Proti, tirgus zeme pieder pašvaldībai, bet vairums būvju līdz šim bijis vairāku desmitu īpašnieku rokās. Savukārt tirgus pārvaldību un apsaimniekošanu līdz šim realizējis Irinas Taubes vadītais uzņēmums «Tukuma patērētāju biedrība».
Šobrīd, pāris nedēļu pēc ēku iegādes ir sākušās diskusijas par to, ko darīt tālāk. Kurš un kā apsaimniekos tirgu? Kurš un kad veiks joprojām tik nepieciešamos ieguldījumus tirgus infrastruktūrā? Cik tas vispār izmaksās un kur ņemt naudu? Kā noprotams no šī brīža diskusijām ar tirgotājiem, kā arī pašu politiķu un domes atbildīgo vidū, skaidru atbilžu uz šiem būtiskajiem un tirgus nākotnes attīstībai arī izšķirīgajiem jautājumiem nav.

Pārejas posms – līdz 2021. gada martam
Kā skaidroja pašvaldības vadītājs Normunds Rečs, 5. jūlijā Tukuma novada dome noslēgusi līgumu ar Tukuma patērētāju biedrību par Tukuma tirgus ēku pirkšanu atbilstoši pašvaldības deputātu lemtajam šī gada maijā. Ēkas ir ierakstītas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, un tagad tai jāizskata jautājums par ēku un teritorijas turpmāko apsaimniekošanu. Pašvaldības mērķis esot šajās ēkās ilgtermiņā saglabāt tirgu un dod iespēju cilvēkiem pārdot savus ražojumus un produkciju, kā tas ir noticis līdz šim un cerībā, ka viņiem pievienosies vēl citi tirgotāji, paplašinot piedāvājumu.
Šobrīd, kā skaidroja N. Rečs, pašvaldības atbildīgie nolēmuši, ka jānosaka pārejas posms, kas ilgs līdz nākamā gada 1. martam. Līdz šī gada beigām tirgu apsaimniekos Tukuma patērētāju biedrība, ar kuru ir spēkā noslēgtie līgumi, savukārt gada nogalē tikšot rasts risinājums, kā un ar ko varēs pārslēgt līgumus.
Apsteidzoši skaidrojot jau iepriekš arī mūsu laikrakstā iztirzātās tirgus infrastruktūras problēmas, N. Rečs izteicās, ka pirmā lieta, ko pašvaldība grasās darīt, ir atvērt sabiedrisko tualeti: “Ceram, ka deputāti atbalstīs naudas piešķiršanu dežuranta algošanai vismaz uz tirgus darbības laiku otrdienās, ceturtdienās un sestdienās no 6.00 līdz 14.00. Par maksu šobrīd vēl nedomājam, mēģināsim saprast, kas notiek pārējās publiskajās tualetēs. Plānojam, ka tualete varētu sākt darboties no augusta. Neko vairāk solīt šobrīd negribētu, bet par citiem ieguldījumiem varēs runāt nākamā gada pavasarī, kad redzēsim, kāda nauda tiek iekasēta un ko par to var izdarīt.”
Kā var nezināt!?
Šis domes priekšsēdētāja apgalvojums jau vēlākajā diskusijas gaitā izsauca vairāku tirgotāju sašutumu:
– Pēc kā deputāti vērtēs to, kas būs apsaimniekotājs? Vai pēc šīs tabulas par stiprajām un vājajām pusēm [šādu nelielu analīzi diviem apsaimniekošanas modeļiem sniedza domes speciālists A. Doveiks], kas ir tikai burti, vai arī jums ir vairāk informācijas, plāni, aprēķini, reāla nauda? Varbūt Tildes pārstāvis var pateikt, vai viņš ir gatavs to uzņemties? Vai jums ir skaidrs, ko jūs tirgū gribat panākt? Tas ir galvenais jautājums, jo tualetes, laukuma segums ir sekundāri risināmi apsaimniekošanas jautājumi.
Valdis Mitenbergs, Tildes valdes loceklis:

– Esam gatavi tirgu pārņemt, bet galvenais ir redzēt ieņēmumu daļu un šībrīža situāciju, ko mēs nezinām.
N. Rečs:

– V. Mitenbergam vēl nav uzdevuma modelēt, kā notiks turpmākā darbība, kamēr deputāti to nav ar lēmumu uzdevuši.

– Bet kā tad deputāti balsos, pēc kā vadīsies, ja nav informācijas?

– Aprēķinus varēsim modelēt, kad redzēsim, kādus ieņēmumus ieņem no tirdzniecības vietu iznomāšanas, jo šobrīd mums šādas informācijas nav – ne par ieņēmumiem, ne izdevumiem. Bet, kā jau minēju, aktīvu darbību sāksim nākamā gada sākumā.

– Bet to taču nedēļas laikā var uzzināt, cik un kas maksā, visu taču pieraksta?!

Agris Zvaigzneskalns, domes priekšsēdētāja vietnieks:
– Reālos ieguldījumus mēs varētu plānot 2022. gadā, jo vēl nākamajā gadā mums ir jāsamaksā otra daļa par tirgus iegādi. (Šobrīd ir samaksāta puse no pirkuma summas. – Red.) Protams, deputāti var par to lemt agrāk, taču ir jātiek skaidrībā, cik maksā tirgus uzturēšana, kādi ir elektrības, kanalizācijas, ūdens rēķini. Kad mēs tos saņemsim, tad zināsim. Taču, protams, risināsim jautājumu par lietus ūdens kanalizāciju, saimniecisko kanalizāciju, ūdens ņemšanas vietām utt. Taču neredzu iespēju nākamajos trijos gados pieķerties paviljoniem, jo tas prasīs lielas izmaksas, bet, ieguldot līdzekļus siltumapgādē, piemēram, skaidrs, ka vietas izmaksas pieaugs.

– Bet tie ir meli, ka jūs to nezināt, jo pagājušajā gadā šajā pašā zālē Taubes kundze teica, ka viņa strādā ar zaudējumiem un ka tirgu uzturējusi no ieņēmumiem, kas gūti, apsaimniekojot citus īpašumus. Jūs zināt, ka ziemā tirgus ir gandrīz tukšs… Tagad jūs stāstāt, ka jūs nezināt, cik tirgus ienes? Kā jūs to varat nezināt?! Un ko tad jūs taisāties cilvēkiem piedāvāt – ja jums nav nekādas vīzijas? Sabrukuši galdi, beņķi, ar tādu bardaku nevar piesaistīt cilvēkus. Sakārtojiet infrastruktūru un tad skaitiet naudu!

A. Zvaigzneskalns, N. Rečs:

– Taubes kundze nerunā skaitļos. Mēs veiksim aprēķinus un tad lemsim par ieguldījumiem. Un situācija apliecina, ka privātais nomnieks nav ticis ar apsaimniekošanu galā, bet, ja strādās pašvaldības uzņēmums, arī tad pārmaiņas nenotiks uzreiz.
Vairāk ir lasāms piektdienas, 17. jūlija, laikrakstā ŠEIT=>