Cīņa ar latvāņiem – ar mainīgiem panākumiem

Vasaras otrajā pusē jautājumi par latvāņiem, kas sasnieguši augšanas maksimumu un gatavojas savas misijas izpildei – noziedēšanai un sēklu izkaisīšanai –, atkārtojas gadu no gada. Un pavisam nesen redakcijā atkal saņēmām zvanu, kur kāds Smārdes pagasta iedzīvotājs īpaši satraucies par latvāņu izplatību Slocenes krastos. Tur šo svešzemju indesaugu audzes sākot atgādināt necaurejamu mūžamežu! Par to, kā un vai notiek cīņa ar šo invazīvo sugu, vaicājām Engures novada priekšsēdētājam Gundaram Važam.

Ja indē – tad visi kopā

Viena no latvāņu “apsēstākajām” vietām novadā ir «Industriālais parks» jeb lidlauka teritorija. Tur vairāku gadu garumā noteiktā, aptuveni četrus hektārus lielā, laukumā pašvaldības ar latvāņiem cīnās, izmantojot ķīmiju jeb konkrētu herbicītu kombināciju, kas ir tieši mērķēta latvāņu iznīcināšanai. “Pēc otrā indēšanas gada viss bija kārtībā, taču šobrīd, kā novērojām, teritorijā latvāņu ir daudz mazāk, nekā tas bija iepriekš, tomēr tie atkal nāk atpakaļ,” tā G. Važa un spriež, ka visticamāk jau attīrītajās teritorijās jaunas sēklas tiek atnestas ar vēju, jo «Industriālajā parkā» latvāņi ir tā kārtīgi izpletušies un aug ne tikai šajos minētajos četros hektāros, bet arī citos zemes gabalos, kas daudzi nu ir privātīpašumā. Pērn pašvaldība pat noorganizējusi semināru, kurā speciālisti bija gatavi stāstīt par latvāņu apkarošanu, tomēr atsaucība ir bijusi pavisam niecīga, un priekšsēdētājs spriež, ka tas varētu būt arī tādēļ, ka latvāņu nīdēšana kopumā ir laika un arī finanšu ziņā ļoti ietilpīgs process. Bet, ja nedarot visi kopā, tad, kā liecina Engures novada pašvaldības pieredze, rezultāti beigu galā tāpat nav iepriecinoši, – uzskata G. Važa.

Pašvaldība atbalstu negūst

Turpinot par izmaksām. “Aptuveni pirms trim gadiem bijām pat iesnieguši projektu “latvāņu programmā” par maksimāli pieejamiem 200 000 eiro. Atbalstu gan neguvām un palikām rezerves sarakstā ar 80 000 eiro projektu. Proti, varētu to īstenot, ja citi pieejamos līdzekļus pilnībā nebūs izmantojuši. Tomēr beigās tikām no programmas izmesti – izrādījās, ka tā neparedz atbalstu rūpnieciskām teritorijām,” tā līdzšinējo pieredzi ar finanšu piesaisti raksturo novada domes priekšsēdētājs. Tomēr bez valsts iesaistīšanās, uzskata G. Važa, šī problēma ir teju neatrisināma.

Jau līdz Lapmežciemam…

“Bet par upi – ar indi neko te darīt nevar, taču pļaušana… Tā efektu patiesībā nedod,” balstoties uz līdzšinējo pieredzi, secina G. Važa. Ik pa laika gan dzird runājam, ka varbūt noteikumus varētu mīkstināt, nosakot mazāku tā saukto tauvas joslu, līdz kurai cīņā ar latvāņiem ir atļauta arī, izmantojot ķimikālijas.

Vairāk lasāms piektdienas, 7. augusta, laikrakstā numurā ŠEIT=>