Redakcijas sleja
Vai tiešām neinteresē?
Vai tiešām neinteresē?
Vēlēšanas tuvojas, bet pagaidām tāds miers... un klusums. Trauksme, solījumi - ticami un neticami, taustāmas nākotnes vīzijas... pagaidām vienīgi pašu deputātu kandidātu un žurnālistu satraukumu un darbošanās objekts. "Mierīgo iedzīvotāju", tādu, kas ar partijām un to kandidātiem nav ciešām saitēm saistīti, pagaidām pieredzētajās diskusijas maz.
Ir svarīgi pajautāt visu
Ir svarīgi pajautāt visu
Līdz pašvaldību vēlēšanām palikušas trīs nedēļas. Lai arī politologi saka, ka priekšvēlēšanu telpā valda citkārt neraksturīgs klusums, vēlētāji malā stāvēt nevar.
Lai vilciens neaizietu...
Lai vilciens neaizietu...
Vakar Zemkopības ministrijā notika Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) uzraudzības padomes sēde, kurā lēma par Latvijas nostāju ĢMO audzēšanas un lietošanas jautājumā. Jāatzīst, ka mazliet kaitinošas ir vides aizstāvju aktivitātes - Frankenšteina ballīte, skaļie un dažkārt pilnīgi nepierādītie, nekompetentie un izpušķotie paziņojumi. Taču jāpiekrīt, ka ir vairākas nopietnas problēmas, kas apsveramas, pirms piekrītam ĢMO ienākšanai Latvijā.
Mazo pastāvēšanas jautājums
Mazo pastāvēšanas jautājums
Pirmdienas rīts darbā tāds savāds panesās - kāds sāka runāt par nemirstošo un šausminošo ideju - pārvērst Valsts policiju par privātu maksas pakalpojumu kantori, bet kāds cits aizrādīja, ka nav labi iekšējās problēmas (ne savas, ne citu) cilāt - arī no darba pirmos izmet tos, kas jauc gaisu kolektīvā... Še tev! Bet virtuālajā telpā visapzelētākā ziņa bija 9. maija svētku svinēšana pie Uzvaras pieminekļa Rīgā. Un arī runas par to pašu - kā delikāti ieklepot uzvarētājam sejā, pasakot, ka publiska pieļurbāšanās ir sodāma lieta, nevis svētku tradīcija? <br />Tomēr principā uzstādījums viens - kā mazam par sevi pastāvēt, vienalga - vai runa par darba, vai starpvalstu attiecībām?
Par visu labo!
Par visu labo!
Laikā, kad visapkārt viss zeļ, plaukst, zied, vītero, čalo un staro, kad ir sajūta: Dievs apskāvis, silda un samīļo visu pasauli, svinam Mātes dienu.
Dižķibele nav attaisnojums
Dižķibele nav attaisnojums
Būdama kriminālā kino žanra cienītāja, nereti esmu bezgala pārsteigta par to, cik rafinēti noziegumi tiek veikti ekrānā. Un gribot negribot jādomā - kaut kur jau šīs aizgūtās kriminālās idejas atmiņu apcirkņos tomēr nosēžas, tā teikt, ja nu nākas izmantot, kaut patiesībā man dzīvē nav nācies nospert pat kaut ko Knipucītiņuminītiņa apmērā. Nu vienkārši nav ienācis prātā tādu "varoņdarbu" veikt!
Ja teātri spēlēt negribas
Ja teātri spēlēt negribas
Vēlēšanas strauji tuvojas, tāpēc katrs sevi cienošs deputāta kandidāts iekļaujas vai, pareizāk sakot, cenšas saorganizēt vismaz kādu pasākumu, ko sarunu valodā visai trāpīgi sauc par zīmēšanos.
Eiropu mums nesaprast?
Eiropu mums nesaprast?
Jāsaka godīgi, kad pirms pieciem gadiem bija jāatdod sava balss referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā, es šaubījos. Pirmkārt, jau tas bija vēl tāda bērnišķīga maksimālisma iespaidā, kad gribas būt mazliet tā kā opozīcijā. Otrkārt, spriedām, ka no vienas savienības citā skriet - arī nav nekāds baigais prāta darbs! Es pat šai domai mazliet noticēju, kaut par iepriekšējo savienību, kas - padomju, man ir tikai un vienīgi saulainas bērnības atmiņas, par spīti modernu zābaciņu, ārzemju saldumu un citu labumu trūkumam...
Godinot Sējēju
Godinot Sējēju
Uzziedējušas māllēpenes, un tā ir zīme, ka pēdējais laiks doties laukā un guldīt zemē sēklu. Prom no ēnainām istabām un kabinetiem, prom no telpām!
Vai tikai iedomas?
Vai tikai iedomas?
Pirmdien Valsts prezidents reģionālās preses pārstāvjus aicināja uz pili parunāt par situāciju valstī. Arī es tur biju, "medalu dzēru, pār ūsām tecēja, mutē - netika", jo - fotografēt aizliedza, diktafonu lietot aizliedza, toties varējām dižvīram paspiest roku un tā kā jautājumus uzdot...
Par latvieti un Aladina burvju lampu…
Par latvieti un Aladina burvju lampu…
Ir tik daudz iemeslu būt neapmierinātiem! Pensijas vairs netiek indeksētas. Pieaug "apkalpošanas izmaksas" arī tur, kur nekāda "apkalpošana" nav pieredzēta gadu desmitiem. Aizvien vairāk tautiešu atstāj savu etnisko dzimteni, Latviju ar skumjām nosaukdami par "Bēdu ieleju"...Skat, pat laiks kā sazvērējies: skopa saulīte, bargas salnas un ziemeļu vēji, vēji, vēji...
Ar prieku, bez – vadoņa baļķa
Ar prieku, bez – vadoņa baļķa
Re, jau gads pagājis, kopš ar balstu skaudību vērojām, kā igauņi Ginesa rekordu pelna, sakopjot savu zemi. Visas pasaules ziņu aģentūras aplidoja skati no viņu Lielās talkas. Ideju aši vien pārķēra mūs dienvidu kaimiņi lietuvieši. Bet bija jāpaiet teju pusgadam, lai, atsaucoties izcila kultūras cilvēka - Anna Žīgures aicinājumam uz kaut ko tādu sadūšotos arī mēs - tie it kā ašie latvieši, kam tik ļoti patīk pasmīkņāt par "tūļīgajiem" igaunīšiem-bālelīšiem...
Baiļu anatomija
Baiļu anatomija
Noteikti neapgalvošu, ka cilvēka psiholoģijas izpētes jomā esmu zinoša, tomēr šādus tādus secinājumus, nododoties laiskam tuvāku un tālāku cilvēcisku būtņu vērojumam, reiz pa reizei - gandrīz vai nagi niez - kā gribas izdarīt. Ļaušos kārdinājumam!
Ko darīt ar kaunu?
Ko darīt ar kaunu?
Pāris dienu pirms Lieldienām laimējās satikt sen neredzētu skolasbiedru. Vārds pa vārdam, un satikšanās mirklis pārvērtās garākā sarunā par šodienu, skolas gadiem un nākamajā mēnesī gaidāmo skolas salidojumu.
Lieldienītes braukšus brauca, asnus veda vezumā
Lieldienītes braukšus brauca, asnus veda vezumā
Atnākuši pavasara lielākie svētki - Lieldienas. Dienas līdz pat nākamajiem Saulgriežu svētkiem - Jāņiem - augs garumā. Dabā sākusies pavasara atmoda, un to nespēj skart nedz krīze, nedz ar kādas citas ligas.
Par cūciskajām attiecībām
Par cūciskajām attiecībām
Šodien pierādīju savu ar cirvi tēsto vīrietību, par ko šodien kauns... <br />Kāda kundze atstāja auto mana dārza atvērtajos vārtos tā, ka no īpašuma izbraukt nevarēju. Tas, protams, sarūgtināja. No meža malas tik redzēju ģimenīti, kas PET burkām rokās devās pie vietējās dziednieces; ģimenīte tā kā neredzēja arī manas surdotehnikas jautājuma izteiksmē...
Par žogu krāsošanu un X stundu
Par žogu krāsošanu un X stundu
Par žogu krāsošanu šoreiz iedomājos ne tāpēc, ka pavasaris un talku laiks klāt. Šoreiz, redzot, kas notiek valstī, prātā nāk populārais bērnu grāmatu varonis Toms Soijers, viņa asprātīgi noorganizētā žoga krāsošanas akcija... Mēs taču atceramies, cik ļoti viņam to negribējās darīt! Un to, kā viņš veikli sadalīja krāsojamo žogu, katram draugam uzticot pa gabaliņam no nīstā pienākuma, arī vēl neesam aizmirsuši. Nu, vismaz daži. Un viņu vidū - cilvēki, kas pietiekami augstos amatos...
Pasaule pastāv mainībā
Pasaule pastāv mainībā
Svētdien - Pūpolsvētdiena, kas ievadīs Lieldienu nedēļas notikumus. Un gribas domāt, ka šis laiks arī tiem cilvēkiem, kas nav īpaši reliģiozi un cītīgi baznīcā gājēji, tomēr ļauj apjaust kaut ko no lielās Grēcīguma, Piedošanas un Atdzimšanas mistērijas. Ja ne citādi, tad vismaz tik, cik tā jaušama dabā un ļauj noticēt - pasaule pastāv mainībā, labā un ļaunā, dzīvības un nāves mijiedarbībā.
Neskati latvieti no...
Neskati latvieti no...
Kad saule sāk spīdēt tik intensīvi, ka šķiet tūlīt vai katrā ķermeņa šūnā iespiedīsies un dziļi jo dziļi sasildīs - miesiskās patikas ir tik daudz, ka pievēršanās aktīvai garīgai darbībai kļūst nu tāda...sarežģīta.
Māca, pats par to nezinot
Māca, pats par to nezinot
Vakardienas ciemošanās pie simtgadnieces Mirdzas Gintēnas bija mācību vai pārdomu stunda pilnīgi visiem. Jo pilnīgi visi bija par viņu jaunāki un varēja mācīties optimismu un izturību no cilvēka, kas tik daudz pieredzējis. Taču tā mācība nāk nevis no gadiem, bet - no attieksmes.
Pavasaris – cerību laiks
Pavasaris – cerību laiks
Kaut gan ziema nebija barga un sniega nebija pārāk daudz, tomēr pavasaris, ko šogad tā gaidām, šķiet, kavējas vairāk nekā citus gadus, nāk tik negribīgi. Sals neatkāpjas un neatkāpjas. Bet, ja paskatāmies kalendāra lapiņā - vēl jau gan ir tikai marts, bet cīruļputenis, sulu un vizbulīšu laiks taču aizvien ir tikai aprīlī.
Par neredzamo kausu
Par neredzamo kausu
Bija vairākas lietas par kurām vēlējos rakstīt - par latviešu valodas izredzēm Eiropā, par atkritumu dedzināšanas kaitīgumu un to, ka jaunākajai paaudzei nav skaidrs, kāpēc 25. martā izkārti sēru karogi.
Mēs esam bagāti!
Mēs esam bagāti!
Noskatījušies kārtējo televīzijas šovu «Latvijas zelta talanti», cilvēki vēl vismaz pāris dienas to piemin sarunās... Un nav būtiski, cik priekšnesumu šoreiz paticis, cik sagatavoto numuru bijis "galīgi garām" vai "sviestaini", galvenais - tu, cilvēk, beidzot redzi savu tautu! Bērnus, pusaudžus, jauniešus, nevis sen apnikušos, izrādīties kāros politiķus. Tāpēc arī šova gaisotne - visnotaļ pozitīva.