Savā līdzšinējā karjerā pamatā viņa ir bijusi saistīta ar darbu medijos – vispirms Vidzemes televīzijā, bet pēc tam bijusi viena no RETV (reģionālās televīzijas) izveidotājām. Kā pati saka, Aiva mīl izaicinājumus, tādēļ arī nokļuva pils vadībā, iespējams, lai pils dzīvei iedvestu jaunu elpu un arī jaunu atpazīstamību un vērienu. Vismaz tāds mērķis viņai noteikti ir!

– Jūsu pirmā darba un atpazīstamības identitāte saistīta ar darbu televīzijā. Kā tas notika?    

– Žurnālistikā nokļuvu praksē pēc pirmā kursa mācībām Vidzemes augstskolā –  2002. gadā Vidzemes televīzijā. Iepatikās un pēc prakses tā arī tur paliku strādāt…

– Daudz vēlāk jau notika televīzijas kanāla RETV izveide, vai tā bija jūsu ideja?

– Tobrīd jau labu laiku biju nostrādājusi Vidzemes televīzijā, kas bija paspējusi ievērojami attīstīties, un es savā darbā biju izgājusi visus televīzijas posmus – no ierindas žurnālistes līdz vadītājai dažādos līmeņos.

Veidot RETV nebija tikai mana ideja – gaisā toreiz jau virmoja jautājums: ko ar reģionālajām TV darīt tālāk?! Sākotnēji šīs reģionālās televīzijas bija redzamas tikai savos novados un – pavisam mazā rādiusā, tādēļ bija doma – ir jāiet tālāk. Tomēr mēs bijām tie, kas uzņēmās šo ideju praktiski realizēt – domāt par to, kāds būs jaunais kanāls, kā mēs šīs, tik dažādās televīzijas spēsim apvienot. Tāda modeļa, no kura mēs varētu paņemt pieredzi, arī nebija. Mums viss bija jārada no paša sākuma – sākot ar satura aizpildījumu, programmas plānošanu līdz pat biznesa modelim un organizācijas struktūrai. Visi, protams, vēlējās labākos ētera laikus, un tā bija māksla virzīt un beidzot arī vadīt šo 12 televīziju kopējās sarunas . Bija jāatrisina arī daudz tehnisko izaicinājumu. Katrs no mums līdz tam darbojās savā reģionā, un mēs viens par otru nemaz tik daudz nezinājām. Daudz bija jāapgūst no jauna. Kanāla attīstība tobrīd bija no manis un atsevišķiem maniem kolēģiem atkarīga – gan tas, kā mēs veidosim biznesa modeli, kāda būs programma, zīmols, nosaukums…

Televīzijā kopumā esmu nostrādājusi 15 gadus, bet RETV pastāv no 2012. gada.

– Jums jau toreiz laba ziņa arī bija laba ziņa…

– Reģionālajiem medijiem jau tas pārsvarā ir bijis vienmēr. No biznesa viedokļa šāds modelis nav tik labs, jo reitingus vairāk ģenerē  izklaide un skandāli, taču reģionālās televīzijas jau no paša sākuma ir visupirms centušās parādīt to, ko spēj izdarīt vietējais cilvēks.

– Jums kopā ar kolēģiem izdevās izveidot būtībā alternatīvu mediju Latvijas līdzšinējiem TV kanāliem, kas centās parādīt, ka Latvija nav tikai Rīga.

– Jā, tas ir izdevies. Reģionālās informācijas īpatsvars kopējā informatīvajā telpā ir krietni paplašinājies. Mērķis bija un joprojām ir sniegt RETV skatītājiem pievienoto vērtību. No biznesa viedokļa tas nav vieglākais ceļš, jo, kā jau minēju, reitingus vairāk ģenerē citi formāti, tomēr mums būtiskāk bija iedot skatītājam jēgu  – jaunas zināšanas, pieredzes apmaiņu, nacionālo pašapziņu.

– Šim projektam ir arī valsts atbalsts?

– Nav konkrēti fiksēta atbalsta. Tas ir jāizcīna konkursa kārtībā. Mums arī bija jācīnās gan par licenci, par bezmaksas apraidi, par tiesībām būt redzamiem visā Latvijā.

Vairāk lasiet piektdienas, 13. decembra, laikrakstā ŠEIT=>