Par to, kāpēc Jauntukumā iedzīvotājiem par siltumu jāmaksā pēc diviem tarifiem, redakcijai vaicājuši vairāki iedzīvotāji. Viņi arī brīnās, kāpēc Jauntukumā jāmaksā dārgāk nekā centrā. Par jauno apkures sezonu, maksājumu problēmām un ieguvumiem no pērn daudzdzīvokļu mājās uzliktajiem siltummezgliem runājām ar SIA «Jauntukums» komercdirektori Irinu Kanbergu un izpilddirektori Ludmilu Kenidru.

Nesaprotamie divi tarifi

– Iedzīvotāji interesējas, kāpēc Jauntukumā jāmaksā pēc diviem apkures tarifiem?

– Tāda situācija, kā mums, vēl ir tikai Ādažos. Tarifs, pēc kura rēķinām maksu iedzīvotājiem par siltumu, veidojas no divām daļām jeb diviem tarifiem – no a/s «Komforts» siltumražošanas tarifa – šobrīd tas ir 35,74 Ls/MWh (ar PVN), un SIA «Jauntukums» siltumenerģijas realizācijas tarifa – 10,26 Ls/MWh (ar PVN). Kopējais tarifs ir 46 Ls/MWh (ar PVN).

– Vai arī jūs savu tarifu samazinājāt?

– Mums tas samazinās automātiski, jo veidojas atbilstoši trašu (pārvades) zudumiem, kurus rēķina pēc «Komforta» tarifa. Ja ražotājs samazina megavatstundas cenu, to darām arī mēs.

– Kādēļ ir divi tarifi?

– Senāk atbildība par siltumtīkliem bija siltuma ražotājam, bet pēc pašvaldības ierosinājuma apņēmāmies trases apsaimniekot, tādējādi – «Komforts» siltumu ražo, bet mēs nodrošinām pārvadi. Par to 2007. gadā tika noslēgts trīspusējs līgums starp SIA «Jauntukums», Tukuma domi un a/s «Komforts». Piemēram, SIA «Tukuma siltums» ir gan siltuma ražotājs, gan pārvadātājs, tāpēc ir viens tarifs.

– Tā kā jūsu pārziņā ir pašvaldībai piederošās siltumtrases, kurš tās remontē – jūs, vai dome par savu naudu?

– Gan tā, gan tā. Šogad mēs tikai remontējām un presējām, bet pašvaldība par saviem līdzekļiem ierīkoja trases posmu Aviācijas ielā 1. Taču vēl būtu jānomaina trase Telegrāfa ielā 6, kur tā ierīkota zem mājas pagrabstāva dzelzsbetona plātnēm. Ja tajā vietā būtu avārija, to novērst būtu ļoti grūti. Problēma tā, ka lielus ieguldījumus veikt nevaram, jo nauda, par kuru būtu jāuztur trases, jāsamaksā a/s «Komforts» par piegādāto siltumu. Turklāt atbilstoši līgumam, mums siltuma ražotājam jāapmaksā visi rēķini, lai gan iedzīvotāji visu nesamaksā.

– Tātad neatkarīgi no tā, cik daudz naudas no iedzīvotājiem iekasējat, uzņēmumam jāsamaksā visa summa?

– Jā. Šogad līdz augusta vidum par visu saražoto norēķinājāmies. Tā kā šī vienošanās mums grūtības, pāris reižu domē esam tikušies, uzņēmums tarifu nedaudz samazināja, bet līguma punkti netika grozīti. Lielākā problēma tā, ka apsaimniekojam arī mājas, tātad – apsaimniekošanas maksu nevaram tērēt apkurei.

– Cik lieli ir parādi?

– Uz 1. novembri par apkuri – Ls 41 000. Lai arī iedzīvotāji ļoti cenšas visu samaksāt, vasarā parādi pieauga.

– Kas notiktu, ja parādi būtu tik lieli, ka jūs vairs nespētu samaksāt a/s «Komforts»?

– Tad iesaistītos dome.

Siltummezgli atvieglo darbu

– Nu jau gadu kā jūsu mājām ierīkoti siltummezgli. Esat apmierināti?

– Ieguvums ir – mājās uzlabojusies cirkulācija, samazinājies siltuma patēriņš un pavasarī un rudenī, kad nav tik auksts, mezglā var ieregulēt zemāku temperatūru. Protams, analizējām iepriekšējās apkures sezonas rezultātus, siltummezglus regulāri uzraugām, izvērtējam visus režīmus, iedzīvotāju prasības. Piemēram, ir mājas, kurās ir viens nemainīgs siltuma režīms, ir tādas, kurās ir siltāks pa dienu, bet vēsāks naktīs, ir mājas, kur no rītiem un vakaros siltāks, bet pa dienu un naktīs vēsāks.

– Vai jūs varat izpildīt katra iedzīvotāja vēlmes?

– Katra iedzīvotāja ne, tās ir katras mājas vēlmes. Mājai ir jāvienojas, ko tā vēlas.

– Un vienas mājas iedzīvotāji spēj vienoties?

– Grūti ir, un ne jau visi kaut ko prasa, bet tie, kam problēma samilzusi, par to runā. Tad mēs organizējam sapulci un ar tiem, kuri atnāk, vienojamies.

– Kurš temperatūru siltummezglā uzstāda?

– Vienā mājā ir energopārvaldnieks, bet pārējās to dara uzņēmums. Māju siltummezgli atrodas slēgtās telpās, tos regulē ar īpašas kartes palīdzību. Apskatot mezglu, uzreiz redzam, kāda temperatūra ārā, kāda – mājā un kādu režīmu māja izvēlējusies. Vēl viens ieguvums – kopš ir siltummezgli, vieglāk konstatēt ūdens noplūdi iekšējos tīklos, jo aparatūra uzrāda, kurā vietā sistēma piebarota. Nav jāpatērē ilgs laiks, lai noskaidrotu avārijas vietu.

– Jūs teicāt, ka siltuma patēriņš ir samazinājies, tātad siltummezgli atmaksājas?

– Megavatu ziņā jā, bet ne latos, jo iepriekš tarifs auga. Patēriņš samazinājies arī tāpēc, ka mājas ir siltinātas. Protams, viss atkarīgs no ziemas – vai tā ir silta, vai auksta. Esam izanalizējuši visu daudzdzīvokļu māju patēriņu. Rezultāti rāda, ka no seniem laikiem siltākā māja ir Parādes iela 3, jo tā ir labi uzbūvēta un tai siltināts jumts (tas siltināts arī Parādes iela 17, taču tajā nav mainīti kāpņu telpas logi, līdz ar to siltuma patēriņš ir lielāks).

– Jūsu dati pierāda, ka ķieģeļu mājas nebūt nav siltākās?

– Tās ir ļoti sen būvētas, tāpēc apkures sistēma tajās ir nolietojusies. Šīm mājām tā būtu jāmaina, taču tādiem darbiem nav naudas, jo tad jāizstrādā renovācijas projekts, kam nepiekrīt iedzīvotāji. Mums bijušas sapulces, teicām, ka iedzīvotāji var pārņemt māju savā valdījumā un ņemt kredītu renovācijai, bet piekrišanas nav.

– Šobrīd aktuālākais piedāvājums – siltināšanai izmantot Eiropas finansējumu.

– Eiropas naudu var apgūt, ja, kā jau teicu, iedzīvotāji pārņem mājas valdījumā un ja ņem kredītu, bet, ko nozīmē iedzīvotājam ņemt kredītu, ja viņš par apkuri nevar samaksāt. Nav vienkārši lielai mājai par kaut ko vienoties un uzņemties papildu saistības, jo šobrīd neviens nezina, ka varēs samaksāt par dzīvokli.

– Pērn jūs gribējāt iegādāties vadības pulti, lai kontrolētu siltummezglus un no katlu mājas ienākošo siltumu. Tam lūdzāt arī pašvaldības atbalstu. Ko sistēma dotu?

– Mums būtu svarīgi redzēt siltuma ražotāja padotā siltuma jaudu, to šī sistēma ļautu. Problēma tā, ja siltummezgli tiek pievērti, katlu mājai jāpadod mazāk siltuma, lai nerastos zudumi. Pirms siltummezglu uzstādīšanas tie bija 14,95%; pērn oktobrī – 21%, bet šobrīd – 16,3%. Mēs savus priekšlikumus šai ziņā izteicām.

– Bet tad jau iznāk tā – ja visas mājas nosiltina un siltummezgli paņem mazāku daudzumu siltuma, iedzīvotājiem nav ieguvuma, jo pieaug zudumi un līdz ar to arī tarifs. Savukārt uzņēmums ieinteresēts padot lielāku siltuma daudzumu, lai saņemtu tarifā noteikto samaksu.

– Pēc loģikas būtu tā, ja patēriņš ir mazāks, siltumam jāmaksā lētāk, bet reāli – uzņēmumam katlu māja jāuztur, algas jāmaksā, kurināmais jāiepērk. Savukārt mums jāpērk šis siltums, jo citas alternatīvas nav.

– Vai tad siltināšanai vispār ir jēga?

– Jēga ir… Kopumā vienalga siltumu ietaupām, jo katlu mājai uz šo faktu vien, ka mājām ierīkoja siltummezglus, jāreaģē. Turklāt karstais ūdens no katlu mājās cirkulē pa mājām un salīdzinoši ātrāk atgriežas atpakaļ, tas nav atdzisis, tādējādi tik daudz resursu tā sasildīšanai vairs nevajag. Taču, kā jau teicu, jāanalizē gan katlu mājas padotā temperatūra, gan siltummezglu rādījumi, lai panāktu optimālu rezultātu.