Visi, kuri šīs nedēļas pirmo brīvdienu vēlējās baudīt savdabīgā kafijas un tējas vidē, devās uz Kandavu, kur atklāja pirmos Kafijas un Tējas svētkus.

Tā sestdien Kandavas novada muzejs pārvērtās par Kafijas namu, kur varēja baudīt visdažādāko kafiju, tostarp arī mūsu novadā augstā godā celto rūgteni aromātisko Kandavas ozolzīļu kafiju, kā arī Latvijā audzētu un ražotu cigoriņu kafiju, izmēģināt savu ozolzīļu malšanas prasmi. Jāteic, ka nodegustēt ozolzīļu kafiju vēlējās gluži vai katrs Kafijas nama apmeklētājs. Vienlaikus namā bija iespēja šo neaizmirstamo mirkli iemūžināt fotouzņēmumā, pacietīgi gaidīt savu kārtu rindā pie zīlnieces, lai nākotnē paraudzītos caur kafijas biezumiem. Savukārt “Ludo" galda spēļu istabā sev nodarbi varēja rast visu vecumu apmeklētāji. Neizpalika arī karaliskā kafijas pauze ar skaistos tērpos gērbtu princešu parādi. Izbaudot Kafijas nama piedāvājumus, tālāk pa mazpilsētas ieliņām ceļš vijās līdz kultūras namam, kurš šajā dienā pārvērtās par Tējas namu ar plašu un vilinošu piedāvājumu klāstu. Angļu tējas cienītājiem bija iespēja to baudīt īpašās noskaņās, proti, Burkā kundzes “smalkajā stilā", ko lieliski papildināja mūziķa Edgara vijoles spēle. Liela apmeklētāju piekrišana bija vērojama improvizētā “Stacijas bufetē," kur varēja nobaudīt ne tikai tēju, bet arī ķilavu maizītes un smalkmaizītes. Gardus tējas našķus, ko nesteidzīgi baudīt kamīnzālē, bija sarūpējuši VKLT audzēkņi, bet tie , kuri no tiesas vēlējās brangāk ieturēt pusdienas, devās uz “padomju laika" ēdnīcu, kur piedāvāja boršču, sautētus kāpostus ar sardeli un saldajā – pankūkas.Īpašu noskaņu cienītāji izvēlējās baudīt tēju austrumu harēma gaisotnē, vērojot neatkārtojamas vēderdejas. Harmoniska noskaņa valdīja lielajā zālē, kur darbojās novada amatnieki, kur varēja vakarēt īsteni latviskā garā, malkojot aromātisku zāļu tēju, izmēģināt vaska sveču liešanas māku. Svētki noslēdzās pievakarē ar koncertu un čaklo ozolzīļu vācēju apbalvošanu. Apkopojot konkursa rezultātus, atklājies, ka mēneša laikā konkursa dalībnieki kopumā savākuši ne vairāk un ne mazāk kā 1700 kg ozolzīļu.