Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolas direktore Līga Zaķe piekrita, ka problēmas ar jumtu esot jau gadiem un ka visu šo laiku skola izlīdzas, kā māk. Caurā jumta sekas ēkā mums  parādīja skolas saimnieks Valērijs Biļjukins. Viņš vispirms aicināja uz aktu zāli, kuras griestus un sienas “rotā” mitruma radīti plankumi. Saimnieks piebilda, ka to paliekot arvien vairāk, bet zāles stūrī nu redzama paliela plaisa. Valērijs pastāstīja, ka mitrums redzams arī mācību kabinetos un pirms remonta – arī direktores kabinetā, taču šovasar sienas daļa no ārpuses salabota, lai ūdens tai nelīst virsū, tieši tāpat salabota arī jumta kore. “Laika gaitā esam mainījuši plāksnes arī saviem spēkiem, taču tas nav risinājums, jo jumta segums, kas patiesībā ir tikai pagaidu materiāls, ir caurs kā siets, ko bēniņos var labi redzēt.” Kopā ar saimnieku uzkāpām arī ēkas bēniņos, un pārliecinājāmies, ka no turienes ļoti labi redzamas tās jumta seguma plāksnes, kas no vecuma jau ir deformējušās un izliekušās, līdz ar to zem tām ar vēju nonāk gan lietus, gan sniegs. Vietām jumta segumā redzami nelieli caurumiņi, caur kuriem ieplūst gaisma, bet tikai vietām, jo daļā jumta pirms gadiem 20 onduline segums uzlikts virsū vecajam skārdam, kas šobrīd rada lielākās problēmas, jo, kā skaidroja saimnieks, ūdens, iztecējis cauri onduline segumam, pa skārdu tālāk aizplūst uz sienām un bojā ēku. To, ka bēniņos iekļūst mitrums, var redzēt, arī apskatot skatu tornīša koka konstrukcijas, kur ūdens atstājis savus nospiedumus, tomēr, kā atzina direktore, konstrukcijas vēl ir labas un ir plānots atjaunot arī tornīti un skatu laukumiņu.

Jāpiebilst, ka apskatījām arī tā saukto aklo sienu, no kuras atsevišķās skolas telpās ieplūdis ūdens un kuru vajadzējis steigšus remontēt, taču vienlaikus atklājām daudzus pārsteigumus – ne tikai to, ka lielā remonta laikā vai nu piemirsts, vai nav pat bijis domāts nokrāsot visas ēkas ārsienas, tāpēc šī siena arvien vēl ir raibi brūngana nolobījušās krāsas dēļ. Taču vēl var labi redzēt, ka logi, ieliekot tos no ārpuses, nav kārtīgi apdarināti, bet ārējās palodzes vietām –  nodrupušas. Jābrīnās, kāpēc būvinženieri, gan, plānojot piebūvi, gan apsekojot sabiedriskās ēkas pēc Ekonomikas ministrijas aicinājuma, nebija to pamanījuši…

Tomēr skolas direktore apliecina, ka nu skolas jumta lietā process esot iekustējies: “Jumtu jau agrāk bija apsekojuši inženieri, toreizējā arhitektūras nodaļas vadītāja Zane Koroļa, bet tad domē mainījās speciālisti un darbs apstājās. Taču, kad atkal šo jautājumu aktualizēju, dome piešķīra 10 000 eiro apliecinājuma kartes (dokuments ēkas vai ēkas daļas vienkāršotai atjaunošanai) izgatavošanai, un tagad tā tiek izstrādāta, lai jau 5. decembrī, kad domē turpināsies sarunas par budžetu, varētu ieplānot darbus un nākamajā gadā izdarīt. Ilgāk gaidīt vairs nevaram, jo jau tagad, piemēram, aktu zālē cenšamies uzturēties iespējami maz, lai mitruma radītais apmetums nekristu bērniem uz galvas – uz skatuves to notur vien piekārtie griesti. Tomēr redzu, ka šī dokumentu kārtošana tiešām aizņem daudz laikā, jo visi būvnieki ir ļoti aizņemti.”

Vairāk par “caurajiem jumtiem“ lasiet piektdienas, 22. novembra laikrakstā ŠEIT=>