daudzi vēlējušies šajā pilsētā pabūt vēlreiz.

Pašvaldībām jāpauž stingrs viedoklis

Pilsētu savienība apvieno mazās un rajona centru pilsētas un pārstāv to intereses dažādās institūcijās, kā arī ar saviem priekšlikumiem iesaistās likumu izstrādē. N. Kleinberga: "Mēs strādājam, lai gan mazo, gan lielāko pilsētu intereses tiktu uzklausītas un viņu priekšlikumus ņemtu vērā. Tieši tāpēc diskutējām par aktuālajiem jautājumiem, ko iekļāvām rezolūcijā, un papildus apspriedām jautājumu par nepietiekamo mērķdotāciju pedagogiem, sporta skolotājiem un ceļu fondā."

Vaicāta, kā jūtas Latvijas pilsētas, N. Kleinberga atzina, ka darbs notiek, bet situācija ir smaga: "Lai gan bankrota vēl nav, zinot, ka a/s «Latvijas gāze» draud atslēgt gāzes padevi, piemēram, manai pilsētai Skrundai, tad sekas var būt smagas. Problēma tā, ka par gāzi jānorēķinās ik pēc desmit dienām, bet iedzīvotāji maksājumus veic pusotra mēneša garumā. Problēmas pašvaldībām rada arī tas, ka daudzas funkcijas valsts vienkārši atstājusi pašvaldībām bez finansējuma. Par to jāpauž stingrs viedoklis, tāpēc to pieminām arī savā rezolūcijā."

Nevar mest visus pār vienu kārti

Tālu ceļu uz Tukumu bija mērojis Rūjienas pilsētas domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins. Viņš stāstīja, ka patlaban raudāt nevar, jo vēl nav tik grūti kā neatkarības pirmajos gados. Pašvaldības budžets gan vēl neesot apstiprināts: "Uzskatu, ka nav taisnīgi, ka uz visām pašvaldībām attiecas prasība par 15% algu fonda samazinājumu. Mēs visu laiku taupījām, bet citi dzīvoja ar vērienu. Kurš tagad paliek zaudētājs? Tomēr attīstībai nauda būs, jo esam to ietaupījuši iepriekšējos gados. Tagad to varēsim izmantot Eiropas fondu līdzfinansējumam, jo vispārējā budžeta samazinājuma dēļ kredītu limits – 20% no budžeta – pienācis bīstami tuvu."

4. februārī lems daudzus jautājumus

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, vaicāts par to, kādas prasības pašvaldības gatavojas izvirzīt valdībai, skaidroja, ka izstrādāts pasākumu plāns, ko izskatīs savienības domes sēdē 4. februārī, kurā piedalīsies premjers Ivars Godmanis un kuru gribētu, lai valdība un parlaments striktos termiņos realizē: "Steidzami jārisina vairāki jautājumi, piemēram, kā valsts kompensēs iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja prognozes neizpildīsies; jāpārskata iespēja pašvaldībām aizņemties un pabeigt iesāktos objektus, atjaunot investīcijas, lai ar valsts un pašvaldību pasūtījumu palīdzību dotu darbu cilvēkiem; būs arī piedāvājums pieņemt īpašu likumu, ar kuru ieviest moratoriju daudziem likumiem un MK noteikumiem uz trim gadiem, lai pašvaldībām nebūtu obligāti jāpilda dažādi nosacījumi. Šāds moratorijs būtu jānosaka uz trim gadiem, kamēr valstī ieviesta ekonomiskās stabilizācijas programma. Tas dotu tiesības pašvaldībām pašām pieņemt lēmumus, lai konkrētās problēmas atrisinātu uz vietas. Daudzus priekšlikumus mēs ņēmām no noslēgtā memoranda ar Starptautisko valūtas fondu."

Jāpiebilst, ka šie jautājumi tika iekļauti Pilsētu savienības rezolūcijā, ko sanāksmes dalībnieki darba gaitā papildināja un ko nosūtīs valdībai un Saeimai.