«Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijas rīkotā trešā (pirmās divas notika Jaunpilī un Engures novada Smārdē) priekšvēlēšanu diskusija Kandavā notika 3. maijā. Diskusiju vadīja laikraksta galvenā redaktore Ivonna Plaude, redakciju pārstāvēja korespondente Inese Valtenberga un fotožurnālists Jānis Vītols. Pēc pieredzes zināms, ka diskusijas allaž ieilgst, un tā bija arī šoreiz – kupli pārstāvēti bija visi četri pašvaldības vēlēšanām iesniegtie pretendentu saraksti. Par diskusiju interesi izrādīja arī novada iedzīvotāji.

Pašvaldību vēlēšanās uz 15 deputātu vietām Kandavas novadā pretendē 72 kandidāti no četriem sarakstiem. Diskusijā deputātu kandidātu sarakstu pārstāvji uzstājās izlozes kārtībā: pirmo kārtas numuru izlozēja un diskusijā iesaistījās Reformu partijas, 2. – «Vienotības», 3. – centriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība», bet 4. – partijas «Reģionu alianse» pārstāvji.

Trīs minūtes pašreklāmai

D. Rozenfelds (RP):

– Mūsu sarakstā ir 18 kandidāti, un tas ir interesants ar to, ka mums nav neviena pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieka, lai nebūtu nekādas iespaidošanas un tamlīdzīgi. Kandidāti pārstāv visas novada struktūras, pēc izglītības seši maģistri, trīs no tiem juristi, vienīgais deputāts pašreiz esmu es. Šodien visi ieradušies nav, zemnieki strādā, ir uzņēmēji, kuri netika vai solījās vēl ierasties.

I. Priede (V):

– Mēs Kandavā darbojamies jau astoto gadu un neesam mākslīgi veidots saraksts, bet esam kopā bieži ikdienā, organizējam dažādus pasākumus, tiekamies ar valdības pārstāvjiem – ministriem –, liekot valdībai saprast, kas rūp mūsu novada iedzīvotājiem un citu reģionu lauku iedzīvotājiem. Mūsu sarakstā ir gados jauni, perspektīvi cilvēki, par ko priecājamies. Tāpat kā Dainis teica, viņi nav nekādi iestāžu vadītāji un ļoti lieli direktori, bet ir vienkārši cilvēki no tautas, kas pārstāv dažādas nozares. Mūsu pulkā ir cilvēki no visiem pagastiem, diemžēl visi nevarēja ierasties, jo ir spraigi lauku darbi, citi devušie pieredzes braucienā ārpus Latvijas. Mēs esam priecīgi par to, ka pie mums ir palikuši tādi cilvēki, kam nav vajadzīgas siltas vietiņas domē, nav vajadzīga pašlabuma meklēšana, kas nedomā par sava biznesa attīstību caur deputātu pilnvarām. Tie, kas no mums aizgājuši, varbūt ir gājuši tādu ceļu, un mēs par to tikai priecājamies, viņu vietā ir nākuši citi, atbilstošāki. Tie, kas tic mūsu novada attīstībai, kas grib, lai cilvēki dzīvo labklājībā, lai cilvēkiem, sagaidot vecumdienas, nav jādomā par izdzīvošanu, bet lai viņi būtu pārtikuši.

A. Ķieģelis (LZS):

– Mūsu saraksts ir diezgan atšķirīgs no abiem iepriekšējiem. Pirmkārt, mums ir liels dāmu pārsvars, otrkārt, mūsu sarakstā ir astoņi pašreizējie deputāti. Kāpēc mēs šādu sarakstu veidojām? Tas pateicoties tam, ka, gatavojoties iepriekšējām vēlēšanām, no iedzīvotājiem nāca priekšlikums, ka viņi negrib redzēt šos daudzos sarakstus, bet grib redzēt vienkopus spēcīgus cilvēkus, lai varētu izvēlēties, kuriem būt domes sastāvā, kuri varētu vadīt domi četrus gadus. Mūsu sarakstā kā pirmā persona esmu es pats, kas iepriekš domi vadījis sešus gadus, un man nav kauns par šiem aizvadītiem gadiem, jo es neatceros nevienu no domes priekšsēdētājiem, kopš es esmu Kandavā, kurš būtu uzbūvējis daudzdzīvokļu māju, divas sporta halles un vēl daudzus citus objektus nodevis mūsu iedzīvotāju rīcībā. Vadot domi turpat desmit gadus, zemnieki ir pierādījuši, ka viņi ir spējīgi vadīt, normāli attīstīt novadu, un arī uz priekšu mēs, atbilstoši izstrādātai programmai, esam gatavi vadīt domi.

L. Gudakovska (RA):

– Mūsu partijas lozungs ir «Mēs varam!» (iepazīstina ar sarakstu) Tie ir mūsu cilvēki, kas gatavi domi vadīt nākošos četrus gadus, novēlot, lai nākošā sasaukumā deputātu vidū nebūtu ne koalīcijas, ne opozīcijas un visi strādātu vienam mērķim – Kandavas novada iedzīvotājiem. (Zālē aplausi.)

Vai jānovērš bankrots?

Otrs uzdevums deputātiem – vispirms rakstiski izvirzīt trīs, viņuprāt, šobrīd esošas un nākotnē risināmas problēmas – trīs praktiskas lietas, praktiskus jautājumus, ko paši apņemas risināt nākamos četrus gadus. Tad par izvirzītajām prioritātēm nācās debatēt publiski – gan ar žurnālisti, gan iedzīvotājiem, gan konkurējošo sarakstu pārstāvjiem.

I. Plaude:

– Reformu partijas pirmais izvirzītais uzdevums – ”apzināt pašreizējo finanšu situāciju Kandavas novada domes budžetā”. Kur ir problēma? Jūs esat deputāts, budžetu esat redzējis, pats esat to apstiprinājis.

D. Rozenfelds (RP):

– Nav apstiprinājis! Tur jau tā lieta!

– Bet jūs to redzējis esat, kas par nelaimi?

– Redzēju, redzēju, tāpēc esmu gatavs par to ļoti atklāti runāt, jo šobrīd faktiski pēdējie četri gadi ir tādi, ka esam tuvu bankrotam, jo 8 miljoni, kas ir parādi, ir drausmīga summa. Un šodien jau varam skaisti runāt, bet, es domāju, ir deputāti, kas redzēja, par ko iet balsošana, kādas cīņas notiek par šiem objektiem. Faktiski mēs esam Latvijas lielākie parādnieki pēc sava budžeta, izejot no kopējā iedzīvotāju skaita, tas ir viens. Otrs – mums šodien ir skaidrs, ka mums vairs nedod aizņēmumus, ko ir paziņojusi jau Padome [iepirkumu uzraudzības]. un, domāju, tas, ka dažviet aizkavējas algas, tas arī ir fakts, un tas, ka mūsu aizņēmumu maksājums gadā ir gandrīz pusmiljons – no kuriem faktiski 169 000 jāsamaksā par procentiem un 332 000 jāsamaksā pamatsumma, plus 13 000 pakalpojumu summa. Izanalizējot pašreizējo situāciju, mēs secinām, ka tā kardināli jāmaina – ir jāsamazina liekie štati, jāatsakās no ļoti dārgiem automašīnu pirkumiem, kā pašlaik domes priekšsēdētājs paņēmis līzingā automašīnu par 30 000. Nav saprotams, kāpēc policijai bija vajadzīga trešā mašīna, tāpat Mūzikas un mākslas skolai ir jauna mašīna, un tas, starp citu, netika izdiskutēts nevienā domes sēdē. Kas attiecas uz jautājumu par pēdējo budžetu, ko jūs man uzdevāt, – bija tiktāl, ka budžets netika faktiski apspriests, tāpat kā attīstības sociāli ekonomiskais plāns. Ja Bārenis plānā ieliek iekšā gar savu māju asfaltēt ielu, kas jau vienreiz asfaltēta, un mēs sakām – to lietu vajag pārskatīt, to nepārskata. Arī motokrosam piešķir naudu, un vēl ir tādi projekti, kas cilvēkos rada izbrīnu – vai tiešām ar to jānodarbojas pašvaldībai?!

– Tātad, jūsuprāt, domei kredītsaistības ir  par lielu? Uzreiz precizēšu, ka dome drīkst aizņemties līdz 20% no kopējā budžeta un Kandava šo maksimālo robežu nav sasniegusi, šobrīd ir tikai 11% un , cik zinu, pilnīgs atteikums aizdevumu saņemšanai no Aizņēmumu padomes jums vēl līdz šim nav saņemts.

– Ir aizliegts. Sazvanījāmies ar Padomi.

– Kad? Šodien, vakar? Aizvakar šis lēmums noteikti vēl nebija pieņemts, un aizdevumu kopapjoms katram pieejams un skaidri redzams Finanšu ministrijas mājas lapā.

– Jūs pieminējāt 11% – ne jau tā skatās budžeta parādsummu. Ir ārējais parāds. Kopējā summa ir, kā nosaucu jau sākumā, 8 miljoni, un tā ir grandioza summa

– Uz kādu laika periodu šo summu attiecināt? Ar ilgtermiņa kredītsaistībām un pēdējiem aizdevumiem, kas vēl aizņemti un jau atdoti, vairāk par 17% tāpat nesanāk. Būs melots, Rozenfelda kungs!

– Brīnos par jūsu apgalvojumu un domāju: jūs tiešām nezināt patieso stāvokli budžetā. Es personīgi runāju ar Aizdevumu uzraudzības pārstāvi Plūmes kundzi.

Nezinu, ar ko jūs runājāt, bet mēs, deputāti, pārzinām domes budžetu, to, kas notiek domē, kādi lēmumi tiek pieņemti par naudu (zālē kņada). Iedomājieties kaut vai… viens piemērs – sporta hallei jumts tek jau septīto gadu!

– Vai jūs to cēlāt?

– Nē, nebiju, nebiju, Ķieģeļa kungs tad bija…

– Tad jūs nebijāt pie teikšanas tai laikā?

– Nu nebiju, nemaz nebiju.

– Labi, tātad par budžetu katrs paliekam pie savas pārliecības – es vēl aizvakar sazvanījos ar Plūmes kundzi, kura atzina – jā, kavētie maksājumi domei ir joprojām, tajā skaitā maksa par pakalpojumiem, arī par malku… Aizsākums bija jau tajā laikā, kad jūs vadījāt «Namsaimnieku», skolai nebija, ko kurināt, un jau tad sākās parādu laiks…

– Jūs tendenciozi virzāt šo sarunu.

– Rozenfelda kungs, savu kārtu izteikties ar nepacietību gaida arī pārējie, tāpēc turpināsim ar nākošo jautājumu – par automašīnām. Jūs šoreiz, tā teikt, uz paša āķiem uzķērāties. Atcerieties, arī jums savulaik gribējās braukt ar pašu labāko mašīnu. Atcerieties? Džips mums bija. Un kādu degvielu mēs tai džipā lējām? – Tas vēl ir jautājums (zālē aplausi), vai darbā to izmantojām vai izmantojām personīgām vajadzībām? Šo te indevi, tā teikt, domi mazliet uzskatīt par savu ķeizaristi un arī pašvaldību jūs, Rozenfelda kungs, diemžēl ieviesāt, un nākošās domes vadītāji pa jūsu iestaigāto taciņu ļoti ātrā solī jums sekoja – bet tas jau ir cits jautājums.

– Jūs nevarat šeit runāt viena pati ar sevi, jūs vadāt diskusiju! Kas attiecas uz džipu, jūsu zināšanai, tas bija Pasaules bankas projekts, tāpēc iedzīvotājus nemaldiniet!

– Projekts jums nopirka džipu?!

– Tas bija pilotprojekts, kur pašvaldība nav ieguldījusi nevienu santīmu.

– Pasaules bankas projekts jūsu personīgā džipa iegādei?

– Kāda personīgā?

– Bet jūs taču to izmantojāt arī personīgām vajadzībām. Pašķiriet vecās avīzes un atcerēsieties!

– Avīzes jūs rakstījāt dūšīgi.

– Nākošais jūsu rosinājums – ”samazināt administrācijas izdevumus”. Nerunāsim par galveno amatpersonu – domes priekšsēdētāja un izpilddirektora – atalgojumu, kas, atbilstoši iedzīvotāju skaitam un salīdzinot ar tuvāko pašvaldību vadītāju algu, tiešām ir neadekvāts.

Toties pārējie administrācijas darbinieki Kandavā saņem stipri mazāk, turklāt viņu ir maz un tie paši ļoti nodarbināti. Kāpēc es šādu versiju izsaku? Ja paskatāmies citu apkārtējo novadu tēriņus, proti, cik procentu no budžeta tērē administrācijai, tad Kandavai ir procentuāli vismazākie izdevumi. Engurei – 8,86%, Tukumam 8,36%, Jaunpilij vislielākie – 11,46%, bet Kandavai – paši mazākie – 7,47%…

 Budžets ir sarežģīta lieta, kur nezinātājam var šķist, ka pats velns te kaklu var nolauzt. Vai jūsu sarakstā ir cilvēks, kas ir spējīgs izsekot šīm budžeta sadaļām un ailēm līdzi?

– Mūsu sarakstā nav vajadzīgs šāds speciālists, mēs speciālistus pieaicināsim.

– Vai jūs jau zināt, kurš tas būs?

– Jā, protams, tas nav šodienas jautājums. Bet zinoša ir mūsu Finanšu nodaļas vadītāja Dace Rudēvica, kura ļoti labi un kompetenti orientējas budžetā. D. Rudēvica ir profesionāla speciāliste un atbild uz visiem jautājumiem. Tagad, kopš viņa vairs nebaidās no Bāreņa.

– Kā zināt, ka viņa vairs nebaidās?

– Viņa sāk runāt un atklāti stāsta situāciju.

– Kur jūs novadā redzat attīstības iespējas? Kur tām ņemsiet naudu, kur saskatāt šīs rezerves?

– Pirmā rezerve ir Ozolāju rekonstrukcijai paredzētais līdzfinansējums. Uzskatu – nav vajadzīgs tur ieguldīt 600 000 latu, pietiek ar 50 000. Šos 270 000 kā rezervi varētu izmantot, lai stabilizētu esošo finansu situāciju.

– Bet jums jau nav to 270 000 latu, tāpēc jau gribējāt kredītu ņemt.

– Nē, es negribēju to ņemt un ceru, ka padomei būs tik daudz saprāta un tā to kredītu neiedos. Vispirms ir jāuztaisa inventarizācija, jāatbrīvojas no visa liekā – liekiem darbiniekiem, liekiem izdevumiem. Piemēram, ja izpilddirektors no Rīgas katru dienu brauc uz Kandavu uz darbu un atpakaļ, parēķiniet – četros gados degvielā vien viņš nobraucis 20 000 latu!

– Jā, bet šis būs jautājums citam sarakstam… Jums cits jautājums, par  paša minēto inventarizāciju. Tad, kad jūs pats strādājāt «Namsaimniekā», lielākās problēmas, pārņemot uzņēmumu, bija tās, ka visas lietas nebija uzskaitītas… Jā, starp citu, tiesu lietas ar traktoru, kā tās beidzās? Arī traktors taču pazuda nepietiekamas uzskaites dēļ?

– Jums par nožēlu – tiesas ir vinnētas. Visas! Un arī par traktoru – tās ir muļķības, ko izdomāja Bārenis un deputāti, kas viņu atbalstīja!

– Nē, es jau nedomāju, ka jūs to paņēmāt…

– Nav nekas paņemts, Ivonnas kundze, nevajag dezinformēt un no pirmā teikuma uzsvērt to, ko mēs darījām. Kad izdomāja, ka komunālie un «Namsaimnieks» jāatdala, es vienīgais biju pretim, jo uzskatu, ka komunālajiem jābūt kopā. Es saņēmu šo iestādi ar 90 000 latu zaudējumiem. Vai jūs to zināt?

– Bet kāpēc jūs to pieņēmāt?

– Kā jūs domājat? Viss tika oficiāli pieņemts un reģistrēts.

– Bet tā slimnīcas māja, tur gan ar to reģistrēšanu un komunālajām lietām tā švaki gājis…

– Ivonnas kundze, tur viss ir ārkārtīgi labā stāvoklī, jo «Namsaimnieks» no šīs mājas nopelnīja vismaz 4 000 līdz 6 000 latu, ja jūs gribat zināt.

– Vai par šī brīža domes budžetu un Rozenfelda kunga izvirzītajām problēmām ir kas piebilstams citiem sarakstiem?

A. Ķieģelis:

– Dainis šad tad mēdz pārspīlēt, piemēram, attiecībā uz deputātu balsojumu, par budžetu un sociāli ekonomisko plānu balsoja 7 deputāti. Runājot par kredītiem un visiem šiem maksājumiem, gribu tikai piebilst, ka aizdevumi jāatmaksā ilgtermiņā līdz pat 30 gadiem. Tāpēc nav jau tā, ka šī nauda ir momentā jāatdod. Protams, ir jāskatās uz priekšu un jāskaita, lai dzīvotu iespējami taupīgāk. Nez no kurienes Dainis ņēma aizdevumos 8 miljonus, tas nav reāls skaitlis, tas ir pārspīlēts!

–  Vai ir taisnība, ka jums – Kandavas domei – draud jauni tiesas darbi Ūdenssaimniecības projekta dēļ?

D. Rozenfelds:

– Jā, tā tas ir. Un reizē līdzvainīgiem jājūtas deputātiem, kuri pieņēma šo lēmumu. Lieta ir vairāk nekā nopietna. Alfreds četrus gadus ir bijis prom un daudz ko nezina, bet ne par to ir stāsts. Jelgavā bija pirmās instances tiesa, kur domes komunālā uzņēmuma prasība ir noraidīta. 238 000 latu Alfreds ļoti āri pirms vēlēšanām toreiz pārskaitīja firmai, bet atnāca nākošais priekšsēdētājs un lauza līgumu, stāstot, ka būs lētāk. Bet, sasummējot kopā, patiesība izrādījās pavisam cita…

– Kā viņš varēja jūs, vecu buku, kas orientējas pašvaldības lietās, tik vienkārši apmānīt?

– To visu novirzīja uz komunālo dienestu, lai mēs tam netiktu klāt. Paņēma meiteni no Jelgavas, kura visu to melno darbu izdarīja, vēlāk pateica: ”Paldies!” un viņa aizbrauca atpakaļ. Tajā visā bija iesaistīts arī KKP valdes loceklis Aivars Dainis Freimanis, kuru vēlāk atbrīvoja no darba, un vēl citi.

 Konsultatīvās padomes – būt vai nebūt – tāds ir jautājums

– Otrs jūsu (Reformu partijas) rosinājums – piesaistīt lauku iedzīvotājus jautājumu izlemšanā, izveidojot pagastu konsultatīvās padomes.

D. Rozenfelds (RP):

– 2009. gadā nesaprotamu apsvēruma dēļ šīs padomes likvidēja. Vai tas bija slinkums braukt uz laukiem, vai kas?! Tagad pagastos iedzīvotāju forumos izskanēja ierosinājums šīs padomes atjaunot. Šādu padomi varētu izveidot arī pilsētā. Varu droši apgalvot, ka tas būtu aktuāli, jo cilvēkiem uz vietas vislabāk zināms, kas vajadzīgs.

– Jūsuprāt, kāpēc padomes likvidēja? Vai tās varbūt vienkārši nomira dabiskā nāvē? Vai pats piedalījāties šajās sēdēs?

– Protams, pats tās reiz izveidoju, nolikumu izstrādāju, pats arī piedalījos. Tur var uzzināt problēmas, kas ir konkrētajā pagastā, un cilvēki bija aktīvi. Šī abpusējā informācijas apmaiņa bija ļoti vērtīga. Jā, tas prasīja laiku.

– Bet tagad tur sēž pārvaldes vadītājs, kas uzklausa šos cilvēkus.

– Šie pārvaldnieki tagad strādā tukšgaitā, tā sakot, ko grib, to dara. Citi, atnākot uz sēdēm, vispār nerunā jau gadiem neko… Pareizi būtu iedot savu finansējumu katram pagastam, lai paši skaita, domā un darbojas.

– Pagastiem vajadzēja apvienoties, lai jūs dabūtu Lielo balvu par apvienošanos? Vai tad viņi bija labi?

– Jums grūti saprast, bet es teikšu, ka viņiem bija ļoti slikti. Kandavas novads bija pirmais, uztaisījām Zemītē skolu, Matkulē kultūras namu atjaunojām.

Apvienošanās nauda toreiz bija 15 000 latu no katra pagasta (Vēlāk 200 000 latu. – Red.) Un vēl diviem pagastiem neiedeva. Bet mēs visai Latvijai parādījām, kā tas ceļš ir jāiet – lauki ir jāatbalsta, jo nevar būt, ka mēs Kandavā dzīvojam tā, bet laukos citādi.

– Jūs tagad ar labu vārdu piemin par apvienošanos?

– Daudzi, jo, ziniet, ir tāds gadījums, ka man pašvaldības vadītājs zvana un saka, ka kādreiz mani nesaprata, veidojot novadu. Cilvēki, kas grib strādāt, kas saprot, ka pagastos ir bezdarbs, ka tur ir labs zemnieks – paldies viņam, bet, ja tur nav nekā un ja tur nav neviena centra, tad ir smagi. Tāpat par Kandavas slimnīcas likvidāciju, tas ir jautājums, ko vajadzētu pārdomāt, risināt citādāk.

– Tie jau būtu papildu līdzekļi, bet papildu naudas nebija…

– Jā, nebija.

– Vai kādiem citiem sarakstiem ir papildinājums par konsultatīvām padomēm? Jums ir visvairāk deputātu, Zaļie zemnieki, kāpēc jūs tās padomes nolikvidējāt? Tiltiņas kundze, jūs pati bijāt pagasta padomes vadītāja, kas bija par nelaimi, kas pa kreņķi, vai traucēja jums tās padomes?

S. Tiltiņa (LZS):

– Tās tika reorganizētas jau iepriekšējā sasaukumā.

– Kas jums liedza tās atkal atjaunot?

– Jautājums ir tāds, ka vairākas reizes par šīm lietām tika runāts. Un es varu Dainim piekrist tādā ziņā, ka vajadzētu tās padomes atbalstīt, par ko arī tikko sarunājos ar mūsu zemnieku Rosicki. Pārvaldniekam ir iespējas pārskatīt sava pagasta vajadzības un tad zvanīt domes priekšsēdētājam, vietniekam, izpilddirektoram, «Namsaimniekam», sociālajam dienestam utt. Tas ir viņu darbs. Uz pārvaldi nāk vietējie – skolotāji, zemnieki, pensionāri – reizi mēnesī vai biežāk un diskutē par problēmām, kas viņus māc. Kad vēl reforma nebija skārusi Zanti, Ķieģeļa kungs mūs ar Vānes pagasta vadītāju uzaicināja uz tikšanos ar pašvaldību lietu ministru, un tur arī sēdēja Vānes pagasta konsultatīvā padome, bet runāja domes tā brīža kancelejas vadītāja, nevis kāds no padomes…

– Kas tā par metodi, Ķieģeļa kungs, jūs iebiedējāt tos cilvēkus?

S. Tiltiņa (LZS):

– Kāpēc tā, nemāku atbildēt, bet kopā sanākt, manā skatījumā, ir normāli.

– Kāpēc tad jūs nerosinājāt konsultatīvās padomes atjaunot? Kā saprotu, pārvaldnieks lielā mērā ir atkarīgs no domes?

– Jā, es biju runājusi mūsu koalīcijā par šo tēmu, cilvēki, kas te ir, zina to, bet vairāk par šīm konsultatīvajām padomēm varētu pateikt Alfreds.

– Kāpēc jūs nepanācāt, ka šīs padomes atjauno? Astoņi deputāti jūs esat. Tad jūs pie visa esat vainīgs?

A. Ķieģelis (LZS):

– Lielā mērā toreiz tāpēc es arī noliku mandātu, jo to, ko mēs bijām solījuši Vānei un Zantei, kur bija apvienošanās plāns izstrādāts par to, ko Dainis tagad runā, – atstāt šajos pagastos patstāvību, lai viņi var šos jautājumus risināt uz vietas, to mēs bijām solījuši… Bet, būdams opozīcijā, es skaidri zināju, ka to nevaram izpildīt

– Kad bijāt opozīcijā?

– Pēc vēlēšanām Zemnieki tika automātiski atstumti malā un nolikti opozīcijā.

– Vai tad Bāreņa kungs nebija vēl kļuvis zemnieciski zaļš un nebija Zemnieku partijā?!

– Nē, tad nebija, pēc gada aptuveni kļuva. (Viņš bija pārbēdzējs – izskan no zāles.)

L. Gudakovska (RA):

– Konsultatīvās padomes darbojās, sanāksmes notika katru mēnesi. Domāju, nākošajam sasaukumam konsultatīvās padomes vajadzētu pagastos atjaunot, bet sanāksmes rīkot varbūt retāk – reizi ceturksnī. Bet pašlaik pagastos nav tā, kā dzirdu sakām, – nekas nenotiek! Vānē, piemēram, pirmdienās joprojām kopā pagastmājā pie pārvaldnieces sanāk dažādu vietējo vadošo sfēru darbinieki – direktore, sociālais darbinieks, komunālo pakalpojumu pārstāvis, ja vajag, pieaicina arī kādu vadošo speciālistu no domes. Tāpat notiek arī Matkulē, Zemītē. Jā, nenotiek šī sanāksmes kā kādreiz Alfreda laikā, kad braucām visi – priekšnieks, vietnieks, izpilddirektors, komunālo pārstāvis. Jāizvērtē, kā būtu labāk pagastu cilvēkiem. Arī tagad cilvēkiem pagastos, ja ir kāda konkrēta vajadzība, problēma radusies, tad pārvaldnieks aicina un mēs braucam.

– Sakiet, kāda galu galā ir tā summa, ar kādu var operēt pārvaldnieks pagastos?

– Līdz 100 latiem mēnesī. Neviens no pagasta pārvaldniekiem nav līdz šim sūdzējies, ka kaut kā trūktu.

– Vai nav tā, ka pārvaldnieki jau no veciem laikiem iebiedēti, neko neprasa, nesaka un arī nesaņem? Piemēram, Matkulē?

– Tā nu gan gluži nebūs gan. Matkulē ir aktīva pagasta vadītāja Dzidra Jansone, kas savā laikā brauca pa visu Latviju un stāstīja par novada izveidošanu.

– Citiem stāstīja, bet sev izkarot baidījās?

– Es nekad no pagastu vadītājiem neesmu dzirdējusi, ka viņiem kaut kas netiek dots.

S. Zvirgzdiņa (RA):

– Es tagad kā pagasta mierīgais iedzīvotājs: kad ir problēma, eju uz savu pagasta pie Maijas Jēces, un viņa atrisina visas manas problēmas – pazvanīs, kam vajag, vienalga, kurā sarakstā viņš būs vai nebūs. Viņa visu nokārto, jo ne jau man tā problēma uzrodas mirklī, kad kopā sanāk konsultatīvā padome. Maija nekad nav atteikusi. Man kā iedzīvotājam ir svarīgi, ka jautājums, kas skar mani vai manu pagastu, tiktu atrisināts.

– Tātad, ja gribēsiet, tad atrisināsiet.

– Tieši tā. Kad mums ir pagasta svētki, vietējā padome ātri saorganizējas, sanāk kopā un visu izspriež.

Demokrātijas joprojām nav

– Arī man, jūs uzklausot, māc neziņa – kam tad šīs padomes ir vajadzīgas?

S. Horste (V):

– Es šim jautājumam gribu pieiet ar ironiju. Manuprāt, tas, ka šīs konsultatīvās padomes nav, šajā situācijā ir pat labāk no tā skatu punkta, ka nav ko mānīt iedzīvotājus, viņi grib apzināties, ka viņu vārdam ir nozīme un spēks. Šajās padomēs jau nerisina kāda viena cilvēka problēmu, bet nopietnas lietas. Manuprāt, ir dubultnežēlīgi teikt cilvēkiem – nāciet, mēs spriedīsim par jūsu problēmām, un tajā pašā laikā zinām, ka mums ir vienas pieturas aģentūra. Sākumā, stājoties Pilsoniskajā savienībā, par šo teikumu daudz domāju, un tad man teica tā – vienas pieturas aģentūra ir tad, ja tu ieej vienā kabinetā un tev visas problēmas atrisina, jo darbinieki, kas ir administrācijā, strādā iedzīvotājam un viņi to dokumentu nes no viena kabineta uz otru, kamēr viss izdarīts. Bet īstenībā vienas pieturas aģentūra ir tad, kad tu ej, vienalga, kurā kabinetā, un tu nonāc Bāreņa kabinetā, kur tiek izlemtas visas lietas.

– Jums šobrīd ir tāda situācija?

– Jā, šī situācija ir ilgstoša, un es pat neatceros, kad pēdējoreiz Kandavā būtu bijusi patiesa demokrātija. Runājot par šīm padomēm, nonākam pie pašas lielākās novada problēmas, jo, kā jūs redzat, visās partijās ir cienījami, gudri, darboties spējīgi cilvēki un arī ieklausīties spējīgi cilvēki. Tomēr lielākai daļai, gribot vai negribot, ir “jāizslēdz smadzenes”, jo «ieslēgtas smadzenes» var apdraudēt tavu pastāvēšanu, darba vietu.

– Šis jautājums, kā saprotu, ir noņemts – Bāreņa kungs atkārtoti vairs nepretendē būt par vietvaldi, tāpēc šobrīd galvenais ir domāt par nākotni. Tikai jautājums – kāds būs viņa pēctecis?

– Mūsu partijas mērķis ir pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistīt jautājumu risināšanā.

– Bet tagad, par konsultatīvajām padomēm runājot, – principā bez tām varētu arī iztikt, ja vien pārvaldnieks būtu tiesīgs atrisināt visas iedzīvotājiem svarīgās problēmas? Jūs sakāt – pietiek ar pārvaldnieku?

– Arī tagad neviens viņam to neliedz darīt, konsultēties ar iedzīvotājiem, izpildvaru un visu to risināt Bet ja pārvaldnieks ir spējīgs tikai teikt to, ko drīkst teikt, un tad, kad vajag teikt…

– Jūsuprāt, esošie pārvaldnieki, tā teikt, ir zaķapastalas?

– Nē, es to nevaru teikt par visiem. Šajā gadījumā nevar izslēgt arī attieksmes jautājumu un prioritāšu jautājumu. Naudas pašvaldībai ir tik, cik ir.

– Tātad tagadējie vietvalži ir cilvēki savā vietā?

– Visi jau nav vienādi, bet tas šajā gadījumā ir mans personīgais, ne partijas viedoklis.

A. Ķieģelis (LZS):

– Precizēšu – ne jau konsultatīvā padome ir priekš tā, lai, risinātu problēmu, nē! Tā ir informācijas apmaiņa starp iedzīvotāju un pašvaldību.

– Bet vai cilvēkus tas interesē?

– Jā, interesē, citādi jau forumos rudenī nebūtu no iedzīvotājiem izskanējis, ka jāatjauno šīs konsultatīvās padomes. Tas pat ļoti cilvēkus interesē.

– Rezumējot, pēc jūsu teiktā, 50:50 – padomes var būt un var nebūt. Ko domā mierīgie iedzīvotāji (uzrunā zālē sēdošos) jeb jūsu vidū nav pagastos dzīvojošie? Vai jums pilsētā arī tādas padomes vajadzētu, kur sanākt, izsūdzēt savu bēdu un nedienas? Vai jums tas ir nepieciešams?

No zāles:

– Tas, ko ejam, sakām, prasām, netiek jau ņemts vērā. Piemēram, man ir četri bērni, es stāvu dzīvokļu rindā jau 12 gadus un nemitīgi mani “šķūrē” uz laukiem. Ar ko mani bērni ir nosodīti?

– Ķieģeļa kungs teicās, ka vienīgais esot māju uzcēlis.

– Tur dzīvošana ir ļoti dārga, arī dzīvokļi pelē.

S. Zvirgzdiņa (RA):

– Es gribu iebilst. Arī es dzīvoju laukos, mani bērni dzīvo laukos, un es nedomāju, ka viņi ir š a u s m ī g i nosodīti… (Aplausi zālē.)

– Jūsu bērni varbūt jau ir izauguši?

– Viens vēl mācās 11. klasē, nezinu, vai tas ir tā, ka jau izaudzis?!

D. Rozenfelds (RP):

– Es gribu atbildēt – jā. aplausi jau ir skaisti, bet, kas attiecas uz šīs kundzes stāstījumu, mēs jau katrā domes sēdē dzirdam tos dzīvokļu atteikumus. Kad aizved iedzīvotāju un parāda – tu dzīvosi te, Zantē, kad īsti pat saprast nevar – ir tur logi vai nav, krāsns silda vai ne. To mēs arī savā programmā ierakstījām – jāmaina šī kārtība. Nu nevar visus graustus par dzīvokļiem uzskatīt un likt tur cilvēkam dzīvot, ar tekstu: ”Ja neiesi, būsi no rindas ārā.”

Desmit latu? Desmit dienas!

– Skaidrs, jūs esat izvirzījis sociālos jautājumus par prioritāti, kas ir arī jūsu trešā minētā problēmsituācija. Jūs jau pats reiz teicāt, ka Kandavā ir labākais Sociālais centrs Latvijā.

– Jā, protams, Latvijā bijām pirmie ar Pasaules bankas atbalstu. Tas bija labs modelis, bet pa šiem gadiem ir aizgājis ne tādu ceļu, kā tam bija jāaiziet.

– Proti?

– Tika likvidētas krīzes istabiņas, skaidri zinot, ka tās vajag. Ir situācijas, kad cilvēkam, arī sievietei ar bērnu nav, kur palikt naktī. Krīzes istabiņu vietā ielika ātro palīdzību, kas mierīgi varēja palikt slimnīcā. Par krīzes istabiņām runājot, tas ir pārkāpums, jo mēs noslēdzām trīspusēju līgumu. 1997. gadā izstrādātais projekts varbūt nebija tik iederīgs tādai mazai pašvaldībai kā Kandava. Bet mērķis toreiz bija ļoti labs, bet tagad izpildījums – pavisam švaks. Skatos un brīnos, cik daudz tur priekšnieku, cik daudz visa kā. Kad lauku cilvēks dienestā lūdz desmit latu, jo viņam radusies kāda problēma, viņam tos nevar iedot. Prasu, cik dienas ir vajadzīgas, lai cilvēks saņemtu desmit latus, vajagot vismaz desmit dienas. Vai tas ir normāli? Arī sociālais darbinieks pagastos neko nevar palīdzēt – sēž kā tāds zaķītis. Es gribu teikt tā – ir pārāk liela administrācija šim centram, pārāk lēna dokumentu aprite un nekad nav naudas – nevar izmaksāt ne desmit, ne septiņus latus īres pabalstu. Cilvēks uz centru iet četras reizes, knapi var paiet, bet ir jāiet. Te viņš ierodas smagās situācijās, kad vairs nav, kur iet, pazemīgi iet, bet tur viņu vēl tirda, kāpēc vāra tādu un ne šitādu zupu. Ar pamācībām neskopojas, bet palīdzēt reāli nespēj, jo iestādes vadītājs ir praktiski bezspēcīgs. Pirmdienās ražošanas sanāksmē viņš vienmēr minēja, ka darāmi tekošie darbi. Sociālais budžets ir 400 000, saka: pabalsti samazinās, par ko varētu priecāties, bet patiesībā pabalstus negrib dot pat tiem, kam tie pienākas.  Bija gadījums – nomirst cilvēks, bet sievai nav pat, par ko puķi nopirkt. Un tad es redzēju to procesiju, ko šim cilvēkam nācās uzklausīt. Par to varu tikai teikt – nevar amatpersona otram cilvēkam savu garastāvokli klaji demonstrēt, nu nevar, ja nevar citādi – jāmeklē cits darbs.

– Jums atvēlētais laiks izteikties ir pagājis, Rozenfelda kungs. Secinājums – naudas sociālajai sfērai it kā piešķirts vairāk, bet summa, kas cilvēkam izsniegta, ir mazāka. Varbūt cilvēki vairs nav tik trūcīgi? Varbūt labklājības līmenis ir cēlies un viņiem pabalstus vairs nevajag. Tam, ko sakāt par desmit dienām vai kārtību, gribētu gan oponēt – tā jau nevarēs – sēdēt sociālais darbinieks un kā kasieris dalīt desmitniekus, domāju, juristi piekritīs, tas nebūs likumiski. Jūs vienīgi varētu rosināt mainīt likumu. Un kurš tad būs tas cilvēks, kurš vienpersonīgi ”uz aci” varēs pateikt – tam es došu desmitnieku, tas to izmantos lietderīgi, bet tam otram gan ne, jo tas to uzreiz nodzers…

– Bet Kandavā jau par to viens cilvēks lemj! Leitarts.

– Vai arī pārējo sarakstu kandidāti šo jautājumu, kā tiek sniegta sociālā palīdzība iedzīvotājiem, izvirza kā ļoti smagu novada problēmu? Cik zinu, jums novadā tiek nodrošināta labākā aprūpe mājās, ir labākā operatīvā brigāde, salīdzinot ar citām pašvaldībām.

I Priede (V):

– Bet sociālajiem darbiniekiem pagastos, piemēram, degvielas limits ir tikai 20 l mēnesī, salīdzinot ar domes administrācijas atsevišķiem darbiniekiem, kam ir 500 l! Tas tiešām ir ļoti maz .

– Nu, jūsu domes vadībai tālu jābraukā…

R. Fabjančiks (RP):

– Visi runā par naudām, degvielām, bet es, kā jūs sakāt, no mierīgiem iedzīvotājiem esmu dzirdējis, ka attieksme nav tāda, kā vēlētos. Pareizi sakāt – ir likums, ir kārtība, kas reglamentē pabalstu izsniegšanu, bet to jau visu var tam mierīgajam iedzīvotājam izskaidrot normāli un saprotami.

– Tad, kā jūs domājat, tos esošos darbiniekus, kas tur centrā patlaban strādā, varēs izmācīt vai kā citādi to varaskāri apslāpēt, lai attieksmi mainītu? Kā jūs, ja būsiet deputāts, rīkosieties?

– Vispirms jau jāpārbauda, vai tiešām tā ir vai nav, jo es esmu tikai to no cilvēkiem uzklausījis. Uzreiz gatavu recepti nepateikšu un atlaist uzreiz arī nebūtu pareizi – nē, tā es nebūt nedomāju. Tomēr jāapzinās, ka darbs ar cilvēkiem nav tā vieta, kur ierēdnim savas rakstura iezīmes un garastāvokli izrādīt.

S. Horste (V):

– Es gribēju pieminēt sociālo palīdzību, kas tiek sniegta saistībā ar bērnu brīvpusdienām. Piemēram, romu tautību bērni tieši tā lielā mērā tiek piesaistīti izglītībai. Mūsu partijas uzstādījums – brīvpusdienas jānodrošina visiem sākumskolas klašu bērniem.

– Kā jūs kā esošie deputāti esat nolēmuši un šobrīd maksājat brīvpusdienas?

– Šobrīd 1. un 2. klašu audzēkņiem brīvpusdienas nodrošina valsts, bet novadā brīvpusdienas nodrošina trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērniem – kā saistošajos noteikumos paredzēts. Bet šis statuss nemaz nav tik godīgs mērījums. Ir ģimenes, kurām šī statusa nav, bet patiesībā finansiālā situācija ir sarežģīta…

– Vai esat mēģinājusi kā deputāte rosināt domes sēdē šī jautājuma tālāku risināšanu? Jūs varējāt aicināt izvērtēt un izdarīt izmaiņas saistošajos noteikumos.

– Es jau varu rosināt, bet zinu, ka astoņas balsis nedabūšu… Bet tā jau nav spēle, tas ir nopietns jautājums. Viena lieta ir paskatīties budžeta ciparos, bet pavisam kas cits, ja paņemam par piemēru kādu konkrētu lietu un paskatāmies, cik kas maksā. Ne katrs šajos ciparos spēj orientēties. Piemēram, zīles skulptūra promenādē, kas maksā 26 000 latu bez PVN. Bez tās mēs varētu arī iztikt, bet, ja parēķinām, cik daudz bērniem par šo summu varētu brīvpusdienas nodrošināt…

– Jūs esat deputāte un pretendējat būt arī nākotnē. Kur konkrēti jūs redzat reālus līdzekļus pašvaldības budžetā brīvpusdienu nodrošināšanai?

– Vispirms domes administratīvajās izmaksās.

– Bet jums jau tā tās ir mazas!

D. Rozenfelds (RP):

– Tās nav mazas. Jūs nepareizi rēķināt.

Izsakās Andris, kandavnieks:

– Attiecībā uz sociālo palīdzību. Bieži pie veikala «Maxima» redzu – sociālie darbinieki ar iestādes mašīnu brauc uz veikalu, turp un atpakaļ. Tai pat laikā mana māte, kurai nesen palika 80 gadi, ir guļoša un aprūpējama pensionāre, kuru nesen lūdzu sociālajā centrā aizvest nomazgāties. Man atteica, jo neesot degvielas…

– Vai te ir kāds no sociālā centra? Kur problēma?

– Pagaidiet! Es vēl neesmu beidzis. Tajā pat laikā sociālā palīdzība pienākas 44 lati gadā, man pateica – tu esi darba spējīgs, rokas ir, kājas ir, ej strādā, bet mammai vajadzīgs kāds cilvēks, kas ir ikdienā klāt. Tagad tā ir mana draudzene…

– Un jūs darbu atradāt?

– Pašlaik vēl ne, bet cenšos meklēt. Es iešu strādāt, bet kas mammai palīdzēs?

– Jūsu draudzene, tikai viņa jānoformē kā aprūpētāja.

– Bet to nedrīkst, jo mēs mammai esam divi dēli.

E. Dravniece (RA):

– Šinī situācijā varu teikt, ka ir būts pie minētā kunga mammas mājās, ir arī līdzēts, bet bērniem ir pienākums iesaistīties mammas aprūpē. Ja bērni strādā, mājas aprūpi mammai var sniegt, bet man gribas teikt, ka šī situācija ir mazliet citāda.

– Kāpēc mammu neaizveda uz centru nomazgāties?

– Godīgi runājot, neesmu pārliecināta, ka tā tiešām bijis, tas jānoskaidro…

– Vai pati esat braukusi ar dienesta mašīnu uz lielveikalu?

– Dienesta transports pie «Maximas» nav nekas neikdienišķs, jo tā attālāk dzīvojošiem vientuļiem, maznodrošinātiem lauku cilvēkiem tiek nodrošināta sociālā palīdzība – nogādāta pārtika dzīvesvietā.

– Un pārmetums par darbinieki attieksmi, neiecietību? Kā to komentēsiet?

– Man ir grūti to komentēt. Es nevaru atbildēt par citiem, es varu atbildēt par sevi. Par savā pārraudzībā esošiem cilvēkiem nevaru teikt, ka viņi ir neiecietīgi.

S. Tiltiņa (LZS):

– Man ļoti nepatika sacītais par degvielu sociālo darbinieku vajadzībām. Un vēl – šajā sasaukumā izdevās panākt sociālā darba uzlabojumus, piemēram, Vānē pirms apvienošanās sociālais darbinieks strādāja uz pusslodzi, bet tagad jau uz pilnu, kā visur citur novada pagastos. Es tiekos ar sociālajiem darbiniekiem laukos pietiekami bieži. Toreiz, pirms apvienošanās novadā, par cik bijām protestantu pagasts, mēs negribējām reformu un baidījāmies no visa kā, kas mūs sagaidīs Kandavā, jo mums bija savas iestrādnes. Pavisam nesen ar Ligitu Feldmani, sociālo darbinieku Zantē, runājām, ka mūsu pagasta iedzīvotājiem, kuri vien to lūguši, dokumenti ātri sakārtoti un sociālā palīdzība sniegta savlaicīgi. Zinu, ka ir, protams, asāki, strupāki cilvēki, arī sociālajā dienestā, bet tāpēc nevajag to mērķēt uz visu sociālo jomu un dienestu. Arī par transporta nodrošinājumu negribu piekrist.

– Tātad jūs problēmu šajā jomā neredzat un uzskatāt, ka slodzes ir izkarotas un jautājums ir atrisināts?

– Jebkurā lietā esošās lietas iespējams pilnveidot un uzlabot, arī sociālajā jomā.

D. Rozenfelds (RP):

– Par pusdienām tēma ir aktuāla, un uzskatu, ka laukos ar pusdienām varētu nodrošināt visu klašu skolēnus.

– Kur naudu ņemsiet? Jūs budžetu teicāt esam rūpīgi izstudējis?

– Ir daudz lieku projektu ar lielu pašvaldības līdzfinansējumu, kas jāpārtrauc.

– Ko tad neatbalstīsiet, ko pārtrauksiet? Miniet konkrēti!

– Ozolāju projekts, kas tiek “bīdīts cauri”, kur lielas naudas paredzētas.

– Jūs visu laiku par un ap tiem 270 000 latu. Par to, kā jums vēl vispār nav – par to zīli, kas tai kokā…

– Jā, kokā zīle, bet, jebkurā gadījumā, es jums pateikšu – ja es kā domes deputāts, kas pārzina budžetu, nevaru saņemt debitoru-kreditoru dokumentus trīs gadu garumā, es nevaru saņemt ienākošos-izejošos rakstus, tad kāda pie mums ir demokrātija un likumu ievērošana no domes vadības puses?

– Jūs jau pats zināt: baidās. Kad jūs bijāt priekšnieks, arī baidījās, pioniera goda vārds!

– Kā var baidīties!? (Zālē skaļi smiekli)

– Lūk, es arī nesaprotu! Jūs taču atceraties, kā mums gāja – ne sliktāk kā ar Bāreņa kungu! Ne sliktāk mums gāja…

– Jūs jau Bāreņa kungs ir izdzinis ārā no kabineta, jūs…

– Jūs toties rakstījāt sūdzības par mani! Atceraties?! Jūs «Dienai» rakstījāt sūdzību, ka vajadzētu mani no amata atcelt…

– Tā ir jūsu izdoma… Jūsu tāda vakara izdoma.

– Jūs ko, mīļais cilvēk!? Man tā vēstule vēl kā dzīva atvilktnē stāv.

Varbūt labāk sieviete?

I. Priede (V):

– Mūsu programmā akcents likts uz izglītību un tās kvalitāti. Mēs gribam, lai bērni mācās mājīgās, moderni aprīkotās klasēs, lai ziemā silti būtu gan lielajā vidusskolā, gan Vānes pamatskoliņā, lai bērniem līdz 4. klasei nodrošinātu brīvpusdienas. Priecājamies, ka mums izdevies sakārtot transporta jautājumu, lai bērni no pagastiem varētu apmeklēt radošās skolas Kandavā bez maksas. Priecājamies, ka nupat pieņēmām lēmumu katram skolēnam nodrošināt finansējumu Ls 15, lai iegādātos darba burtnīcas un darba materiālus bez maksas. Tas panākts, sadarbojoties ar novada Izglītības pārvaldi. Par kultūru runājot, mēs gribētu, lai vairāk līdzekļu tiktu novirzīts lauku kultūras namiem. Lai to panāktu, jāsamazina kultūras pārvaldes administrācijas izdevumi, jāizvērtē štatu vienības, piemēram, vai ir vajadzīgi trīs grāmatveži kultūras centrā. Tā vairāk līdzekļu varētu novirzīt vietējiem amatierkolektīviem, kuru mums ir kupls jo kupls pulks. Neizprotama ir starpība starp kultūras darbiniekiem pilsētā un pagastos. Kultūras darbinieki saņēma algas pielikumu, bet bibliotekāri diemžēl nē. Kāpēc? Arī grāmatu iegādei vajadzētu līdzekļu apjomu palielināt. Savukārt sporta jomā vēlamies popularizēt un attīstīt ne tikai basketbolu, bet arī citus sporta veidus.

– Teicāt par Ls 15 uz skolēnu mācību materiālu iegādei, tas jau ir likumā iestrādāts!

– Tas ir Tiesībsarga aicinājums. Šādu vēstuli saņēma visas pašvaldības Latvijā, bet Kandavā lēmuma pieņemšanā vietējā varā mazliet novilcinājās. Daudzviet citur novados šo lēmumu pieņēma janvārī esošā budžeta ietvaros dažādos apmēros.

– Tu vadīji Izglītības komiteju. Kur radās problēma brīvpusdienu nodrošināšanai? Kurš “spirinājās” pretī?

– Bieži vien mūsu izvirzītie jautājumi līdz domes sēdei vispār nenonāca.

– Ievēlēs tagad līdzīgus, un viss ritēs vecajās sliedēs…

– Mēs ļoti ceram uz labvēlīgām pārmaiņām un to, ka savstarpējās nesaskaņas beigsies. Varbūt ir pienācis laiks mēra amatu ieņemt sievietei?! Tad varbūt izpaliks savstarpējās izrēķināšanās un dusmu lēkmes.

– Provokatīvs jautājums, bet varbūt ir jau zināma versija – kuru?

– Ārija ir vietniece, amats tuvs un jau zināms, arī Silvijai ir pieredze pagasta priekšsēdētājas amatā.

– Redziet, cik labs saraksts jums, pārējiem, bonusus iedod!

S. Zvirgzdiņa (RA):

– Viņi domā tālredzīgi par kopēju Kandavas novada attīstību – nevis man, bet mums visiem lai labi būtu.

I. Priede (V):

– Kaut arī sievietes politikā īpaši neciena, sieviete spēj daudz, ļoti daudz. Arī Grīsonīte savā laikā paveica daudz un lielus darbus.

– Tu tikko nosauci Tiltiņas kundzi, bet viņa vada Izglītības pārvaldi, un ir bijusi pat traģiska situācija, patiesībā valsts nozīmes skandāls, ko mēs, avīžnieki, tā kā noklusējām vai arī negribējām skandāla līmenī izcelt. Proti, skolotāji, skolu direktori un darbinieki sponsorēja pašvaldību, veicot remontus, ieguldot savus līdzekļus skolu remontos. 

– Esmu dzirdējusi.

– Patiesībā tas bija likuma pārkāpums, kādēļ jūs to atstājāt bez ievērības?

– Tāda nu diemžēl ir situācija valstī – varam rakstīt uz visām debess pusēm, bet…

– Nevajag jau uzreiz ar situāciju valstī. Tas ir pasākums jūsu domes ietvaros.

– Bet mēs nekā nevaram panākt.

– Kāpēc neizteicāt aizrādījumu Tiltiņas kundzei? Jūs taču esat Izglītības komitejas vadītāja, politiskā vadība?

S. Horste (V):

– Es domāju – būtu vēl necilvēcīgāk, ja mēs šos skolotājus vēl peltu, viņi taču paveica labu darbu, un vēl brīvprātīgi. Kad šo dokumentu izņēma no apgrozības, skolotājiem bija liels apdraudējums. Ko gan mēs varētu izdarīt? Esam taču opozīcijā.

– Bet vai jūs mēģinājāt ko darīt?

– Skolas, kārtējam mācību gadam gatavojoties, laika gaitā jau pielāgojušās darīt lielus darbus par minimālām naudām, saviem spēkiem.

– Šajā gadījumā skolotājs bija tāds kā ķīlnieks, kā vergs jūsu neizlēmības vai jūsu neuzdrošināšanās rezultātā.

– Toreiz, kad pieņēma budžetu, es runāju, ka skolām kārtējo reizi ir nodrošināts tikai izdzīvošanas budžets. Pie šī uzstādījuma esmu turējusies un turos joprojām – skolas vienmēr tiek apdalītas.

A. Petrevica (LZS):

– Pirmkārt, gribu atgādināt mierīgajiem iedzīvotājiem četru gadu vēsturi. To, ka cilvēks [Bārenis] pēc pusotra gada mainīja savu politisko partijas piederību, tas bija atkarīgs no viņa, ne no manis, bet, pie skolas jautājuma atgriežoties, pirmkārt, laikam Izglītības un kultūras komisijas vadītājai nav īsti skaidrs, ko nozīmē šie 15 lati uz skolēnu nākošajā mācību gadā. Tā ir nauda, ko patiesībā prasa Izglītības ministrija.

– Jā, likums paredz nodrošināt bērniem bezmaksas izglītību. Arī šie materiāli, tostarp darba burtnīcas, jums ir jāapmaksā obligāti. Ko tad jūs par šiem 15 latiem konkrēti iegādāsiet?

– Līdz šim novada skolās, vismaz vidusskolā, bija pilnīgs nodrošinājums ar mācību grāmatām, bet darba burtnīcas iegādājās vecāki. Tāpēc saku – tas nav ne «Vienotības», ne Zemnieku savienības nopelns. Tas ir lēmums, ko apstiprinām.

Skolotāji, pašdarbnieki, arī bibliotekāri – pabērna lomā

–  Zemnieki, jūsu sarakstā ir astoņi līdzšinējie deputāti, un par visu, kas nav vai ir izdarīts, par to diemžēl lielākoties jāatbild jums. Par kultūru un pārvaldi. Jā, pašdarbība jums ir augstā līmenī nostādīta un aktīvi darbojas. Bet sajūta, ka jums te, Kandavā, brīžam valda atmosfēra kā koncentrācijas nometnē, jo daudz ko neļauj, aizliedz, izbraucot aiz novada robežām, par visu jāmaksā pašiem. Tā ir?

I. Grunte (RA):

– Budžeta ietvaros tiek apmaksātas visas skates, festivāli. Ja jādodas uz draudzības vakariem ārpus novada, dodam transportu, bet degvielas izdevumi tiešām ir jāsedz pašiem dalībniekiem.

– Jums nav tā, ka, piemēram, katram kolektīvam atvēlēta noteikta summa un tad paši nolemj, kā šos līdzekļus paši izmantos. Katram kolektīvam nav atsevišķa budžeta?

– Šobrīd nav. Bet ir paredzēts, ka nākamajā sezonā būs.

– Vai iepriekš esat to rosinājusi pašreizējiem deputātiem?

– Nē. Bet par algām, ko minēja «Vienotība», jāatzīst – nav liela starpība starp Kandavas kultūras nama un lauku kultūras namu vadītājas algu. Laukos tie ir 415 lati, bet pilsētā– Ls 450 uz papīra.

– Bet kāpēc atšķiras bibliotēku darbinieku algas laukos?

– Lauku bibliotēku darbinieku algas varētu atšķirties tikai tādā gadījumā, ja bibliotekārs izpilda tikai savu tiešo darbu vai arī veic apkopēja darbu.

– Jūs viņām liekat vēl piestrādā par slotu operatoru? Vai Kandavā arī tā ir?

– Bibliotēkās nav atsevišķi iedalīti apkopēju štati.

– Tas atkal tā dīvaini… Tad man jājautā tāds nepiedienīgs jautājums – vai jums pašai arī jātīra savs kabinets?

– Nē, Kandavas kultūras namā ir apkopējs.

– Bet cik tad bibliotekārs saņem uz rokas par pamatdarbu?

– Viņiem nav tik lielas telpas, tāpēc tas ir mazāk par pusslodzi. Tam, ka bibliotekāriem varētu būt lielākas algas, es pilnībā piekrītu un ne brīdi to neapstrīdu.

No zāles:

– Tātad bibliotekārs saņem savu tiešo algu, atbilstoši darba  līgumam, viņš tīra arī telpas, vai līgumā tas ir ierakstīts?

– Jā, tas ir amatu aprakstā.

Ceļi – problēma kā laukos, tā pilsētā

– Nākošais jūsu («Vienotības» izvirzītais) jautājums – ceļu atjaunošana pilsētā un rūpnieciskās zonas noteikšana.

I. Priede (V):

– Ceļu sakārtošana paredzēta ne tikai pilsētā, bet visā novadā, to veicot plānveidīgi un pārdomāti. Ceļi ir briesmīgi ne tikai Kandavā, bet visā valsts teritorijā. Autoceļu uzturēšanai valsts finansējums ir niecīgs, bet mums ir tā labā iespēja tikties ar Dombrovski (Ministru prezidentu. – Red.) un par ceļiem runāt. Mūs pārsteidz, ka novadam decembrī 50 000 latu izlietoti ceļu uzturēšanā. Kaut arī bija sniegs, tas ir pārlieku liels cipars Kandavas novadam.

– Jums pilsētā ir ļoti sarežģīta ielu konfigurācija un sniegu izvest ir ļoti grūti. Domāju, Marašinska uzņēmums izcili strādā. Man gribas teikt – 50 000 latu visam novadam nav daudz, jo jums ir blīvs ceļu tīklojums…

– Bet ziemā man ir zvanījuši skolēnu pārvadātāji (ne deputāts Budžens), sakot, ka pa lauku ceļiem braukt ir bīstami, jo tie netiek kaisīti.

– Tad tomēr par maz naudas piešķīrāt?

– Par platībām varbūt uzņēmējs Meijers varētu pastāstīt, cik zaļā zona jāizpļauj un cik tas maksā (Uzņēmējs nolemj neizteikties – pats ir apsaimniekotājs, kam līgumi slēgti ar pašvaldību. – Red.).

– Tādi nu jūs, lūk, esat atkarīgie, neatkarīgie… Bet jautājums jums («Vienotība») – jūs esat valstī valdošākās partijas pārstāvji, vai jums ir izdevies kaut ko, tā teikt, izsist savējiem?

– Reģionu partijas valdē esmu vienīgā lauku pārstāve, un katrā sēdē par lauku problēmām tiek runāts, arī par autoceļiem un to finansējumu, bet to jau piešķir uz visiem lauku reģioniem kopā, bet ar katru gadu šis finansējums pakāpeniski palielinās. Pamazām, bet tomēr.

– Kur jūs redzat risinājumu uzlabojumiem?

– Projektu lietderība rūpīgāk jāizvērtē. Ūdenssaimniecības projekts beidzot ir pabeigts, bet ielām vajadzēja būt tādā stāvoklī un ne sliktākā, kā tad, kad projektu uzsāka. Arī Rūmenes, Raiņa iela ir tikai salāpītas. Manuprāt, vajadzēja piesaistīt Eiropas fondu finansējumu un šīs ielas pilnībā noasfaltēt, kā to, piemēram, darīja Talsos.

– Bet vai nauda līdzfinsējumam budžetā pietiktu? Lai līdzekļus projektos neieguldītu nelietderīgi, tie savlaikus jāplāno. Nākošajā plānošanas periodā nauda, labākā gadījumā, būs 2015. gada sakumā, un vēl nav zināms, kādiem fondiem tā būs paredzēta. Vai paspēsiet? Kur ņemsiet naudu jaunajiem projektiem?

– Piemēram, Guntars Indriksons būvē ražotni, bet tur nav pietiekamas elektroapgādes jaudas, lai objektu izbūvētu un uzsāktu reālu darbību. Līdz ar to uzņēmējam ir liegta iespēja attīstīties. Tāpat  domājam rosināt jaunajiem uzņēmējiem nekustamā īpašuma atlaides.

– Tas jau ir cits jautājums. Vai pārējiem sarakstu pārstāvjiem ir kas piebilstams par ceļiem?

S. Horste (V):

– Ja ko dara, jāseko līdzi kvalitātei. Piemēram, Zemītes ielā pārklājās trīs projekti, un novērst iepriekšējos defektus nebija ne laika, ne jēgas.

– Kurš tur, jūsuprāt, vainojams?

– Pašvaldība, kas nekontrolē situāciju. Pirmkārt, izpilddirektors, kurš par to ir atbildīgs.

L. Gudakovska (RA):

– Arī mēs uzskatām, ka ceļi ir smaga problēma, jo valsts ceļu finansējumu ir ievērojami samazinājusi. Ja paskatāmies atpakaļ – 2008. gadā Kandavas novads no ceļu fonda saņēma 400 000 latu, bet šogad – 90 000 latu. Kritiska situācija vērojama visā valstī pavasarī. Arī mani kā vietnieci, tāpat priekšsēdētāju uzrunā, jautā, kad vienreiz sakārtos ceļus? Jā, tā ir problēma Nr 1.

– Kur jūs redzat risinājumu iekšējās rezervēs?

– Ceļu fondam ir jāatgriež atpakaļ iepriekšējais finansējums. Tā ka Inga teica, ka esot par to runājusi valdības līmenī, cerams, tas realizēsies. Ziemā, kad visi ceļi jātīra, pašvaldībai līdzekļi to uzturēšanai jāatrod pašu budžetā, jo ceļu uzturēšana ir viena no pašvaldības galvenajām funkcijām.

– Vai jums kā domes priekšsēdētāja vietniecei ir kas piebilstams teiktajam par neracionālu darbību projektu īstenošanā?

– Tā kā vairākus projektus līdz galam pabeigt neizdevās, jo bija jau ziema, ielas palika sliktā stāvoklī. Tagad darbi ir atsākti un šomēnes tos paredzēts nobeigt. Zinot iepirkumu procedūras noteikumus, kas paredz izvēlēties lētāko piedāvājumu, kvalitatīvu darbu paredzēt ir grūti, jo visbiežāk lētākais nav tas labākais. Bet šīs problēmas jau nav tikai mūsu novadā, bet visā valstī.

– Vai mierīgajiem iedzīvotājiem ir cerība, ka ceļus beidzot sakārtos?

Priekšlikums no zāles:

– Kandavā ielas ir šauras, ziemā sniegs jāizved. Varbūt varētu ietaupīt, kādu no ielām pārvēršot par vienvirziena ielu, kā Tukumā par piemēru, kur neviens neuztraucas, ka pilsētā var gan iebraukt pa vienvirziena ielu, gan izbraukt. Arī Kandavā tā varētu, vismaz ziemā.

– Brīnišķīgs, vērā ņemams priekšlikums, turklāt ar maziem finanšu ieguldījumiem? Kas vada jūsu domē transporta komisiju, piefiksējiet!

(Kā noskaidrojās, tādas komisijas domē nemaz neesot. – Red.)

No zāles Z. Megnis:

– Visi ceļi novadā jau nemaz nav tik bēdīgā stāvoklī. Es dzīvoju Kalnmuižā un varu tikt gan uz darbu, gan no darba, gan pa kalnu augšā, gan lejā.

– Un kā ir Cērē?

S. Zvirgzdiņa (RA):

– Cērē nav feini, un solītais jau gadu gadiem nav izpildīts.

– Kurš no klātesošajiem balsoja par karjeru iznomāšanas noteikumiem? Jūs visi gājāt Bāreņa pavadā un piekritāt? Pēdējais skandāls ar Šlokenbeku, paši zināt, beidzās ar tiesāšanos. Bet, ja sākumā būtu vienošanās par ceļa uzturēšanu ar nomniekiem, uz Cēri ceļš jau sen būtu noasfaltēts…

– Nedomāju, ka asfalts būtu risinājums. Ja tur uzlietu asfaltu, ar tādu smagā transporta noslogojumu un masu kā šobrīd, tas jau drīz būtu remontējams. Un būtu vēl trakāk. Kad tur nolēja kaut ko šķidru un baltu, putekļi uz kādu laiku samazinājās, bet īslaicīgi.

– Pašvaldībai nomas līgumā bija jāparedz punkts par ceļa sakārtošanu. Tā nu šo varam traktēt kā domes neizdarību. Tikai nav saprotams, kāpēc jūs – deputāti – neiebildāt?! Karjers bija labs iemesls, kā beidzot sakārtot Cēres ceļu. Kāpēc jūs par tiem karjeriem tādus dīvainus līgumus pieņēmāt? Jautājums Ārijas kundzei.

L. Gudakovska (RA):

– Droši vien priekšsēdētājs meklēja labāko variantu, bet dzīvē diemžēl ne vienmēr notiek, kā gribētu.

– Jūs esat labticīga…

S. Horste (V):

– Es gan negribētu, ka šis svarīgais jautājums tā naivi tiek izvērtēts. Deputāte Horste un «Vienotība» iestājās par to, lai vienošanās abu starpā tiktu panākta. Paidera kungs pats bija sarunām gatavs. Tas notika ar mūsu klusēšanu, bet nevajag teikt, ka nezinājāt, par ko ir stāsts, ka mēs kaut ko nesapratām…

– Bet cerēja jau, ka būs labāk?

I. Lasis (LZS):

– Jūtu, ka jautājums iet kaut kur ne tā, kā vajag, un lēnām velkas uz viena grāvja pusi. Balsojot par karjeru, mēs visi balsojām, un es to arī ieteicu – par mierizlīgumu, par vienošanos. Mēs nebijām par to, lai turpinātu tiesas procesu – tā nebija taisnība…

Trūkst rūpnieciskās teritorijas?

– «Vienotības» trešais problēmjautājums – par uzņēmējiem, infrastruktūras attīstību.

G. Indriksons (V):

– Domāju, ka tik lielā novadā kā Kandava būtu nepieciešams uzņēmēju konsultants, kas apzinātu uzņēmēju problēmas, konsultētu jaunos uzņēmējus. Kādreiz domes mājas lapā bija sadaļa uzņēmējdarbībai, bet šobrīd tādas vispār nav. To vajadzētu atjaunot. Arī teritoriālo plānojumu būtu derīgi pārskatīt, tur paredzot jaunas rūpnieciskās teritorijas. Biju klāt esošās teritorijas plānojuma izstrādē, kur paredzēja jaunas rūpnieciskās zonas, bet galīgajā plānojumā bija atspoguļota tikai vecā rūpnieciskā teritorija – bijušā radiorūpnīca un Priedaine. Gribam, lai mums būtu darbavietas, bet nav jau teritorijas, kur ražošanu radīt. Man pašam ir problēma Lāčplēša ielā, kur iegādājos īpašumu, lai būvētu ražotni, bet, izrādās, tur pašlaik nav paredzēts jaudīgs elektrības pievads

– Kur problēma? Jāierosina mainīt teritorija plānojumu!

– Jau minēju, ka piedalījos plānojuma apspriešanā, bet gala rezultātā ieceres netika apstiprinātas. Kāda tam motivācija –- nav skaidri zināms.

– Cik darba vietas jūs no jauna radītu savā ražotnē?

– Pašreiz nelielā ražotnē esmu radījis desmit darba vietas, bet jaunā ražotnē perspektīvā vēl papildus 15 cilvēkiem tās varētu nodrošināt. Tagad ar to cīnos.

– Varbūt aktīviem uzņēmējiem jānāk pašiem kopā, jāapvienojas?

– Manā skatījumā, tā ir pašvaldības kompetence un man kā uzņēmējam liekas dīvaini, ka pašvaldība nav ieinteresēta, lai būtu jaunas ražotnes, lai cilvēkiem būtu darbs. Bet vajag cilvēku – zinošu, kas to visu koordinētu, informētu par iecerēm, projektu iespējām, pašvaldībā izsludinātiem iepirkumiem. Konsultants būtu tas cilvēks, kurš šo informāciju paziņotu vispirms mums, vietējiem.

– Tā kandavniekiem būtu radītas ekskluzīvas iespējas – būt pirmajiem iepirkumu pretendentiem. Bet kā ar likumu par konkurenci šajā gadījumā?

– Likums informēt neaizliedz.

– Vai citiem ir vēl kas piebilstams?

L. Gudakovska (RA):

– Indriksona kungs pats arī piedalījās šī plānojuma izstrādē, arī Dreimaņa kungs, bet es pati ne.

– Kurš rūpniecisko zonu no plānojuma izņēma? Varbūt Dreimaņa kungs var precizēt?

– Pēc manām domām, rūpnieciskā teritorija bija paredzēta atbilstošās un pareizās vietās. Pēc tam, kad plānojums atnāca atpakaļ no apstiprināšanas Rīgā, tas bija izmainīts. Kāpēc? Par to neesmu lietas kursā.

N. Štoferts (LZS):

– Es arī piedalījos plāna izstrādē un centīšos pamatot, kāpēc šī rūpnieciskā zona no plāna izņemta. Mēs atradām veiksmīgu risinājumu, lai ražošana nebūtu pilsētā un atvieglotu iedzīvotāju dzīvi. Mēs to iekļāvām teritorijā aiz Liepām, bet, kā vēlāk izrādījās, tur ir privātas zemes un to īpašnieki protestēja. Bet zeme, kas paredzēta izmantošanai lauksaimniecībā, neaizliedz veidot rūpniecisko teritoriju, ja vien tas atbilst visiem vides faktoriem. Tas ir atļauts. Nav aizliegts.

G. Indriksons (V):

– Tad lauku vidū tagad celsim rūpnīcu, kuru uzturēšana būs dārga? Tā uzņēmējs būs spiests meklēt iespējas ražotni būvēt citur, piemēram, Pūrē, kur pašā centrā piedāvā rūpniecisko zonu ar visām vajadzīgajām komunikācijām.

– Tā Kandavā uzņēmēji tiek ”aizstumti” prom no ierastās vides?

N. Štoferts (LZS):

– No Indriksona kunga saprotu, ka pašvaldībai jānodrošina ūdens, elektrības pievadi, jāsakārto infrastruktūra, lai dotu iespēju uzņēmējam darboties. Tas ir pozitīvi, apsveicami, bet mēs nevaram piespiedu kārtā tagad Lāčplēša ielas galā paredzēt rūpniecisko apbūvi. Ja nodrošinās komunikācijas, vai tur būs, kas nāks un darbosies?

– Nu jūs jau varat priecāties – Priedaine (Štoferta uzņēmums) iekļauta pilsētas rūpnieciskajā zonā…

G Meiers (V):

– Bet ārzemēs tā dara. Vai tad viņi ir stulbāki? Taču nē! Mums jau tā nav cilvēku – rūpnīcas nav, tehnikuma saimniecības nav, bet vietā neko neesam radījuši. Ir jāveido rūpnieciskā teritorija, viennozīmīgi, – lai piesaistītu cilvēkus no malas.

V. V. Dreimanis (LZS):

– Pirmais ekonomiskais plānojums bija nelabvēlīgs iedzīvotājiem, bet tagad radās iespēja pārstrādāt un ņēmām vērā visas iepriekšējās kļūdas. Mēs teritorijas plānojumu veidojām ar mērķi, lai iedzīvotājam būtu pēc iespējas „brīvākas rokas”.

Zemnieku aktualitāte – apkure

– Latvijas Zemnieku savienības pārstāvji izvirzīja jautājumus par apkuri, izglītības kvalitāti un novada infrastruktūras sakārtošanu.

N. Štoferts:

– Jautājums par apkuri mūsu novadā ir samilzis jau ilgākā laika posmā. Pagājušā gada jūnijā pieņēmām ļoti pozitīvu lēmumu, šķiet, pat vienbalsīgi – atbalstīt piecu koģenerācijas staciju būvniecību novadā, ar mērķi – novadā nodrošināt iespējami lētāku apkures pakalpojumu. Vadoties pēc pilsētas ģeogrāfiskā izvietojuma, pilsētā paredzējām trīs mazās stacijas: Ozolu ielā un pie lielajām skolām, un pa vienai Vānē un Zantē. Šobrīd izskanējušas bažas par projekta īstenošanu, bet, manuprāt, šaubām nav pamata – tas ir uzņēmējs, kas projektu īstenos par saviem finanšu līdzekļiem. Mēs būsim ieguvēji, jo pirksim no uzņēmēja lēto siltumu, kas viņam nav vajadzīgs, jo viņš pelnīs ar elektro ražošanas jaudām.

– Kādu kurināmo izmantosiet koģenerācijas stacijās?

– Plānots cietais biokurināmais – salmi, šķelda, miza.

– Jums droši vien zināms, ka iedzīvotāji Slampē un Lestenē protestējuši pret šīs stacijas būvniecību, jo tās rada neciešamas smakas, troksni.

– Šīs problēmas rodas, ja par kurināmo izmanto zaļo masu.

– Perspektīvā palūkojot, – pats esat ar kokapstrādi saistīts un zināt – cenas ceļas…

– Uz šo brīdi 70% šo produktu mēs eksportējam uz ārzemēm, un pietiks arī vietējam tirgum. Ieguvēji būs novada iedzīvotāji, mežu un zemju īpašnieki, kam būs izdevīgi tīrīt mežus, krūmus, šķeldot un piegādāt šīm stacijām kā kurināmo izejmateriālu.

V. V. Dreimanis (LZS):

– Gribu papildināt, ka neesam vēl vienu nozari skāruši – kārklu plantācijas.

– Jūs tās audzējat?

– Par to tiek domāts un pašlaik piestrādāts.

– Tātad domājat par savu biznesiņu… Turpinām par apkuri. Vai jūs pārējie šajā iecerē saskatāt problēmas, vai šis risinājums šķiet pieņemams?

L. Gudakovska (RA):

– Arī mūsu trešais problēmjautājums ir apkure. Uzskatu, ka Štoferta kungs teica ļoti pareizi – pirms gada noslēdzām ar uzņēmējiem līgumu, kas sākotnēji likās ļoti enerģiski un darbīgi, bet pašlaik tādi pieklusuši. Lūdzām uzņēmēju iesniegt detalizētu dokumentu paketi par koģenerācijas staciju būvniecību, termiņiem, bankas apliecinājumu par uzņēmuma finansiālo situāciju. Tomēr aprīļa domes sēdē tas netika izdarīts un pārstāvis lūdza pagarināt dokumentācijas iesniegšanas termiņu. Nu uzņēmējs tik rosīgs kā pirms gada vairs nešķita…

I. Lasis (LZS):

– Pēc manām domām, lietas par koģenerāciju nav jākārto ierindas deputātam, bet domes vadībai.

S. Horste (V):

– Kad ziņa par koģenerāciju staciju izbūvi nonāca līdz mums, man kā bērnudārza audzinātājai vajadzētu pasakām ticēt, bet es nenoticēju, jo neticami šķiet, ka līdz šim par megavatstundu bija jāmaksā Ls 38, bet tagad, kad uzbūvēs koģenerācijas stacijas, būs jāmaksā trīs reizes mazāk – Ls 12, jo siltums tiks ražots kā blakusprodukts. Uzņēmēja vilcināšanās liek domāt, ka pasaka jeb stāsts par lēto apkuri nākošajā sezonā varētu pat nebūt ar laimīgām beigām… Otrs – vai būs domei nauda, par ko kurināmo iegādāt, ja stacijas neuzbūvēs?

– Tātad koģenerācijas stacijas Ostaps Benders jums, iespējams, neuzcels un rudenī būs jākurina tās pašas katlumājas. Vai tādā gadījumā malkas pietiks un būs, par ko iegādāt?

N. Štoferts (LZS):

– Malka būs. Arī novada pagastus apsekojām – malka jau daudzviet iegādāta. Vienīgā katlumāja, kur malkas nav, ir Ozolu ielas katlu māja, kuru kā pirmo bija paredzēts aizstāt ar moderno koģenerācijas staciju. Laika jau vēl ir pietiekami, maija sēdē uzņēmējs dos atbildi, un tad arī varēsim runāt konkrēti, nevis kā tagad – būs stacija vai nebūs, ir tā pasaka vai nē. Tā ir realitāte – paši taču nobalsojām.

– Pēdējais jautājums par apkuri – vai dome ar jums, Dreimaņa kungs, ir norēķinājusies par piegādāto malku?

– Kādi padsmit tūkstoši vēl ir palikuši nenomaksāti.

V. Drīksna (RP):

– Vai, cienītie kungi un dāmas, esat redzējuši, kā darbojas koģenerācijas stacija, un troksni, ko tā rada, dzirdējuši? Tas ir nopietns, tāpēc izbrīnu rada fakts, ka koģenerācijas stacijas būvēt paredzēts pie skolām.

N. Štoferts (LZS):

– Ir izolējoši materiāli, ko atbilstoši izmanto skaņas slāpēšanai

V. Drīksna (RP):

– Es pats Ziepniekkalnā esmu būvējis koģenerācijas staciju, secinot, ka nav tāda izolācijas materiāla, kas spētu šo troksni noslāpēt. Pašā stacijā, jā, noizolējot sienas, var troksni ievērojami mazināt, bet turbīnā to apslāpēt nav iespējams!

Par kvalitāti, diennakts bērnudārzu un skaistu fasādi

– Nākošais zemnieku jautājums – izglītības kvalitāte.

S. Tiltiņa (LZS):

– Mūsu novadā uz salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu saglabāts un darbojas pietiekami daudz izglītības iestāžu. Skolēnu skaits sarūk, bet problēmas esošo novada skolu pastāvēšanai tas vēl nerada. Viens no jauninājumiem rudenī tiks ieviests «Zīļukā», kur tiks izveidota diennakts grupa, bet skolās piedāvātas jaunas papildu programmas. Visu cieņu Ingai Priedei, domes izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājai, ar kuru laika gaitā izveidojusies laba sadarbība. Bet tūdaļ arī gribu oponēt Ingas apgalvojumam, ka Vānē bērni salst. Tā nebūt nav. Jā, skolā ir krāšņu apkure, bet skolēni te nesalst. Apkurināti netiek tikai gaiteņi. Tagad Vānes skoliņa dzīvo pārmaiņu gaidās, ir izstrādāts tehniskais projekts, un es ļoti ceru, ka rudenī skoliņā tiks izbūvēta un pieslēgta centrālā apkure. Tāpat tiks remontēta siltumtrase KKMV. Bērni nesalst nevienā skolā.

– Atkal esat pelnījuši uzslavu – ļoti veiksmīgi problēmu pārvērtāt par pašreklāmu. Problēma, ko saskatāt, ir mazo lauku skoliņu pastāvēšana.

– Ja skolas nestrādās pie jaunām programmām un to ieviešanas apritē, pastāvēt mazajām lauku skolām būs arvien grūtāk.

– Zināmā mērā jūs Kandavas novadā, tā teikt, vārāties savā sulā – nepiedalāties starpnovadu sacensībās, olimpiādēs. Izglītības kvalitāti var celt ar iespēju salīdzināties. Manuprāt, jūsu bērni ar to tikai zaudē.

– Es gan gribētu piebilst, un klāt zālē esošie skolotāji man piekritīs, ka tā tomēr nav. Bet, runājot par iespēju salīdzināties, mēs jau to darām visu novada skolu plašajā pulkā. Tāpat labākie skolēni vietējās olimpiādēs sacenšas dažāda mēroga olimpiādēs.

A. Petrevica (LZS):

– Mūsu skolēniem ir izcili panākumi gan starpnovadu, gan zonālajās un valsts olimpiādēs.

– Vai administratīvie izdevumi nepalielinās ar to, ka jāuztur pārvalde? Varbūt būti izdevīgāk izmantot Tukuma pārvaldes pakalpojumus?

– Nē, izveidojot centralizēto skolu grāmatvedību, izdevies štatus par divām vienībām samazināt.

– Ziņa par diennakts grupu «Zīļukā» rada bažas. Diennakts grupa – tas bērnam ir stress un zināmā mērā emocionāla vardarbība. Kāpēc jūs gribat strādāt ar vecām metodēm, ieviest kaut ko padomisku un bērnu ievietot uz nedēļu iestādē? 

– Nav runas par pilsētas bērnu, kuram jāpaliek dārziņā pa nakti, bet par lauku bērniem, kam vajadzīga speciālista uzraudzība. Kur likt bērnu – tā ir katra vecāka brīva izvēle.

– Zemnieku trešais jautājums – infrastruktūras sakārtošana novadā.

I. Lasis (LZS):

– Viena no problēmām ir bīstamā ēka Lielās-Sabiles ielas krustojumā, kas jau sen apdraud gājējus un arī, braucējus. Tas ir privātīpašums.

– Vai būvniecības likumā nav atrunāts, kā rīkoties šādā situācijā?

L. Gudakovska (RA):

– Toreiz deputāti nolēma māju sakārtot piespiedu kārtā, lai tā neapdraud apkārtējos. Īpašums ir ieķīlāts bankā. Bet likums neļauj ieguldīt pašvaldības līdzekļus privātīpašumā.

I. Lasis (LZS):

– Otrs – jāatrod risinājums, kā uzlabot pilsētas namu fasādes, jo esam tūristu mazpilsētiņa.

– «Reģionu alianse», bija izvirzījusi trīs visā novadā svarīgas, konkrētas problēmas: ceļi, darbavietas, apkure.

L. Gudakovska (RA):

– Špikot vienam no otra mums nebija iespēju, bet, kā redzams, izvirzītie problēmjautājumi mums ir līdzīgi, kas ir labs rādītājs tālākai sadarbībai. Saistībā ar uzņēmēju konsultanta nepieciešamību, gribu piebilst, ka mums ir nodibināta biedrība «Kandavas partnerība», kas aicina novada cilvēkus, zemniekus, uzņēmējus rakstīt projektus, attīstīties, mācīties. Par pārējiem jautājumiem  mēs esam gatavi piedalīties to risināšanā.

Jautā klausītāji

– Vai pareizi sapratu, ka saraksta pirmais numurs pretendēs uz priekšsēdētāja vietu?

D. Rozenfelds (RP):

– Mums jau tas programmā minēts.

I. Priede (V):

– Nav problēmu! Jau sacīju – sievietēm jānāk!

L. Gudakovska (RA):

– Nav problēmu, bet šo vietu ieņems tas, kurš iegūs vislielāko vēlētāju uzticību. (Aplausi.)

A. Ķieģelis (LZS):

– Jā, protams, es arī esmu gatavs, un pieredze man pietiekami liela, strādājot domē.

– Kurš no priekšsēža kandidātiem jums liekas nepieņemams?

(Visi kandidāti vienbalsīgi apgalvoja, ka vispirms jākļūst par deputātu un tad var dalīt amatus.)

I. Plaude:

– Ķieģeļa kungs, arī iepriekšējā reizē jūsu sarakstā bija vienošanās, ka būsiet pirmais numurs un ievēlēšanas gadījumā arī saraksta kandidāts mēra amatam?

– Jā, protams, kolēģi mani arī izvirzīja ar tādu domu.

– Bet toreiz taču notika citādi. Ja nemaldos, izšķirošā balss bija Tiltiņas kundzei un par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Bārenis. Zemnieki jūs, kā tagad rupji saka, uzmeta…

– Zemnieki nē. Uzmeta pavisam citi spēki. Ja mēs runājam par vēsturi – pirms četriem gadiem, tad ne jau zemnieki Bāreņa kungu iecēla par domes priekšsēdētāju.

– Deputāti, kuri balsoja par Bāreņa kungu šajā amatā, vai jūtaties līdzatbildīgi par viņa veiktajiem nedarbiem?

A. Ķieģelis (LZS):

– Zemnieki nebalsoja.

– Jūs, Tiltiņas kundze, balsojāt ”par”?

S. Tiltiņa (LZS):

– Ko jūs domājat – ar viņa nedarbiem?

– Vai vadības stils, kas tika ienests domē, jūsuprāt, pieņemams demokrātiskā sabiedrībā?

– Es esmu audzināta mazliet citādāk. Mēs strādājām četrus gadus kopā, un, ja man ir bijis kaut kas jāpasaka Bāreņa kungam, tad es to esmu arī pateikusi. Mēs esam kopā strādājuši, un no manis jūs nedzirdēsiet neko citu.

V. V. Dreimanis (LZS):

– Pirms četriem gadiem bija situācija, ka vajadzēja kaut ko mazlietiņ pamainīt. Sākums bija labs, bet pēdējā laikā vadības stils nebija īsti pieņemams. Jā, es jūtos atbildīgs.

O. Budžens (LZS):

– Uzņemos atbildību.

S. Horste (V):

– Es Bāreņa kungam esmu pateicīga par iespēju šeit būt, un šo četru gadu laikā esmu kļuvusi par pavisam citu cilvēku. Es ticu cilvēkiem. Mēs kļūdāmies cilvēkos, kamēr tos labi neiepazīstam.

I. Priede (V):

– Es neuzņemos atbildību, jo lēmumos, kas nav pietiekami caurspīdīgi, esmu balsojusi “pret”. Bet savulaik arī Ķieģeļa kungs ar mani ir izrēķinājies.

G. Indriksons (V):

– Es balsoju “par”, bet tad, kad sapratām, ka vadības stils nav pareizs, viņš veiksmīgi nomainīja partiju, un mums vairs nebija iespēju viņu noņemt no amata…

A. Petrevica (LZS):

– Es par Bāreņa kungu nebalsoju.

D. Rozenfelds (RP):

– Es balsoju “pret”. Pirmsvēlēšanu periodā mums bija pietiekoši normālas sarunas un labas attiecības, bet diezgan ātri sapratu, ka viņš nav sapratis, kas ir pašvaldība, pašvaldības vadība un visu darīja kā uzņēmējs. Šodien gribu publiski pateikt: “Mīļie Zemnieki, es jūs cienu kā kolēģus deputātus, jūs taču visu laiku balsojāt par tām muļķībiņām, kam mēs pretojāmies!”

– Bet ne jau vienmēr bija muļķībiņas.

– Nē, nē, bija arī labas lietas, un kuilis nu mums arī ir.

– Jums ir super feins ģerbonis – kā nevienam! Ko jūs gribējāt – vai labāk būtu bijuši trīs guļoši kurmīši?

L. Gudakovska (RA):

– Man bijis gods kopā strādāt ar četriem pašvaldības vadītājiem, un saku – no katra kaut ko esmu ieguvusi, mācījusies. Domāju – katrs nākošais negribēja saskatīt iepriekšējā darbus, un tā radās kritika. Bāreņa kungs kā bijis uzņēmējs saskatīja Eiropas projektu piedāvātās iespējas un daudz ko tādējādi arī īstenoja visā novadā.

Kungs no zāles:

– 20 gadus es strādāju pilsētā ar nākotni – Ventspilī, bet dzīvoju Kandavā. Pēdējos četrus gadus jūs esat Kandavā vienkārši brīnumus darījuši. Un tagad jūs uzskatāt, ka nekas nav?! Sākat taisnoties, ka viens atbalsta, otrs neatbalsta. Ja Ventspilī tā strādātu, kā jūs noliekat jebkuru, jūs nekad nebūtu redzējuši tādu Ventspils attīstību! Arī tur ir deputāti, kuri balso “par”, kuri “pret”, bet es negribu lasīt avīzē, ka katrā lēmumā divi ir vienmēr “pret”! (Aplausi zālē, kas mijas ar vārdiem – ”atradis, ar ko salīdzināt”).

G. Indriksons (V):

– Man bieži pārmeta, ka esmu pret attīstību: es balsoju pret bruģi, kas maksāja 100 Ls/m², bet, atvainojiet, vai tā ir attīstība? Mēs pārmaksājam divkārt, trīskārt, četrkārt! Kā es varu balsot par tādu projektu? Tā jau nav attīstība… Varbūt vienīgi Bārenim, bet ne pilsētai.

– Tas bija vienkārši salīdzinājums: Kandava un Ventspils.

Kungs no zāles:

– Kā jūs man varēsiet ieskaidrot, ka visā Latvijā bruģis maksā tik, bet jums pēkšņi trīskārt?

– Tā tik maksā bruģis Ventspilī un Kandavā

Kungs no zāles:

– Ja jūs domājat, Ventspils domei parādu nav? Jūs kļūdāties, jo Ventspils brīvostas pārvalde ir pārņēmusi lielus domes parādus. Bet attīstība notiek nepārtraukti. Ja saka, ka Kandavā visu izlaupa, kļūst savādi. Par sociālo aprūpi runājāt. Nu aizbrauciet uz Ventspili, tad redzēsiet, ka pie mums valda viesmīlība, cilvēki aprunājas, sniedz padomus.

– Jūs esat lielāks Kandavas patriots nekā deputāti.

– Noteikti, jo es esmu kandavnieks.

Kundze no zāles:

– Es jums godīgi teikšu – pa šiem četriem gadiem ir tik daudz izdarīts, bet tagad te ņemat un noliekat cilvēku. Jūs bijāt 15, jūs varējāt visi strādāt vienoti. Es arī tāpat kā kungs lasu avīzi un, ziniet, mēs tos opozicionārus pat nodēvējām par ”trīs pirkstu kombināciju”. Trīs cilvēki vienmēr ir pret, pret, pret visu! Ja jūs tur visi sēdējāt, kāpēc nestrādājāt? Mēs taču jūs ievēlējām! Tagad, kad jūs, cienījamie kungi un dāmas, tiksiet ievēlēti, viens lūgums – beidziet ķengāt viens otru un strādājiet! Kāpēc aizgāja Ķieģelis? Tāpēc, ka viņš vairāk nevarēja izturēt. Runāt mēs visi mākam, bet ir jāstrādā. Neskatoties uz to visu, Kandavā pa šiem četriem gadiem ir daudz padarīts, ļoti daudz.

– Jautājums Solvitai Horstei – cik dienas mēnesī pavadi darbā kā deputāte? Saki konkrēti, ne citus zākājot, ne aplinkus, cik laika esi veltījusi novada attīstībai kā deputāte? Tu ļoti pārdzīvo, ka citi saņem lielas algas. Kāda ir tava deputāta alga?

– Deputāta mandātu nevaru ne noņemt, ne uzlikt, man tas ir līdzi visas 24 stundas diennaktī. Man ir viens jautājums, kuru no jūlija man nav izdevies atrisināt. Tas ir stāsts par kādu audžuģimeni Zemītē. Atkal rakstīšu deputāta pieprasījumu. Tas ir jautājums, kuru var atrisināt tikai Bāreņa kabinetā. Bet, zinot, ka Bāreņa kungs ir diezgan agresīvs un pēdējā reizē tā šūpoja manu krēslu, tur iet ir neomulīgi. Arī tad, ja nākošajā sasaukumā nebūšu, es šo jautājumu risināšu, kamēr atrisināšu… Tā es to ķieģeli drupinu, kamēr vien sadrupināšu.

(Smiekli.)

– Es pārdzīvoju par attieksmi, nevis par naudu. Kā deputātei man sanāk 134 lati. Deputāta samaksa ir Ls 10 stundā. Bet ne jau tur tā problēma. To saskatu apstāklī, ka visi deputāti saņem vienādu atalgojumu, piedalās sēdē vai ne. Arī apstākļi visiem deputātiem nav vienādi nodrošināti. Piemēram, informācija par tikšanos ar iedzīvotājiem tiek pielīdzināta reklāmai, un par to ir jāmaksā. Ir dīvaini.

I. Plaude:

– Jā, tāds neizprotams Kandavas aizliegums pastāvēja, un ne domes mājas lapā, ne informatīvajā vēstnesī informācija par tikšanos ne ar Rozenfelda kungu, ne Solvitu Horsti netika publiskota. Bet tā tika pārkāpts likums. Pilntiesīgi strādāt šiem deputātiem neļāva, demokrātija ievērota netika – to mēs varam apliecināt – jā, tā bija.

Iveta Piese, Abavas ielejas attīstības centra pārstāve:

– Vismaz divas partijas savos priekšvēlēšanu solījumos akcentēja rūpes par Abavas senleju, dabas parku un kultūrvēstures teritoriju. Kāds ir jūsu redzējums dabas parka uzturēšanai un saglabāšanai, vai to darīt pašvaldībai, vai to darīt iedzīvotājiem?

S. Horste (V):

– Tūristu takas un Abavas dabas parks ir cieši saistīti. Tai pat laikā jābūt atpūtas vietām, informācijas stendiem, norādēm. Tūrismam ir nākotne, tas jāattīsta un jāpilnveido tāpat kā jāsaglabā unikālais Abavas dabas parks.

– Kurai no partijām vēl rūp Abavas ielejas dabas parks?

D. Rozenfelds (Rp):

– Mums! Abava ir Kurzemes pērle, mirdz arī mūsu novadā. Lai darbi sekmētos, sadarbībai jābūt daudzpusējai. Jāsadarbojas biedrībai , pašvaldībai zemes īpašniekiem, kuru īpašumi robežojas ar Abavu un dabas parku. Abava mums ir svēta lieta.

– Vai realitātē redzi, ka saņemsi gaidīto atbalstu?

– Realitāte ir skumja – šogad pat biedru nauda nav ielemta pašvaldības budžetā.

– Kā? Kā to skaidrosiet, cienījamie deputāti? Zemnieki, jūs esat spēks, kā tas tā gadījies?

– …?

I. Piese:

– Esmu izstrādājusi, iesniegusi projektu, atbalstu guvis plašs Abavas ielejas sakārtošanas projekts, kurā ir nepieciešams līdzfinansējums Ls 5500 apmērā. Projekta ietvaros tiks veidotas takas, laipas. Šobrīd esmu neziņā – pie kā vērsties pēc atbalsta? Esošā sasaukuma deputātiem vai jaunievēlētajiem?

– Vilcināties nedrīkst! Maijā būs pēdējā šī sasaukuma domes sēde, kurā nez vai kāds atteiks.

A. Ķieģelis (LZS):

– Runājot par tūrismu un Abavas dabas parku, jāsaka, ka šim jautājumam ir senas iestrādes un plāni par ugunskura vietu radīšanu. Pirmais un galvenais uzdevums, ko iepriekšējā sasaukumā nepaspēju, bija laivu piestātnes izbūve pie tilta. Abava ir ūdenstūristu iecienīta upe.

– Deputāti! Zemnieki! Jūs, šī brīža lēmējvaras skaitliskais pārākums, vai atbalstīsiet biedrībai projekta līdzfinansējumu?

V. V. Dreimanis (LZS):

– Ja balsošanas mašīnā astoņi būs “par”, viss būs kārtībā! Atbalstīsim!

– Nu, lūk! Solījums dāsns un daudzsološs – steidzies tik uz domi ar iesniegumu!