Maija sākumā Kandavas internātvidusskolas skolotājas Gita Kleinberga, Inna Jēkabsone un Ņina Zalcmane viesojās Portugālē, kur notika «Comenius» skolu daudzpusējās partnerības projekta noslēguma vizīte. No Lisabonas pa Vasko de Gamas tiltu, kurš ir garākais Eiropā (kopējais garums 17,2 km), devāmies uz mūsu partnerskolu Vimieiro ciematā (1,4 tūkstoši iedzīvotāju), kas atrodas nedaudz vairāk nekā 100 km attālumā no Lisabonas. Skola ir neliela, tikai 54 skolēni, kurus māca astoņi skolotāji.

Arraiolas lepnums – paklāji

Dzīvojām 18 km attālajā mazpilsētā Arraiolās (3,4 tūkstoši iedzīvotāju), kas ir slavena ar roku darinātiem vilnas paklājiem, kuri mūs īpaši uzrunāja šauro ieliņu suvenīru veikalos. Vietējās pašvaldības svinību zāle, kurā mums bija tikšanās ar pilsētas mēru, līdzinājās izstādei, tās sienas rotāja liela izmēra gleznas, uz kurām bija atainotas ainas no šīs pilsētas dzīves, kā arī uz grīdas bija izklāts vietējo meistaru darināts paklājs. Paklāji ir šīs pilsētas lepnums, tos varēja iegādāties katrā veikaliņā, vienīgais trūkums, ka tie nemaksāja lēti!!! Bija milzīgs prieks, kad katra dāvanā saņēmām sev īpaši veidotu darbiņu ar ieaustu vārdu. Patīkami pārsteigtas bijām arī par kāda vietējā mākslinieka māla karikatūru dārzu, kur varēja redzēt gan ainiņas no portugāļu dzīves, gan politiskos, gan animācijas varoņus.

Ieskats nākotnes skolā

Ir vērts pieminēt šīs mazpilsētas skolu, kas pārsteidza ar telpu grandiozo plašumu un arhitektūru. Šī modernā skola, kas tika uzcelta pagājušā gada septembrī, drīzāk atgādināja izstāžu vai koncertzāli. Milzīgais skolas iekšpagalms līdzinājās amfiteātrim, no kura pavērās skats uz dzidri zilajām debesīm. Modernās tehnoloģijas klašu telpās, gaiši koridori, neredzēti plašas bibliotēkas telpas ar iespēju lasīt grāmatas uz vietas vai strādāt pie datora, aktīva vecāku un vietējas sabiedrības līdzdalība bibliotēkas rīkotajos pasākumos. Piemēram, uz dzejas dienu maijā vecāki tiks aicināti kopā ar bērniem lasīt dzeju. Viens skolas spārns ir atvēlēts tikai skolotājiem, administrācijai un vecākiem, skolēniem ir liegta pieeja šai zonai. Veselīga pārtika, valsts nodrošinātas brīvpusdienas, publiski pieejamas skolēnu sekmes gaitenī pie sienas, skolas ciešā saikne ar vecākiem, atbildības audzināšana, atkritumu šķirošana skolas telpās. Tie būtu tikai daži novērojumi par skolu, kurā mācās 340 skolēni.

Jauna pieredze it visā

Mūsu partnerskola Vimieiro izvietojusies nelielā divstāvu ēkā, kas ieskauta palmu ēnā ar diezgan plašu skolas pagalmu, ar dārzu, kurā gatavojās pupas un zirņi, un ar atsevišķu ēku, kas kalpo par ēdamzāli. Pie skolas ārdurvīm bija izgatavots liels plakāts ar projekta logo, kuru veido zieds ar deviņām ziedlapiņām, kas simbolizē katru no dalībvalstīm. Skolas vestibilā krāsaini plakāti ar informāciju par projektu.

Katrā braucienā mēs gūstam arvien jaunas atziņas un pieredzi. Ko saka manas kolēģes par viesošanos Portugālē? Gita: ”Portugāles izglītības sistēma vērsta uz katra skolēna individualitāti un tās izaugsmi. Skolās jūtama pozitīva un radoša gaisotne. Vimieiro skoliņā priecājos par krāsaino vidi katrā skolas telpā, ko radījuši paši bērni, piemēram, ar apgleznotiem aizkariņiem. Noteikti mums vajadzētu pārņemt pieredzi, kā klasē tiek iesaistīti bērni ar īpašajām vajadzībām. Šajā darbā skolotājam palīdz palīgskolotājs. Katrs bērns tiek nodarbināts atbilstoši savām spējām. Katrs ir īpašs un vajadzīgs! Katrs bērns prot visu!!! Pārņemšanas vērta ir lieta, ka katrs bērns atrodas uz skatuves un darbojas pēc savām spējām, kaut vai esot tikai līdzās pārējiem. Dzied koncertā visi, ne tikai bērni ar muzikālajām dotībām. Patīkami bija redzēt, ka skolas dzīvē iesaistās skolēnu ģimenes un pat visi ciema iedzīvotāji. Prieks, ka jau no mazotnes tiek mācīta cieņa pret sirmgalvjiem un ka viņi ir vajadzīgi. Ģimene ir liela šīs valsts vērtība, arī ģimenes ar vienu vai diviem bērniem. Noteikti atbalstu arī rakstīšanu ar parasto zīmulīti, pat 3. klasē. Tā brīnišķīgi tiek izkopts rokraksts.”

Inna: ”Viesojāmies mazā sākumskolā (1. līdz 4. kl.), kur skolēnu skaits klasē ir tikpat liels kā mūsu skolās, tikai atšķirība ir tā, ka klasēs integrēti bērni ar īpašajām vajadzībām, kuri gan sēdēja pie atsevišķiem galdiem. Skolotāji strādā mācību stundā gan ar vieniem bērniem, gan ar otriem – sadalot vienlīdzīgu uzmanību. No malas izskatījās, ka tas gan skolotājiem, gan skolēniem nesagādā problēmas. Klasēs valdīja vienlīdzība; kā vieni, tā otri vienlīdzīgi tika iesaistīti dažādās aktivitātēs.

Pēc skolas apmeklējuma devāmies nelielā ekskursijā pa mazpilsētu. Pa šaurajām ieliņām nonācām līdz kādam laukumam, kur mūs sagaidīja šīs pilsētas mērs, kā arī mazie pirmsskolas bērni, kuri mūs priecēja ar dziesmu. Kopā ar šiem bērniem mēs iegājām veco ļaužu pansijā. Bērnudārzs atradās tajā pašā teritorijā, kur pansionāts, izskatījās, ka šie bērni bieži apciemo šo iestādi. Tas ir ļoti labi, jo no mazām dienām tiek audzināta cieņa un iejūtība pret vecākiem cilvēkiem. Pasaule tiek parādīta tādās krāsās, kādās tā ir. Tālāk šajā pašā teritorijā atradās desu cehs, kam mēs brīvi izgājām cauri, un mums neviens nelika ievērot pārspīlētās sanitārās normas!”

«Comenius» projekta noslēguma pasākums notika vietējā brīvdabas estrādē; tas sākās ar deviņu valstu tautas tērpu parādi, ar projekta valstu prezentācijām un dāvanu pasniegšanu. Koncertā piedalījās pilnīgi visi šīs skolas skolēni. Ikvienam bija veltīta uzmanība, visi dziedāja. Mums par godu uzstājās dažādu vecumu deju grupa, kurā īpašs gods tika parādīts senioriem, kas vairs nedejo, viņi tika uzvesti uz skatuves un nosēdināti goda vietā. Uzstājās tautas mūzikas grupa, kā arī mūzikas skolas popgrupa. Pēc tam tika publiski pateikts paldies visiem pasākuma dalībniekiem, viņu vecākiem, skolotājiem un viesiem, uzsaucot cienastu. Apsveicami, ka pasākumā piedalījās visa vietējā sabiedrība.

Iespaidu jūrā peldoties

Protams, nevar nepieminēt brauciena laikā gūtos iespaidus par Portugāles kultūru, arhitektūru un dabu. Portugāles pievilcību veido ēkas baltās vai gaišās krāsās, ar mirdzošām flīzēm klātās māju fasādes un okeāna piekrastes tuvums. Visur izjūtama ziedu krāsu un smaržu burvība, ziliem ziediem rotātās pļavas un olīvkoku audzes priecēja mūsu acis ceļā uz Evoras reģionu; karaliskās strelīcijas, košās gazānijas un kallas rotāja pilsētu apstādījumus. Apburošā un ainaviski pievilcīgā Sintra ir maģiska vieta, kas ļauj pārliecināties, ka arhitektūra un daba var veidot apbrīnojami harmonisku saspēli, un kura noteikti ietilpa to vietu sarakstā, kas noteikti jāapmeklē. Bija vērts pieveikt garo ceļu kalnā uz Penas pili, pa ceļam baudot mežonīgo dabu, un pēc tam izstaigāt Portugāles karaļa-mākslinieka Ferdinanda II sapņu ēkas – Penas pils – krāšņās zāles, grezni iekārtotās istabas un aplūkot iespaidīgo kapelas altāri. Un, protams, Portugāles galvaspilsēta Lisabona, ko mēdz dēvēt par ”septiņu pakalnu pilsētu”, – spilgta, kontrastiem bagāta, grandioza, skaista pilsēta ar metropoles vērienīgumu, dienvidniecisku spožumu un austrumniecisku noslēpumainību. Lielākoties pilsēta ir kalnaina, šaurām ieliņām un bruģētiem trotuāriem, tāpēc, pārvietojoties pa pilsētu, nepārtraukti bija jākāpj kalnā vai jādodas lejup no tā. Palmas, koku zaļums, krāšņi ziedošās puķu dobes un augļu pārpilnība radīja mūžīgās vasaras iespaidu, kaut gan laika apstākļi mūsu ciemošanās reizē bija ļoti mainīgi. Īpaši uzrunāja Portugālei raksturīgais nacionālais mūzikas žanrs fado.

Projekta brauciena laikā gūtās emocijas, iespaidi un pieredze ir nerūsējoša bagātība, ko neviens mums nevar atņemt. Dosimies pasaulē un būsim atvērti jaunām idejām un savādākai dzīves uztverei!