Aizvadītā mēneša beigās arheoloģiskajai ekspedīcijai pievienojās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti. Viņiem šī ir pirmā arheoloģiskās pieredze, kas dod praktisku iespēju iepazīt visus arheoloģiskās izpētes ciklus. Studentu grupa arheologa Dr. hist. Rūdolfa Brūža vadībā izpēti veiks līdz pat jūlija vidum. Paralēli arheoloģiskajai izpētei notiek videomateriāla sagatavošana, kas tiks izmantots kā pedagoģisks un informatīvs materiāls skolniekiem un skolotājiem vēstures stundās.

Starp neparastākajiem aizvadīto izpētes dienu atradumiem izceļami divi lāču nagu piekariņi, kas 15.-16. gs. bija kuršu sievietēm raksturīgas rotaslieta. Tas vēlreiz apliecina pie Tukuma baznīcas esošā miesta piederību Kurzemes novada kultūrtelpai. Arheoloģiskais materiāls citur Kurzemē liecina, ka lāču piekariņus kā greznumlietu nēsāja kuršu līgavas un sievietes. Šādas rotas atrastas arī Užavas, Jūrkalnes Drēbnieku, Darvdedžu, Engures u.c. kapsētās, kā arī Zemgalē – Dobeles viduslaiku kapsētā.

Jāatzīmē, ka divos 17 un 25 gadus jaunu sieviešu apbedījumos atrasti vainagi, kas izgatavoti no dārgā un reti izmantotā sudraba brokāta. Vienam vainagam konstatēts zelta diegu iepinums.

Jau vēstīts iepriekš, ka pirmajās izpētes dienās no zemes, ap baznīcas sakristeju izceltas vairākas interesantas arheoloģiskas senlietas. Turpinot izrakumus zemes apakšējos slāņos, atrasti vairāki neskarti apbedījumi un tiem raksturīgie apbedījumu inventāra priekšmeti. Šobrīd kopējais priekšmetu skaits pārsniedz vairāk kā simts vienības – monētas, saktas vai to fragmenti, nažu asmeņi, jostu detaļas u.c. Pēc izrakumiem sekojošajā kabineta fāzē senlietas tiks attīrītas, kataloģizētas un sistemātiski izpētītas.

Arheoloģiskā izpēte pie Tukuma Sv. Trīsvienības baznīcas papildina ziņas par dievnama būvvēsturi. Ziemeļu pusē, starp kontrforsiem un ap sakristeju 30–40 cm dziļumā atklāta bruģa apmale ar ķieģeļu un grīdas flīžu norobežojumu, kas ierīkota 19. gs. pirmās puses veiktajos baznīcas remonta darbos.

Izrakumos pie Tukuma baznīcas aizvadītajā nedēļā atrasta sudraba derību sakta, viena sakta ar apzeltījumiem, kā arī divas pakavsaktas ar dzīvnieku galvu galiem. Turklāt arheologi atraduši bronzas riņksaktu ar reljefā rotātu uzrakstu gotiskā šriftā, kā arī divas riņsaktas ar lokā iekaltām septiņām saulītēm, kas varētu būt 1661. gadā novērotā saules halo efekta atspoguļojums rotaslietās. Starp senlietām minami arī tādi priekšmeti kā putna veida piekariņš miera dūjas veidolā un par rotaslietām pārveidoti skaitāmžetoni.

Pēc vairāku kaulu kambaru un apbedījumu izpētes baznīcas ziemeļu pusē, arheologiem nedēļas nogalē pievienojās Dr. hist. Gunita Zariņa, kura pētīja kapsētas antropoloģisko materiālu. Zināms, ka kapsēta Sv. Trīsvienības teritorijā atradusies vēl Tukuma pils tās saucamās Markus kapelas laikā. Kapsētā pirmie apbedījumi veidoti jau ap 14. gs. vidu un tā pastāvējusi līdz pat 18. gs. pēdējai trešdaļai, aizņemot daļu no tagadējās Lielās ielas un Brīvības laukuma.

Arheoloģiskie izrakumi aptver 80 kvadrātmetrus lielu teritoriju pie baznīcas ziemeļu un austrumu daļas. Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums projektā – 4000 EUR, Tukuma novada Domes finansējums – 4000 EUR, bet Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes finansējums sastāda 1069 EUR.

Pēc arheoloģiskās izpētes augusta vidū ap baznīcu turpināsies dievnama hidroizolācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izbūves projekta otrās kārtas būvdarbi.

Izrakumu noslēgumu skate pie Tukuma Sv. Trīsvienības baznīcas notiks 15. jūlijā no plkst. 14.00-17.00. Ikviens interesents ir aicināts pieskarties Tukuma vēsturei – aplūkot 14.-17. gs. tukumnieku rotaslietas, sadzīves priekšmetus, naudu, izprast savu priekšteču dzīves apstākļus un priekšstatus par mūžību.