Tiem, kas otrdienas pēcpusdienā vēlējās piedalīties tautas sapulcē, SIA «Tukuma auto» piedāvāja uz Rīgu un atpakaļ braukt bez maksas. Noteiktajā laikā Talsu ielas 4 pieturā gaidīja divi ietilpīgi balti autobusi.

Katram no tiem, kas devās uz tautas sapulci, sava sāpe, pārdzīvojumi, jā, arī dusmas. Par mazu pensiju, zaudētu darbu, bezspēcību un neziņu, iespējams, vēl drūmākas nākotnes priekšā. Tāpēc lielai daļai šķitis, ka svarīgākais uzdevums būt kopā iespējami lielākā pulkā un beidzot pateikt savu vārdu, lai valdība un Saeima to beidzot sadzird.

Lai būtu kārtība, Saeima jāatlaiž

Tukumnieks Elmārs, vaicāts, kāpēc dodas uz Rīgu, teica īsi: "Gribu ieviest kārtību Saeimā, lai tā mūs vairāk nemocītu." Viņa ceļabiedrs Arvīds piebilda, ka ar kārtības ieviešanu vien būšot par maz. Viņš uzskata, ka Saeima ir jāatlaiž un vecās vietā jāvēlē jauna: "Protams, simtprocentīgi visus no jauna neievēlēs, kāda puse veco deputātu paliks, bet nāks arī jauni. Redziet, nav jau nekādas cerības. Loskutova vietā vairāk nekā pusgadu nevienu dabūt nevar, cilvēkiem bailes, Prezidenta ieteikumi par Saeimas atlaišanu nemaz netiek izskatīti; es pat domāju, ka šitā Saeima jau nemaz to nedarīs, jo nezāģēs taču zaru, uz kura sēž, tāpēc vienīgais, ko var darīt, ir atlaist Saeimu. Piedod, tā jau nemaz nav Saeima, tā ir Ministru Kabineta balsošanas mašīna, jo valdība taču dara, ko grib, Saeima to nemaz nekontrolē. Mēs jau redzam, kas notiek, kā tiek pieņemti svarīgi likumi par tiem pašiem 7,5 miljardiem eiro, par to aizņēmumu – daļa deputātu nemaz nebija redzējuši tos dokumentus, daļai dokumentu bija, bet viņi pat izlasījuši tos nebija. Vai tur vajag kādus komentārus?!"

Elmārs piebilda, ka nekādu domu – braukt vai nebraukt – iepriekš nav bijis: "Es jau gaidīju, ka šāda diena pienāks. Redzēju Dombura raidījumu un zināju, ka aicinās tautu uz Rīgu."

Ir dusmas, ka nav darba, naudas

Guntis un Andris uz Rīgu brauca, jo ir neapmierināti ar valstī notiekošo. Guntis stāstīja, ka viņu neapmierina PVN paaugstināšana, jo, strādājot tirdzniecībā, redzot, kā tas ietekmē situāciju. Tāpat redzot, kā krītas dzīves līmenis, pieaug bezdarbs. Andris: "Tieši tāpēc esam satraukti par nākotni. Man nav darba, iepriekš strādāju celtniecībā, taču uzņēmējam nauda aptrūkās, iecerētos plānus viņš vairs nevar pildīt, tāpēc mūsu brigāde – astoņi cilvēki – palika bez darba. Domāju – daudziem ir dusmas uz Saeimu, un būtu viņiem daudz ko teikt. Ja man būtu iespēja tikt pie Godmaņa, viņam pateiktu: "Paņem manus bērnus un pabaro!" Un gribu redzēt, kā viņš cīnīsies. Labi, ka sievai ir darbs, tagad sēžu mājās ar bērniem, bet pēc kāda laika sievai būs atvaļinājums, braukšu pastrādāt uz ārzemēm, savu reizi arī pahaltūrēju, jo nevar taču tāpat vien sēdēt. Elektrība, īre, kredīti jāmaksā; esam četri cilvēki – ēst arī vajag. Tagad kaut kā izvelkam, esam visus izdevumus piegriezuši, ēdam to, ko varam nopirkt.

Esmu dzirdējis, ka PVN likmes ārzemēs pazemina, taču mums viss notiek otrādi – paaugstina. Kāpēc?"

Vaicāti, kāds, viņaprāt, būtu risinājums šajā krīzes situācijā, Andris atzina, ka būtu jāatgūst tā nauda, kas valstij šais gados nozagta un kas tiek nepareizi tērēta. Gan Andris, gan Guntis uzsvēra, ka līdz šim ne reizi nav sajutuši, ka Latvijā vara pieder tautai, tikai šai reizē gan esot tāda sajūta, ka tauta varēs pateikt savus vārdu. Jautājums tikai – vai kāds to sadzirdēs?

Jāizsaka protests valdības klusēšanai

Edgars, kā pats saka – ārzemēs strādājošs latvietis, uz mājām atbraucis, lai apciemotu ģimeni, draugus un redzētu, kā Latvijā klājas. Divus gadus strādājis Lielbritānijā, kur pēdējais amats bijis restorānu menedžeris, taču, lai tiktu brīvdienās uz Latviju pie ģimenes, no darba aizgājis. Jau vakar viņš devās atpakaļ uz Lielbritāniju optimisma pilns darbu atrast, lai gan atzina, ka krīze skārusi un skars daudzus tūkstošus cilvēku arī Lielbritānijā, un pieļauj, ka to izjutīs arī uz savas ādas: "Es izmantoju iespēju atbalstīt cilvēkus un piedalīties tautas manifestācijā, jo vislielākais iebildums ir par to, ka nav informācijas apmaiņas starp valdību un sabiedrību. Piemēram, par šo pašu kredītu, kas tiek ņemts. Es domāju, ceru, ka valdībai ir izstrādāts plāns, kur naudu ieguldīt, taču par to neviens nerunā. Krīze ir visur pasaulē, taču ne tāda, kā mums, kur ar tautu nerunā. Uzskatu, ka valdība būtu jānomaina un Saeima jāatlaiž. Bet jāsāk ar valdību, kas groza likumprojektus. Manuprāt, tās 100 galvas nav tik ļoti korumpētas, kā atbildīgās ministrijas. Ļoti ceru, ka valdībai ir kāds plāns, tikai tas netiek popularizēts. Jo ir sajūta, ka Saeima un valdība vēlas palikt savus amatos, lai nozagtu arī šo naudu, lai izbīdītu savus plānus. Domāju, ka Latvijas valdībai nav politiskās atbildības. Tāpēc neviens nevar pateikt, vai šo naudu tērēs pareizi vai nepareizi. Nav arī informācijas, kā līdz šim tikusi tērēta valsts nauda. Piemēram, man pazīstams cilvēks strādā tūrisma aģentūrā un kārtojis braucienus arī Valsts prezidentam. Tie maksā ļoti dārgi, lai gan varētu izvēlēties daudz lētākus. Un sāpīgi, ka šī nauda nereti aiziet ārvalstu uzņēmējiem, bet nepaliek vietējiem."

Vilciena biļetes cena

Tukumniece Lija un Rīgu atbraukusi kopā ar meitu Initu. Lielākā vēlme panākt, lai Saeimu atlaiž un lai vietā nāktu labāki deputāti. Lija uzskata, ka ģimenēm šobrīd klājas grūti – viņai pensija nav liela, meita palikusi bez darba, mazdēls jāskolo. Inita stāsta, ka trīs gadus nostrādājusi kādā uzņēmumā, no kura nule kā atlaista. Lai arī solītas kompensācijas, tagad jādomā, ko darīt tālāk: "Varētu jau braukt uz Rīgu, bet par vilcienu vien jāmaksā nepilni četri lati dienā. Cik tad jāpelna, lai tik prāvu summu varētu samaksāt? Tāpēc daudz ko tagad nevar atļauties tikai tāpēc. Tieši par to būtu skaļi jārunā, jo dārgās biļetes liedz cilvēkiem iespēju strādāt un arī mācīties."