Iejusties kolhoznieku gaitās – pagātnē un teātra izrādē, apskatīt senaizmirstas vai jaunatklātas vietas, pabūt īstā fermā un ļauties mūzikas mirklim, kā arī, protams, izballēties – ar tik bagātu programmu  27. jūlijā izskanēja jau devītie Lamiņu pagasta svētki. Lai katru reizi tie būtu citādāki, par to gādājusi bibliotekāre Zinta Ozoliņa kopā ar kolēģēm kultūras darbā Valdu Dzelzkalēju, Aiju Celitāni un Inesi Vīnšteini.

Pirmā tikšanās svētki notika kādreizējā kolhoza kantora «Lāmas» priekšā, kur dekorācijai bija nolikts traktors ar piekabi un uzrakstu «Pret kalnu», bet jautrākai omai – dziedāja un spēlēja Agita Stutiņa, arī šai vietai piederīgā. Pūres bibliotēkas vadītāja Valda Dzelzkalēja, atceroties kolhozu pirmsākumus,  stāstīja, ka Pūres pagasta teritorijā senāk bijuši astoņi mazi kolhoziņi, un šajā vietā, kur 1949. gadā bijis nevis Lamiņu, bet Dzirciema pagasta Ezerpils ciems, 1949. gada 13. februārī nodibināts kolhozs «Pret kalnu». Nosaukumā iedvesmoties jaunajiem kolhozniekiem līdzējis Annas Sakses romāna ar tādu pašu nosaukumu. Dibināšanas sapulci vadījis ciema priekšsēdētājs Staņislavs Slišāns un tajā piedalījās zemnieki: Helēna Švarcēvičs, Lība Grīnbergs, Arturs Briedis, Kārlis Grunte, Jāzeps Siljānis, Emīlija Dišlers, Lūize Grīnbergs, Attis Dišlers, Milda Lasmanis, Jānis Dzērve, Marija Pabērzs, Anna Munkevics, Silvestrs Vanags, Alida Vernavs un Attis Ābele. Par priekšsēdētāju ievēlēja Kārli Grunti no «Lapsām». Vēlākajos gados priekšsēdētāji mainījās, līdz 1965. gadā atnācis Broņislavs Korāns, kas palīdzējis kolhozam un tā ļaudīm vārdā tiešā nozīmē tikt ārā no parādiem un kāpt kalnā. 1973. gadā kolhozu pievienoja «Dzintaram« un pēc tam – Pūrei. Jāpiebilst, ka, līdzīgi kā senāk, kad lielajās ballēs rīkotas loterijas, kurās varējuši laimēt maisu ar graudiem, sivēnu vai augļus kokus, tā arī šajā reizē bijušie kolhoznieki un viņu pēcteči varēja laimēt saimniecībā noderīgas lietas.

Vairāk lasies otrdienas, 30. jūlija, laikrakstā ŠEIT=>