Kandavas novada domē ir radusies iecere atjaunot ilgstoši neizmantoto Kandavas sinagogas ēku un ierīkot tajā pilsētas bibliotēku. Šāds ēkas izmantošanas veids mūsdienās ir visatbilstošākais sinagogas vēsturiskajām funkcijām, jo sinagoga ivritā tika dēvēta arī par «Mācības namu», kurā ebreji studēja grāmatās uzrakstītos savas tautas likumus.

Ebreju dzīvesziņas pamats ir Torā (kristiešiem pazīstama kā piecas Mozus grāmatas) ietverto 613 likumu studēšana un ievērošana. Šie dieva Jahves dotie likumi regulēja Izraēļa tautai piederīgo visās dzīves jomās. Pēc tam, kad romieši 70. gadā nopostīja Jeruzalemes templi un ebreji  tika izklīdināti pasaulē, visās vietās, kur pastāvēja ebreju kopienas, tika ierīkoti ”mazie tempļi” – sinagogas. Ivritā tās tika sauktas Kopienas nami (beit kneset), kur ebreji pulcējās, lai apspriestu sabiedriskās lietas, lasītu Toru un veiktu kolektīvās lūgšanas. Bez tam pastāvēja arī Mācības nami (beit midraš), kur ebreji savu garīgo autoritāšu – rabīnu – vadībā studēja Toru un tās komentāru krājumu – Talmudu, bet sestdienās un svētku dienās klausījās sprediķus. Lielākās kopienās darbojās Tiesas nami (beit din), kur rabīni un kopienas vecāko padome tiesāja ebrejus saskaņā ar Toras likumiem. Viduslaikos visas šīs funkcijas apvienojās vienā namā – sinagogā.

Vairāk lasiet 22. marta laikrakstā