Latvijas Sporta muzejā, Rīgā, Alksnāja ielā 9, ceturtdien, 31. martā 17.00, notika sarīkojums, kurā sprieda par Latvijas tautas sporta nākotnes perspektīvām.

Pasākuma laikā tā dalībnieki ielūkojās muzeja idejas uzturētāja, sporta lietu un liecību krājēja un vēstures pētnieka Voldemāra Šmidberga (1893 – 1975) dzīvē un darbā. Tieši viņa kolekcija ir arī Sporta muzeja krājuma pamats.
Tika atgādināts par 75 gadus seniem notikumiem, kad Latvijas Valsts prezidents Dr. Kārlis Ulmanis 1936. gada 5. maijā parakstīja «Likumu par fizisko kultūru un sporta organizācijām», kas ļāva izveidot Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteju (FKSK). Savukārt šogad aprit 50 gadi kopš aizsākās plašā sporta veterānu kustība, kuru koordinē Latvijas Sporta veterānu savienība (LSVS).
Par savu tēvu stāstīja Austris Šmidbergs. Par sporta komitejas izveidi un nozīmi stāstīja Latvijas Sporta veterānu savienības prezidents Daumants Znatnajs, sporta darbinieks, sporta vēstures pētnieks un apkopotājs Alfrēds Leja, rosinot vakara dalībniekus uz plašāku diskusiju par šādiem jautājumiem: vai tiešām prezidents K. Ulmanis kļūdījās, dibinot Latvijas Fiziskas kultūras un sporta komiteju? Izrādās, ka šis jautājums ir pamatots, jo esot jāšaubās, vai sports mūsu valstij ir vajadzīgs tautas līmenī vai kļūs tikai par šauras cilvēku grupas nodarbi, par sava veida elitārismu. Autorā pārdomas radīja izskanējušais jautājums – kas tad ir valstij vajadzīgie sporta veidi, kuros būtu jāiegulda līdzekļi un kurus jāatstāj pašplūsmā, lai "peld" paši savā nodabā.
Vai hokejā ieguldītos resursus, kurus monopolizējuši atsevišķi politiķi, būtu iespējams sadalīt vairāku sporta veidu attīstībai, kas būtu tikpat nepieciešama? Diskusijā iesaistījās šādas Viktors Letiņš, Rihards Elsbergs, Jānis Krivāns, Daina Šveica, Laimonis Zembahs, Rita Jumiķe, Jānis Karpovs, Lāsma Kauniste un Guntis Šēnhofs u.c. Pasaules čempione, ātrslidotāja L. Kauniste atklāja, ka kādā sanāksmē, kur spriests par sporta nākotni Latvijā, piedalījusies arī toreizējā izglītības un zinātnes ministre T. Koķe un kāds atbildīgs sporta funkcionārs izteicis pārliecību, ka sports mūsu valstī nav nepieciešamas. Diezgan bēdīgas tendences izskanēja arī citu sporta veterānu teiktajā, tomēr bija arī ieteikumi situācijas risinājumam, arī par pirmās brīvvalsts pozitīvajām nodarbēm, tādām kā ģimenes sacensības un tml.
Interesantus vērojumu no savas sporta pieredzes pasākuma gaitā īsās uzrunās izteica vairāki bijušie sportisti, arī Ēvalds Liepiņš – ļoti kolorīta personība, ilggadējs sportists un arī lieliskas balss īpašnieks. Vēl par muzikālo noformējumu rūpējās koris «Teika». Kā pieteicējs un jautra gara uzturētājs jāpiemin izcilais sporta žurnālists Gunārs Jākobsons. Par mājīgajām telpām jāpateicas Sporta muzeja direktorei Ritai Apinei u. c. darbiniekiem.
Latvijas Sporta veterānu savienība kopā ar Latvijas Sporta muzeju aicina sporta draugus uz tikšanos tradicionālajā ceturtdienas vakarā, lai atcerētos paveikto un domātu par turpmāko, aizsākot diskusiju par sporta dzīvi Latvijā.
Interesentiem vēlētos informēt par kontaktiem, ja ir idejas šī jautājuma risināšanai. Pasākuma organizatori: Latvijas Sporta muzejs, tālrunis: 67225127, 26332739, Latvijas Sporta veterānu savienība, tālrunis: 29111112