Trīs dažādu veidu koku stādījumi, plašas puķu dobes un rotaļu iespējas bērniem, daudz vairāk soliņu un velonovietņu un, galvenais, sakārtota infrastruktūra – šie bija vien daži akcenti, par kuriem, raksturojot Brīvības laukuma jauno veidolu, 18. jūnija finanšu komitejas sēdē Tukuma novada domē stāstīja uzņēmuma «Landshape» ainavu arhitekts Ģirts Runis. Šis uzņēmums sadarbojas ar SIA «Mark arhitekti», kas pirms sešiem gadiem uzvarēja Brīvības laukuma pārbūves metu konkursā.

Atgādinām, ka pirmoreiz SIA «Mark arhitekti» ar iecerēto Brīvības laukuma pārbūves vizuālo ieceri iepazīstināja pirms diviem gadiem – 2017. gada martā, kad šis priekšlikums raisīja daudz diskusiju. Tolaik iebildumi galvenokārt bija par to, vai tik moderns laukuma veidols nodrošinās ērtības visiem tiem, kas reāli laukumu izmanto un izmantos, pat ja tikai pāris reižu gadā atnāks uz svētkiem. Toreiz bija daudz jautājumu arī par autostāvvietām, par piebraukšanu policijai, kā arī apstādījumiem, kokiem un strūklakas izpildījumu.

Ideja – skandināvu stils

Kā stāstīja Ģ. Runis, šobrīd būvprojekts ir izstrādāts līdz finiša taisnei un ir iespēja piedāvāt tā vizuālo risinājumu: “Laika gaitā laukums veidojies haotiski un ar dažādiem uzslāņojumiem, bet bez nosacīta viena stila, taču mūsu iniciatīva ir to salikt vienā pilsētbūvnieciskā kompleksā. Projekta teritorija ir viss Brīvības laukums, neliels posms Lielajā un Elizabetes ielā – vieta, kas atrodas kultūrvēsturiskajā zonā. Šis laukums ir pilsētas centrālais reprezentācijas objekts, pilsētas seja, vārti, identitāte, taču tā jāskata pilsētas “audumā” kopā, redzot to, kas ir apkārt, – infrastruktūru, gājēju celiņus un gājēju plūsmu, ielas, satiksmes plūsmu un virzienus, autonovietnes. Divu minūšu gājienā no Brīvības laukuma ir arī citi objekti, kam ir saikne ar šo laukumu un kas veido vienotu ansambli.”

Plānojot darbu, kā stāstīja ainavu arhitekts, no pilsētas arhitektes saņemts uzdevums radīt pilsētas centrālo laukumu skandināvu stilā, tāpēc, tā vizuālo risinājumu izstrādājot, iedvesmojušies no laukumiem Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē: “Tur šo laukumu centrālā funkcija ir nodrošināt pulcēšanās vietu svētku laikā un ikdienā, kas ir būtiskākā publiskas ārtelpas lietošanas funkcija. Cilvēks kā prioritāte – tas ir galvenais nosacījums šajā pilsētas daļā, un ap to arī viss ticis pakārtots.”

Vairāk lasiet 26. jūnija laikrakstā.