Pagājušajā svētdienā bariņš riteņbraucēju atsaucās atpūtas centra «Valguma pasaule» aicinājumam izpētīt apkārtnes skaistākās vietas.

Vēl pirms izbraukšanas paklusām tika minēts, cik daudz kilometru šoreiz tikšot nobraukts (divi pārgājieni jau bijuši, iepriekš bijis vairāk par 20 kilometriem), un vai tas visiem nebūšot par grūtu… Taču velopārgājiena vadītājs Gundars Baltaisvilks solīja, ka nekāda pārmērīgā slodze neesot plānota, viss notikšot saprātīgā ātrumā, lai varot apskatīt apkārtni.
Jāteic, viņš solījumu turēja godam. Varēja ne vien daudz redzēt – cūku rakumus, Smirdgrāvja pārpurvoto apkārtni, zivju ērgļa ligzdu augstu kokā, pasenu vējgāzi, noziedējušas, bet tāpēc ne mazāk jaukas silpurenes, bebra čaklos ne-darbus, bet arī sasmaržot – ievas, bērzus, maijpuķītes, priežu mežu, purviņu… Varēja arī ieklausīties lakstīgalas pogošanā, dzeguzes kūkošanā, daudzu citu putniņu čirkstināšanā un vēja dziesmās.
Lai mazliet izkustētos, grupas vadītājs mudināja pārsimt metru līdz Smirdgrāvim paieties kājām. Tur – vietā, kur paliela peļķe noslēdza meža ceļu uz Antiņciemu, reiz braukusi un iestigusi prāva smagā tehnika. Tā kā apgriezties neesot bijis iespējams, kāds transportlīdzeklis braucis tik vien uz priekšu… Kā ticis ārā, neesot zināms, taču vēl pēc gadiem tepat mētājoties saraustīti troses gabali. Nobeigums skan gluži kā teikā – iegrimušās mašīnas atstāto bedri tagad piepildījis ūdens un kopš tā laika neviens vairs mašīnas te neesot redzējis… Un kādas gan mašīnas. Tā kā Smirdgrāvja apkārtnē reiz čakli darbojies bebrs, šobrīd palielā platībā mežs tur ir pārpurvojies.
Kopumā četru stundu laikā pa meža takām un celiņiem nobraucām pusceļu no Smārdes līdz Ķemeriem, tad pāri dzelzceļam gandrīz līdz Ventspils šosejai un pēc tam atpakaļ gar Vēršupīti cauri Kūdrai līdz Jāņkrogam.
Kopējais nobraukums – vairāk nekā 30 kilometru, taču tiem, kam vēl bija jātiek līdz mājām, sanāca visi 45. Tomēr mierīgais temps, nelielas atelpas pauzes, uzmanīšana no priekšgala un aizmugures, radīja mānīgu iespaidu – ka tā varētu braukt ne vien stundām, bet dienām… Tiesa, kad atpūtas centrs jau bija deguna priekšā, varēja just nelielu nogurumu, tomēr visiem uz lūpām bija možs jautājums – kad tiksimies atkal?
Jau zināms, ka nākamā reizē būs 14. jūnijā.