Aigars ir dzimis tukumnieks, absolvējis Tukuma 2. pamatskolu, un nu ir fizikas doktorants Maksa Planka (Max Planck) atomfizikas institūtā Haidelbergā (Heidelberg) Vācijā. Ne kuram katram izdodas pārkāpt pāri jaunības niķiem un stiķiem, saprast savu nākotnes ceļu. Aigaram tas ir izdevies. Kā pats saka, vispirms tāpēc, ka ir izdevies sevi piespiest mācīties, mācīties un vēlreiz… Turklāt mācīties daudzu tik nemīlētas eksaktās zinātnes. Aigara stāsts būs arī par to – par kāpumiem un kritumiem, kas tomēr nav likuši apstāties, bet, iespējams, gluži otrādi – ļāvuši kļūt vēl apņēmīgākam un mērķtiecīgākam.

Pamatskolas beigās, liekot eksāmenus, Aigars sapratis, ka ne viss viņam padodas. ”Pamatskolas laikā es biju labs bērns, ieguvu labas atzīmes, taču tad arī sapratu, ka manas matemātikas zināšanas nav tādā līmenī, kā gribētos. Pamatskolā daudz maz viss vienkārši padodas. Eksāmenos es pirmo reizi saskāros ar to, ka matemātika ir grūta.” Taču tik un tā pēc pamatskolas absolvēšanas apņēmies turpināt mācības Rīgā. ”Bet – es nokavēju iestājeksāmenus Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Un tikai tāpēc, ka es pat tolaik nezināju, ka tādi vispār ir. Un, kaut arī, mācoties pamatskolā, vai nu nepievērsu tam uzmanību, vai arī tas netika pietiekami popularizēts, uzreiz kļuva skaidrs, ka vidusskolai ir jāgatavojas… Mana nākamā izvēle bija iestāties Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā – ekonomikas novirziena klasē. Un es tur biju pilnīga viduvējība! Ekonomikas klase vairāk vai mazāk bija tā, kurā, runājot ar saviem vienaudžiem, atklājās: būtībā visi izvēlējās šo novirzienu lielākoties tāpēc, ka tai laikā vēl nezināja, ko tālāk dzīvē vēlas darīt. Šķita, ka ekonomika ir vieglākais variants no pieejamajiem novirzieniem.

Neko sliktu par novirzienu teikt galu galā nevaru, tas ir lielisks. Tās ekonomikas zināšanas, ko ieguvu, tur mācoties, izmantoju vēl šobaltdien. Taču varu tikai atkārtot – vidusskolas laikā biju pilnīga viduvējība. Tolaik tāpat kā citiem pusaudžiem arī man apkārt bija daudz vilinājumu, un mācības pavisam noteikti nebija to vidū. Taču pēdējā vidusskolas gadā es saņēmos vairāk, sekmes uzlabojās, un vidējā atzīme man bija gandrīz ”8”,” tā Aigars. Taču, neskatoties uz labajām vispārējām sekmēm, runājot par matemātikas un fizikas apguvi, gluži tāpat kā pamatskolas beigās, arī vidusskolas beigās viņš nonācis pie tādas pašas atziņas – šo priekšmetu apguve ir grūta, tomēr… tie ļoti interesē… ”

Vairāk lasiet piektdienas, 6. decembra, laikrakstā ŠEIT=>

Tā nu pēc vidusskolas Aigars iestājās Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē. ”Tur bija ļoti spēcīgi kadri no 1. ģimnāzijas. Vēl tagad atceros, kā visi stāvēja un salīdzināja savus matemātikas un fizikas eksāmena rezultātus,” tā Aigars, atceroties, ka tobrīd juties ļoti slikti, jo, viņaprāt, nav bijis tik spēcīgs šajā jomā, kā jaunie kursa biedri. Tomēr pēc gadiem saprotot, ka tam nav pilnīgi nekādas nozīmes, vai eksāmenā bija 99 vai 100%. Galvenais ir neatlaidība. Un neatlaidības, kā arī, protams, intereses dēļ pēc bakalaura un maģistra studiju absolvēšanas Aigars sapratis, ka vēlas turpināt savu izaugsmi Rietumeiropā.