Visu pagājušo nedēļu Durbes parka mežaino daļu vagoja traktortehnika. Uzejā no Slocenes ielas visai stāvajā paugurā ieskriešanās bija grūtāka, taču pēc tam – zig-zagā un uz priekšu tā, ka ne tikai krūmi, bet arī mazie kociņi lūza brakšķēdami. Citā vietā pēc pamatīgajiem riepu nospiedumiem, melnās un klajās vietas, kā arī visapkārt apskādētajiem lielo koku stumbriem ir skaidrs, ka darbojusies pamatīgāka tehnika. ”Elpojoši” tukšās parka vietas jeb kailcirtes laukumi, tāpat kā trīs zāģbaļķu kaudzes, neatstāj nekādas šaubas – cilvēks ar zāģi un vēl pamatīgu traktoru – tas skan lepni! Un veikums tagad labi redzams katram, kam, dzīves vai pastaigu vieta iegadījusies Durbes parka, faktiski vienīgā Tukuma pilsētai pilnībā piederošā mežaparka teritorijā. 

Lai izvērtētu, kāds postījums parkam nodarīts, sestdien, 24. augustā, aicinājām talkā meža lietu ekspertu, ilggadēju mežkopi Artūru Pētersonu. Lietišķi ar ievingrinātu mežziņa aci novērtējis visas trīs krautnes un veicis virspusējus aprēķinus, Pētersona kungs secināja, ka no meža izvests ne mazāk kā 300 m³ kokmateriālu, no kuriem mazākā daļa jeb tikai m³ 50 būtu uzskatāmi par malku. Apskatījis par zaru krāvumu nosaukto vairākus metrus augsto kaudzi, mežkopis secināja, ka tajā pamatā ir pamežs un jaunie kociņi, tai skaitā ozoli, oši, kļavas un bērzi. Savukārt, ievests tālāk parkā un novērtējis skatam atklājušos meža tehnikas darba laukumu, sirmais vīrs, kas redzējis daudz un dažādus posta darbus, kas nodarīti mežam, tik nogrozīja galvu: ”Tās jau ir šausmas, tīrās šausmas, kas te sadarītas! Te jau darbojies forvarders, un nu ir kailcirte. Vai tad neviens atbildīgais no mežiniekiem te neko neuzmērīja, nepieskatīja?!” Bet apskatījis kailcirtes malās stāvošos staltos ozolus un turpat netālu liela koka augumā izaugušo pīlādzi, Pētersona kungs secināja: ”Šie ozoli, kas ir, mazākais, 130 gadus veci, diez vai izdzīvos vairāk par diviem, trim gadiem – forvarders ir sapostījis to mizu, un nu vairs kokam nekādas aizsardzības nav. Ja būtu skuju koks, apsveķotos, aprētotos un augtu tālāk, bet lapu koki jau tā nevar. Būs ziema, sals, atkusnis, būs puve un koks būs pagalam…”

Vairāk par to lasiet otrdienas, 27. augusta, laikrakstā ŠEIT=>