Šoreiz bērnu uzraudzības centrā «Saules šūpulītis» teatralizēts pasākums norisinājās pavisam citādi nekā ierasts, proti, nevis bērni ar sagatavotu priekšnesumu iepriecināja savus vecākus, bet gan otrādi – vecāki pārsteidza un priecēja bērnus.

Bērnu rotaļu un attīstības centra audzinātāja Zinta Salma atklāj, ka lieliskās ieceres autore ir rotaļu istabas krustmāmiņa Solvita Horste, kas savukārt smaidā piebilst – ludziņu parādīt mazuļiem bija iecerēts jau vasarā, brīvā dabā ar kartupeļu cepšanu ugunskura oglēs un citām izdarībām, bet iecerē korekcijas ieviesis viņas lielais projekts – Katrīna (meitiņas Katrīnas gaidības un nākšana pasaulē). Tagad mazulīte paaugusies un ļauj savai māmiņai kādu brīdi ne tikai pastaigu laikā iegriezties iemīļotajā darba vietā, lai apciemotu kolēģi un mazos apmeklētājus, bet mazliet laika veltīt arī radošajām iecerēm.
Pirms uzveduma manāms satraukums valdīja kā vecāku, tā bērnu vidū. Sākumā mazajiem nebija tā īsti saprotams, kāpēc uz krēsliņiem jāsēd vieniem, bet vecāki nez kādēļ viens pēc otra pamanās aizslīdēt aiz rotaļu telpā izvietotās dekorācijas – paaugstā žoga. Kad uz skatuves parādījās pasaku lugas «Sakņudārza sargs» atpazīstamie tēli – gurķis, tomāts, ķirbis, burkāns, sīpols un cēlā magone, bet pēc tam arī Krancis un viltvārdis zaķis, kurš, kā izrādījās vēlāk, pavisam savtīgos nolūkos bija nolēmis ieņemt sakņudārza sarga vietu, bērni atmaiga. Izdzirdot pazīstamas balsis aizkadrā, bērnos satraukums pagaisa kā nebijis. "Mana mamma to saka, bet tagad runā mana mamma, tētis, mans tētis!" tā ieskanējās prieka pilnās balstiņas, izdzirdot tepat, rotaļu telpā, aiz skatuves savu mīļo balsis. Tā aptuveni 15 minūtes mazo skatītāju uzmanību piesaistīja pasaku lugas varoņi – roku lelles, ko atraktīvi vadīja pieci lieliski aktieri: Rimanta mamma Raivita, Olivera tētis Raimonds, brālīšu Ričarda un Roberta mamma Inga, audzinātāja Zinta un Solvita. Arī tamborētie un izadītie leļļu tērpi ir pašu vecāki roku darināti.
Ludziņas izskaņā prieks bija abpusējs – vecākiem par pašu paveikto, bet mazajiem – par iespēju redzēt un ieklausīties nevis svešu aktieru, bet savu vecāku teiktajā. Turklāt ludziņa bija ar izzinošu raksturu, kas vedināja iepazīt gan sakņu dārzā audzētos dārzeņus, gan uzticama sarga raksturīgākās īpašības. Kad mazie skatītāji pazīstamos aktierus bija samīļojuši, audzinātāja Zinta bērnus pulcināja ap kopīgi sarūpēto dārzeņu grozu, un bērniem, aizsietām acīm, nācās nogaršot un atminēt, kas tas ir? – gurķis, ķirbis, kabacis… vai kāposts. Kad mazie, kā nu kurš, ar uzdevumu bija tikuši galā, pārbaudījumu veikt nācās arī vecākiem. Tiesa, viņiem veicās labāk, pat sīpolu izdevās veiksmīgi degustēt.
Pasākums bija izdevies un uzrunātajiem vecākiem jau padomā bija doma – savus lolojumus ar kādu iestudējumu iepriecināt arī Ziemassvātkos!