Šonedēļ Labklājības ministrijā tika sarīkota preses konference par pēdējā laika aktuālāko tēmu – nodarbinātību. Par to, kā saviem grūtībās nonākušajiem pilsoņiem palīdzēs valsts, žurnālistiem klāstīja gan ministre Iveta Purne, gan Darba departamenta direktors Imants Lipskis, Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji un citi speciālisti.

Labās ziņas…

Par bezdarbniekiem valsts rūpēšoties, kā allaž, – tikšot domāts gan par jauniem, tirgus prasībām atbilstošiem pārkvalifikācijas kursiem, gan par valsts subsidētajām darba vietām, algotajiem palīgdarbiem un citiem jau arī pirms tam NVA veiktajiem pasākumiem. Tā kā ir palielinājies to bezdarbnieku skaits, kuri ir visai izglītoti un pieredzējuši, valsts mudinās šīs personas kļūt uzņēmīgākiem, drosmīgākiem un pievērsties, piemēram, kādam pašu biznesam. Ministra I. Purne solīja, ka cīnīšoties par to, lai nekādā gadījumā sociālai sfērai atvēlētā valsts budžeta daļa netiktu samazināta, jo to cilvēku skaits, kuriem šī palīdzība būs nepieciešama – tikai pieaugs. Šim apgalvojumam pievienojās arī I. Lipskis, vēl piebilstot, ka naudas bezdarbnieku un citiem pabalstiem pašlaik pietiekot, kaut arī šī gada pirmajā mēnesī jau izmaksāti aptuveni 7,5 miljoni latu. Ministrijas sociālā departamenta vadītāja Jana Muižniece klātesošos mierināja, ka sliktākajā gadījumā varēšot izmantot arī uzkrātos līdzekļus speciālajā budžetā jeb 65 miljonus pabalstu izmaksai, piebilstot, ka ar laiku taču mazāk nāksies maksāt jaunajiem vecākiem vai strādājošiem slimajiem, iespējams, ar to domājot, ka tādu būs arvien mazāk… Ne bērni dzims, ne cilvēki ņems slimības lapas, jo taču nestrādā, un tādējādi būs iespējams pārstrukturizēt pieejamos līdzekļus. Papildu līdzekļus dažādiem kursiem plānots piesaistīt no Eiropas struktūrfondiem.

…Un ne tik labās ziņas

Tomēr biedējošs ir jau esošo bezdarbnieku skaits. Janvārī reģistrētais bezdarbs valstī sasniedzis 8% procentus jeb 87 300 cilvēku darbaspējīgā vecumā. Un vēl jau pāris procentus varētu pieplusot, ja saskaitītu cilvēkus bez darba, kas nevēršas pēc palīdzības NVA. Pat visoptimistiskās prognozes neparedz, ka šie procenti varētu samazināties – tieši pretēji, jau gada beigās bez darba varētu būt 130 00 Latvijas iedzīvotāju. Savukārt NVA janvārī ir vien 2 688 reģistrētu darba vietu. Līdztekus augstajam bezdarba procentam, pasliktināsies arī citi rādītāji sabiedrībā. Proti, labāk izglītotie – emigrēs, mazkvalificētie – ilgāk būs bez darba. Vēl sarežģītāka nekā iepriekš darba atrašanu būs jaunajām māmiņām, invalīdiem un citiem sociāli mazaizsargātajiem Latvijas iedzīvotājiem, jo konkurence darba tirgū tikai palielināsies. Zinošu, profesionāli izglītotu bezdarbnieku būs vairāk, bet pieejamo darba vietu – mazāk. Un šajā situācijā NVA, vismaz ar līdzšinējo finansējumu, spēs palīdzēt vien 45 000 bezdarbnieku…

Ko bezdarbniekiem mācīs?

Vidējais "bezdarbnieks" jeb viņa tradicionālais portrets, I. Lipska vārdiem runājot, ir jauns cilvēks, aptuveni 20 līdz 24 gadus vecs, bez profesijas, kas iepriekš darbojies celtniecībā vai mazumtirdzniecībā. Starp citu tie var būt arī jaunieši ar augstāko izglītību. "Diez vai esošajā situācijā, piemēram, sociālo zinību studentiem, būs iespēja atrast darbu!" uzsvēra Darba departamenta vadītājs. Palielinājies arī to cilvēku skaits, kuriem jau ir pāri 40 un ir arī profesionālas iemaņas, tomēr, tā kā arvien vairāk tiek slēgtu ražošanas uzņēmumi, arī viņi ir palikuši bez darba, bez iespējas ko atbilstošu atrast citur. Īsāk sakot, par bezdarbnieku patiesībā var kļūt jebkurš no mums. Tieši tāpēc NVA mazāk tiks pievērta uzmanība dažādiem kursiem, piemēram, angļu valodai, datorzinībām, konsultācijām pie speciālistiem (lai arī, protams, šie pakalpojumi būs vēl arvien pieejami), bet vairāk tiks domāts par profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju. "Bet vai situācijā, kad cilvēki ar iemaņām kādā profesijā, kļūst mazāk pieprasīti darba tirgū, ir vērts ieguldīt līdzekļus viņu apmācībā?" jautāja žurnālisti. Uz ko I. Lipskis atbildēja, ka, pirmkārt, profesionālā apmācība kļūs mērķtiecīgāka – vairāk centīsies to piemērot esošajām vakancēm. Otrkārt, kā piebilda NVA speciālisti, tiks domāts par iespēju mācīties jau pie darba devēja. (Iepriekš tas netika pārāk piekopts, jo, šādā – praktiskā veidā apgūstot profesiju, nav iespējams tikt pie dokumenta, kas apliecinātu iegūtās prasmes. Ierēdņi domāšot, kā to labot!) I. Lipkis uzsvēra, ja apmācību nebūs, laika gaitā, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, var veidoties tā sauktais "strukturālais bezdarbs". Tas nozīmē, ka konkrēts pakalpojums, profesija būs pieprasīta, bet nebūs neviena paša cilvēka, kas to prastu.

Paredzēts atbalsts uzņēmējdarbībai

Speciālisti uzskata, ja bezdarbnieks jau būs ar attiecīgu izglītību, viņam izdosies iegūt vairāk līdzekļu pašnodarbināto un uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstam. Pašlaik NVA speciālisti bezdarbniekam, kas atbilst visām prasībām, palīdz sagatavot biznesa plānu viņa interesējošā sfērā, kā arī piešķir dotāciju plāna iedzīvināšanai – maksimālā summa – Ls 4000. Baiba Paševiča – NVA vadītāja, uzsvēra, ka cilvēki labprāt izmantojot šo iespēju. Protams, visi jau nevar un nebūs uzņēmēji, kā to ironiski piebilda žurnālisti, tomēr, ja cilvēkam ir savs plāns, kaut nelielu, tomēr valsts var sniegt atbalstu. Tādējādi ar savu biznesu sākuši nodarboties gan adītāji, gan pasākumu rīkotāji, ajūrvēdas masieri un citi pašnodarbinātie. Jāpiebilst, ka pirmos trīs mēnešus pēc sava biznesa plāna realizēšanas valsts jaunajam uzņēmējam maksā arī algu – gan ne lielāku par minimālo valstī noteikto jeb Ls 180. Ministrija domāšot arī par stipendiju palielināšanu neformālajai un formālajai apmācībai. Tomēr, kā atgādināja žurnālisti, iespējams, – būtu ieteicams kaut ko mainīt ne tikai esošajā apmācību sistēmā, bet arī veikt izmaiņas likumdošanā. Piemēram, likums paredz, ka bezdarbnieka statusu nevar iegūt cilvēks, kuram pieder kāds uzņēmums vai uzņēmuma daļas, pat ja uzņēmums tā īsti nekad savu darbību nav uzsācis. Šo punktu pārskatīšot, gan neko solot, taču noteikti tikšot mainīti noteikumi, kas neļāva pabeigt apmācību bezdarbniekam, kas jau ticis pie jauna darba.

Darba devēji kļūst "izveicīgāki"

Cilvēku ērtībai plānotas arī citas izmaiņas. Piemēram, jau tagad Liepājas un Tukuma NVA filiālēs ir iespēja pieteikties bezdarbnieku pabalstam. Ministrijas darbinieki cer, ka tādējādi tiks atslogots Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbs, kā arī cilvēkiem būs iespēja visus pakalpojumus saņemt vienuviet. Jāpiebilst gan, ka izmantot šo iespēju var tikai tie bez darba palikušie, kuri savas darba gaitas un nodokļu maksāšanu uzsākušas nu jau tālajā 1996. gadā. Tomēr, kā atgādināja J. Muižniece, diemžēl vismaz puse NVA reģistrēto bezdarbnieku nav tiesīgi saņemt pabalstus vai vismaz ne tādā apmērā, kā viņi to iecerējuši. Cilvēkiem vajadzētu apzināties savas tiesības, piemēram, uz kompensāciju un būtu jāseko, lai par viņiem tiktu maksāts nodoklis. Citādi, zaudējot darbu, var izrādīties, ka nekāda atbalsta nebūs. Un darba devēji šajos apstākļos, kad nākas cīnīties par uzņēmu izdzīvošanu, nevis pieklājīgu pastāvēšanu, cenšas izmantot jebkuru iespēju, kā šķirties no mazākām naudas summām. Visbiežāk – uz savu darbinieku rēķina. Pagājušā gadā vien par 25% palielinājies cilvēku sūdzību skaits par visdažādākajiem darba likumdošanas pārkāpumiem.

Bezdarbnieka pabalstu cilvēks saņem:

– ja ir reģistrēts bezdarbnieks;

– ja sociālas iemaksas par viņu veiktas vismaz gadu (12 mēnešus) pēdējo 18 mēnešu periodā.

Ja darba stāžs ir 1 līdz 9 gadi – bezdarbnieka pabalsts tiek maksāts 4 mēnešus 50% apmērā no 6 mēnešu ienākumiem.

Ja darba stāžs ir 10 līdz 19 gadi – bezdarbnieka pabalsts tiek maksāts 6 mēnešus 55% apmērā no 6 mēnešu ienākumiem.

Ja darba stāžs ir 20 līdz 29 gadi – bezdarbnieku pabalsts tiek maksāts 9 mēnešus 60% apmērā no 6 mēnešu ienākumiem.

Ja darba stāžs virs 30 gadiem – bezdarbnieku pabalsts tiek maksāts 9 mēnešus 65% apmērā no 6 mēnešu ienākumiem.