28. janvārī, notika rajona padomes sēde, kurā izskatīja 17 darba kārtības jautājumus, tostarp trīs, ko iekļāva papildus.

Ņemot vērā faktu, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs no amata pienākumu pildīšanas atstādinājis Lapmežciema novada domes priekšsēdētāju Edmundu Pētersonu, Tukuma rajona padomes sēdi vadīja rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Alfreds Ķieģelis, savukārt Lapmežciema novadu padomē pārstāvēja Lapmežciema novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Velps.

Atbalstīs zemniekus

Papildus darba kārtībā tika iekļauts jautājums par atbalstu lauksaimnieku paustajām prasībām, kas tika izvirzītas otrdienas akcijā. A. Ķieģelis atzina, ka nepieciešams atbalstīt lauksaimniekus un mudināt to darīt arī citu rajonu padomes.

Jaunpils pašvaldības vadītāja Ligita Gintere atzina, ka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ārkārtas padomes sēdē 27. janvārī spriests par situāciju valstī. Zināms arī, ka 4. februārī LPS domes sēdē piedalīsies premjers Ivars Godmanis un citas amatpersonas. Savienība apkopojusi pašvaldību prasības, kas tiks izvirzītas, tostarp par dažādu normatīvo aktu apturēšanu, kas rada pašvaldībām lielākus izdevumus, tāpat jāprasa valstij 100% apmērā garantēt ienākuma nodokļa prognozi. Nav skaidrojuma, kāpēc tika paaugstināts PVN apmērs, lai gan tāds neesot bijis Starptautiskā Valūtas fonda nosacījums. L. Gintere uzskata, – ja pašvaldības nerod dzirdīgas ausis valdībā, jāizmanto citas metodes, jo tad visi citi līdzekļi būs izsmelti. Visdrīzāk tad LPS varētu aicināt pašvaldības sanākt kopā un mudināt cīnīties par savām prasībām. Turklāt ne tikai par savām, – kā norādīja sēdes dalībnieki, vienlīdz smagas problēmas ir visās jomās – lauksaimniecībā, medicīnā, kur līdz minumam samazināts valsts finansējums un liels maksājumu slogs uzlikt iedzīvotājam, uzņēmējdarbībā utt. Pašvaldību vadītāji gan norādīja, ka nereti iedzīvotāji vaicājuši – kāpēc klusē pašvaldības? Tieši tāpēc tagad būtu aktīvi jāiesaistās un jāmudina kolēģus darīt to pašu.

Izskata ministrijas vēstuli

Rajona padome izskatīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) vēstuli, kurā norādīts uz neprecizitātēm iesniegtajā Tukuma rajona pašvaldības reorganizācijas plānā. Lielākoties ministrija aicinājusi dokumentā precizēt datumus, kuros konkrētas rajona pašvaldības tiesības un saistības pāriet vietējām pašvaldībām. Tas attiecas arī uz padomes mantu, finanšu līdzekļiem, institūcijām. Precizējumi jāveic mēneša laikā.

Tukuma novads būs vadošais

RAPLM vēstulē arī norādīts, ka rajona padome nav lēmusi par to, kura novada dome koordinēs reorganizācijas plāna izpildi, nodrošinās rajona pašvaldības darbības nepārtrauktību (ne ilgāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim), kamēr tās finanšu līdzekļi, institūcijas, manta, tiesības un saistības netiks nodotas vietējām pašvaldībām. Atbilstoši norādījumiem, rajona pašvaldībai jānolemj, kurš novads šo darbu uzņemsies.

Kā atzina Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, šāds jautājums rajona padomes sēdēs nekad nav lemts, turklāt presē izskanējis, ka Tukuma pilsēta reorganizācijas plānā nemaz nav iekļauta. Padomes izpilddirektors Agris Jaunkļaviņš skaidroja, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka Tukuma dome lēmusi pret apvienošanos un izteikusi vēlmi saglabāt pilsētas statusu arī turpmāk. J. Šulcs piebilda, ka likums ir augstāks par pašvaldības lēmumu, un, lai arī Tukuma dome neatkāpjas no savām prasībām, tai jāpilda likuma nosacījumi kartē iezīmētā Tukuma novada sakarā.

Lai gan sēdes vadītājs A. Ķieģelis aicināja par to lemt nākamajā sēdē, pašvaldību vadītāji rosināja uzreiz papildināt darba kārtību un iekļaut tajā jautājumu par vadošā novada noteikšanu. Par to pēc klātesošo ierosinājuma kļuva Tukuma novads.